02.02.2022. (Ieva OZOLA)
Lietotu auto tirgus ziemas režīmā
SIA «Autoplacis» valdes priekšsēdētājs Jānis Greizis noskaņots optimistiski – pēc ierasti klusākā ziemas perioda pavasarī atkal kustība būs lielāka

Lietotu auto tirgus ziemas režīmā

Gada nogale un sākums lietotu automašīnu tirdzniecības nozarē ierasti ir klusākais periods. Lielākā aktivitāte vērojama pavasarī. Iedzīvotāju pirkumu plānos un prioritātēs šoziem, iespējams, vairāk nekā citugad iejaukušies lielie apkures un elektrības rēķini, tomēr vajadzība pēc sava transportlīdzekļa nav zudusi. Ne visiem rocība ļauj iegādāties jaunu auto, tāpēc jāizvēlas lietots. SIA Autoplacis valdes priekšsēdētājs Jānis GREIZIS, kurš šajā jomā darbojas kopš 1993. gada, secina, ka cilvēki pārsvarā pērk automašīnas tad, kad ir sakrāta tam nepieciešamā summa, to darīt spiež dažādi apstākļi vai gribas nomainīt esošo pret citu.

Nevajag vienmēr domāt to sliktāko

Visticamāk, tikt pie jauna auto gribētu katrs. Arī valsts uz Eiropas fona izskatītos labāk un zaļāk, ja pa tās ceļiem ripotu krietni mazāk salīdzinoši vecu spēkratu. – Ļoti daudzi brauc ar pagājušā gadsimta beigās ražotām automašīnām un ir laimīgi, ka vispār ir, ar ko braukt. Sabiedriskais transports arī visur nekursē. Un nauda tā pēkšņi cilvēkiem nerodas. Vecākus auto pērk ne jau aiz labas dzīves, – reālo situāciju Latvijā vērtē sarunbiedrs. Viņš gan piebilst, ka arī lietoto auto tirgū cenas ir diezgan pieaugušas. Limbažu autoplacī gan pagaidām to vēl tik izteikti nejūt, jo daudzi auto ievesti pērn, un vienā dienā jau visus nepārdod.

Autoplača saimnieks pandēmijas laikā grūtības automašīnu piegādē neizjūt. Tagad ir tāds laiks, ka pašam fiziski apskatīt un izvēlēties auto nemaz nav jādodas – pārskaiti naudu, un transporta uzņēmums pirkumu atved. Visa saziņa notiek e-pastā vai WhatsApp. Vai šāda attālināta iepirkšanās arī pašiem pieredzējušajiem tirgotājiem nav riskanta? J. Greizis skaidro, ka lietotām automašīnām ar lieliem nobraukumiem, īsti iekšā, protams, neviens ielīst nevar. Reizumis slēptie defekti atklājas vien tad, kad jau nobraukts tūkstoš kilometru. – Vienmēr jau var domāt to sliktāko. Bet tomēr ir jātic, – viņš piebilst. Limbažos pārsvarā nonāk automašīnas no Vācijas, Beļģijas, Nīderlandes un Luksemburgas, pa kādai arī no vietējā auto tirgus. Saņemot automašīnas, tās nogādā uz pārbaudi servisā, lai novērstu iespējamos defektus. Paredzamie apkopes darbi, piemēram, siksnu vai eļļas maiņa, gan gulstas uz klientu pleciem. Varētu jau to visu veikt uzņēmums, bet tas uzreiz atspoguļojas cenā. – Cilvēkiem tomēr ir svarīgs izdevumu mirklis, – secina sarunbiedrs. Pēdējā laikā uzņēmumā cenšas ievestos auto gan piereģistrēt, gan iziet to tehnisko apskati. Tas cilvēkiem šķiet uzticamāk. Viņš arī mierina, lai nesatraucas, ka tās iznākums varētu būt sarunāts. 

Vienādas vēlmes, dažādas gaumes un iespējas

Uzņēmējs vērtē, ka vēlmes visiem ir vienādas, proti – iegādāties iespējami jaunāku auto ar mazāku nobraukumu un par zemāku cenu: – Tas ir neiespējami! Bet pie mums ir tā: ja mazs nobraukums – īsti netic, ja liels – īsti negrib. Tāpat vēlas maksimumu ekstru, kas par konkrēto summu sanāk. Pircējiem patīk apsildāmie sēdekļi, kruīza kontrole, atpakaļskata kameras, parkošanās sensori, klimata kontrole, kondicionētājs u.tml. Kādam ksenona gaismas patīk, bet citi tās negrib, jo ir dārgākas lampiņas. – Kas nu kuram! Jo vairāk ekstru, jo vieglāk pārdot, bet tas atsaucas arī uz cenu.

Klientu finansiālās iespējas un izvēles gan ir dažādas. Jaunieši vairāk izvēlas BMW, Mercedes vai Audi. Tie, kuri vēlas braukt ekonomiskāk, sevišķi laukos, izturīguma dēļ priekšroku dod, piemēram, Toyota. Rīgā cilvēki varbūt grib kaut ko lepnāku un lielāku, vairāk pērk transportlīdzekļus ar automātisko ātrumkārbu.

