Limbažniece Annija darbā piepildījusi savu senlolotu interesi
Limbažnieci Anniju MIEZI, domājams, daudzi zina kā radošās jomas pārstāvi, mūziķi un dziedātāju, kura izveidojusi mūsdienu populārās mūzikas studiju Mūzikas spārnos, kurā ierāda dziedāšanu bērniem un jauniešiem. Esam redzējuši viņu uz skatuves gan dažādos pasākumos, gan televīzijas raidījumos. Savu radošo pusi Annija lieliski apvieno ar darbu Valsts policijas (VP) Kinoloģijas nodaļā, kuras komandā viņa ir jau vairākus gadus. Interese par kinoloģiju un darbu ar dienesta suņiem viņai bijusi jau no mazām dienām.
Kad meitenei bija aptuveni 13 gadu, vecāki mājās pārveda kucēnu, labradora un Stafordšīras terjera jauktenītu Straipiju (Straipy), ar kuru jauniete aktīvi sāka apmeklēt suņu skolu un piedalījās paklausības sacensībās. Sākuši mācīties pie citas suņu skolotājas, bet vēlāk pārgājuši pie Ilzes Zvaigznes, kura Annijai daudz stāstījusi par šo jomu, tādējādi iedvesmojot par to interesēties vairāk. Tā kā limbažnieces tētis dien Zemessardzē, militārais aspekts viņas dzīvē jau kopš bērnības ieņēmis ļoti nozīmīgu vietu. – Sapratu, ka vēlos būt kinologs. Tolaik gan nesapratu, ko nozīmē dienesta suns, – atzīst A. Mieze. Savulaik daudz un ar apbrīnu skatījusies filmas un seriālus par dienesta suņu darbu. Tagadējā pieredze gan apliecina, ka dzīvē viss notiek citādi, nekā filmā rāda. Stāstot par savu radošo pusi, Annija teic, ka īsti nav iespējams izvērtēt, kurš no vecākiem viņu šajā ziņā vairāk ietekmējis. Sarunbiedres mamma darbojas kultūras jomā, tētis – militārajā, taču ģimenē visi dzied un spēlē kādu mūzikas instrumentu.
Valsts policijas koledžā Annija vēlējusies iestāties uzreiz pēc Limbažu novada ģimnāzijas absolvēšanas, bet ne vienmēr izdodas, kā cilvēks plānojis. Līdz beidzot viņa varēja iestāties nolūkotajā koledžā, nācās pārvarēt dažādus šķēršļus. Pirms tam limbažniece iestājās Latvijas Kultūras koledžas mūzikas menedžmenta programmā, ko nesanāca pabeigt, jo gadījās iekļūt avārijā, arī pastudēja mūzikas pedagoģiju Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības akadēmijā. Kad to grasījās likvidēt, jauniete izmantoja piedāvāto iespēju studijas pabeigt Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijā. – Kad to absolvēju, tajā pašā vasarā iestājos Valsts policijas koledžā. Jau studiju laikā Annija aktīvi interesējās par darbu Kinoloģijas nodaļā. Ņemot vērā pašas izrādīto vēlmi, pēc koledžas beigšanas tur arī tika pieņemta darbā. Kad tajā sevi bija pierādījusi, kļuva par Kinoloģijas nodaļas inspektori.
Annijas pirmais dienesta suns bija jau divarpus gadus vecais un daudz ko apguvušais beļģu aitusuns Eltons. Abi nekavējoties atraduši kontaktu un labi sastrādājušies. – Kad sāku ar viņu darboties, es vēl biju “zaļš gurķis”. Taču suns zināja, kas viņam jādara. Iepriekšējais kinologs bija viņam to iemācījis. Kopš viņš ir ar mani, esmu no Eltona ļoti daudz ko iemācījusies, – atzīst sarunbiedre. Patlaban Annijai ir trīs suņi – vēl arī beļģu aitusuns Jalle un vācu aitu suns, teju trīsgadnieks Argoss, jaunākais un augumā raženākais no trim. Katrs specializējies savā jomā (vienam sunim var būt ne vairāk par divām specializācijām). Eltons un Argoss ir patruļsuņi, kuri dzen pēdas – meklē pazudušus cilvēkus, lietiskos pierādījumus, piemēram, mantu zādzību gadījumos. Argoss meklē arī tabaku un citas nikotīnu saturošas vielas. Savukārt Jalle specializējies cilvēka mirstīgo atlieku meklēšanā. Pēkšņi atklātas slimības dēļ gan Eltons vairs nestrādā, bet Annija ir pateicīga par fantastisko iespēju, ka kinologam ļauts paturēt suni pēc tā dienesta beigām. Eltonam tāpat ļauts kopā ar abiem pārējiem doties līdzi Annijai uz darbu, pretējā gadījumā tas pārdzīvo. Lai arī nodaļā ir maiņu darbs, kinologu ar suni var jebkurā diennakts laikā izsaukt uz jebkuru vietu Latvijā. Sarunbiedre ar saviem četrkājainajiem pāriniekiem bijusi izsaukumos arī uz Limbažu novadu. – Ar kolēģiem esam sprieduši, ka mums ir vispatīkamākais policijas darbs, jo dodamies uz dažādām vietām valstī un atpakaļceļā no izsaukumiem varam baudīt dabu. Katra diena ir atšķirīga. Dienesta suņi dzīvo kopā ar savu kinologu, kurš par tiem ir pilnībā atbildīgs. – Ar saviem suņiem teju saaugam kopā. Draugi mēdz atzīmēt, ka es dzīvojot viena. Atbildu, ka nekad neesmu viena, jo man mājās ir trīs puiši. Ar viņiem nekad nav garlaicīgi, – viņa stāsta. Suņi Kinoloģijas nodaļas inspektoriem ir gluži kā bērni, tādēļ Annijai vēl jo sāpīgāk ir redzēt, ka ne visi saimnieki pret saviem četrkājiem izturas labi. Gan viņa, gan viņas kolēģi cer, ka tiks pieņemti Dzīvnieku aizsardzības likuma grozījumi, par cietsirdīgu izturēšanos pret dzīvniekiem paredzot kriminālatbildību.
Ar aktīvo un kustīgo Argosu sarunbiedre tā kārtīgi strādāt sākusi pagājušajā vasarā, līdz tam kopā ar četrkāji jau no tā kucēnu vecuma daudz mācījušies un trenējušies. Gluži kā pašiem policijas inspektoriem, arī dienesta suņiem ik gadu jāiziet testēšana, izpildot paredzētos normatīvus, lai varētu turpināt dienestu. Aizvadītajā vasarā Annija ar Argosu startējusi kanikrosa sacensībās izmēģinājuma trasē kucēniem, bet šogad apņēmušies piedalīties sacīkstēs jau pilnvērtīgi. – Viņam ir ļoti labs temps, suns ātri skrien. Ir tikai maza problēma – man jātiek viņam līdzi, – sirsnīgi smejas sarunbiedre. Četrkājainā jaunieša, kurš pavadīja Anniju uz interviju, enerģiju varēja novērtēt arī raksta autore. Īsta ūdenszāle!
Arī pašas limbažnieces enerģiju un uzņēmību var tikai apbrīnot. Paralēli darbam un regulārajiem treniņiem ar suņiem viņa pagūst studēt maģistrantūrā Iekšējās drošības akadēmijā un mācīties Latvijas Kinoloģiskās federācijas kursos. Annija vēlas ne tikai strādāt ar dienesta suņiem, bet palīdzēt arī civilajiem. Patlaban izveidojusies laba sadarbība ar Valmieras dzīvnieku patversmi, ar kuras aprūpētajiem, citu pamestajiem un bez saimniekiem palikušajiem suņiem viņa strādā. Annijai zvanīts par kādu tur uzņemtu suni, kurš izrādījis agresiju. Sarunbiedre aizbraukusi uz patversmi, sākusi ar dzīvnieku strādāt. – Suns nebija agresīvs, bet vienkārši nesaprasts. Katram dzīvniekam ir jāatrod sava pieeja, – skaidro VP Kinoloģijas nodaļas inspektore.
Dzelžainā grafika dēļ Annija patlaban dzīvo Rīgā, taču, cik bieži iespējams, atbrauc uz dzimtajiem Limbažiem pie vecākiem. Radošās lietas gan pašlaik mazliet atliktas malā. Pašas izveidotajā studijā Mūzikas spārnos, kam šogad aprit 10 gadu, Annija jaunus dalībniekus pagaidām neuzņem, taču ir dažas aktīvas jaunietes, kuras turpina trenēt savas dziedāšanas prasmes un, kad vien Annija ir šaipusē, satiekas un atrāda apgūto. Visas kopā gatavojas vasaras pasākumiem.
Līga LIEPIŅA
Foto no Annijas MIEZES albuma