Smaidot autoplača saimnieks bilst, ka nebrauc jau ar krāsu, bet zināmas tendences vērojamas arī šajā ziņā. Jebkurā autoplacī neatkarīgi no tā lieluma krāsu gamma būs līdzīga – pelēka jūra tumšākos un gaišākos toņos. Tas varētu būt izskaidrojamas ar to, ka latvieši pēc dabas nav izlēcēji un nevēlas sev pievērst lieku uzmanību. – Košus auto parasti ir grūtāk pārdot! – zina Jānis. Reiz kādam klientam piedāvājis sarkanu auto, bet viņš tieši krāsas dēļ atteicies. Kad Limbažos redzējis jau citam pārdoto auto dabā, atzinies, ka tomēr būtu gan tādu gribējis… Nu, neko darīt – par vēlu. Tirgotājs teic, ka koši auto biežāk sastopami dienvidu zemēs, piemēram, Spānijā un Itālijā, bet tur pret mašīnām vispār attiecas diezgan nevērīgi un arī brauc temperamentīgāk. Tālab to kvalitāte ir zemāka. Viņaprāt, visrūpīgāk par saviem auto gādā Latvijā.

Reti, bet gadās, ka kāds pēdējā brīdī pārdomā un no noskatītā auto tomēr atsakās. Pārsvarā gan cilvēki zina, ko vēlas, lai gan reizēm auto vizuāli patīk, bet kaut kas tomēr traucē – nepietiekama pārredzamība, neērta iekāpšana vai izkāpšana. Bet kamēr neizmēģina, to jau nevar zināt! Kāda kliente sarunbiedram vaicājusi, vai viņš neapvainosies, ja viņai kaut kas nepatiks un atgādāto auto nenopirks. – Tāds ir mūsu darbs. Man vajag, lai cilvēkiem patiktu un pēc laika viņi atgrieztos kā klienti vēl, – ir pārliecināts J. Greizis. Gadu gaitā jau izveidojies uzticamu klientu loks. Auto tirgotājs smej, ka kādreiz bijis jaunāks par pircējiem, bet tagad jau auto iegādājas arī klientu bērni un mazbērni. Sarunbiedrs ļauj potenciālajiem pircējiem sirdsmieram aizvest pārbaudīt noskatīto pie sava meistara, pat to iesaka. Daudzi viņam jautā, vai var auto pirkt Rumbulā. – Var, ja ļauj mašīnu pārbaudīt. Ja ne, tad varbūt tev to nemaz nevajag! – viņš iedrošina.

Automašīnu tirgotājs ir pārliecināts, ka ne jau izlaiduma gads ir svarīgs, bet kvalitāte. Desmitgadīga mašīna tiklab var būt teju perfekta, bet trīsgadīga – jau diezgan padzīvojusi. Cilvēki no saviem līdzekļiem pirkumam vidēji var atvēlēt no trim līdz pieciem tūkstošiem eiro. Ja vēlas ko labāku, ņem līzingu, kredītu vai aizdevumu – ko nu kuram dod. Vismaz kamēr aizņemtās summas nav atmaksātas, J. Greizis tomēr iesaka pirkt arī ­KASKO apdrošināšanu. Ja kaut kas notiek, bet tās nav, sanāk tikai kreņķi – esi parādā, mašīna sasista… 

Drīzu dīzeļu norietu neprognozē

Degvielas cenu kāpums situāciju lietotu auto tirgū ietekmē dažādi. Kas brauc maz, tiem drīzāk ir vienalga. Sarunbiedrs gan spriež, ka jebkurš cenu kāpums atsaucas uz katru maciņu. Tāpēc Latvijā ievērojamās degvielas patēriņa atšķirības dēļ joprojām mīl auto ar dīzeļdzinēju. To drīzu norietu speciālists neprognozē un arī neuzskata, ka Limbažu novadā būtu kādas problēmas ar auto zaļumu. – Nevaram likt vienos svaru kausos Latviju ar nepilniem diviem miljoniem iedzīvotāju un, teiksim, Vāciju ar tās lielpilsētām!

Neskatoties uz elektromobiļu un hibrīdauto iegādei pieejamo valsts atbalstu, arī to masveida ienākšanu mūsu ikdienā J. Greizis šobrīd vēl neparedz. Autoplacī pērn pārdoti pieci hibrīdauto. Vidēji tie ir par 20% dārgāki nekā tādi paši auto ar benzīna vai dīzeļa dzinēju. Pagaidām populārākie ir Lexus un Toyota modeļi. Cilvēkus ir grūti pārliecināt. Daudzi bažījas par lielajām izmaksām, ja nu kaut kas notiks. Jauna akumulatora cena patiešām var sasniegt pat pusi lietota hibrīdauto vērtības. Savukārt tie, kas pie šādiem auto tikuši, gan teic, ka viss ir kārtībā.

Jebkurā gadījumā, neatkarīgi no auto iegādes vietas, J. Greizis iesaka turēt acis vaļā, nepaļauties tikai uz pārdevēja, sevišķi nepazīstama, sacīto un izmantot iespēju pirms pirkšanas auto pārbaudīt!

Ievas OZOLAS teksts un foto

Aptauja

Vai atbalstāt attālinātā darba saglabāšanu valsts un pašvaldību iestādēs?

Regulārais maksājumsArhīvsDarba laiks