
Jānim Dreimanim dīdžejošana kļuvusi par sirdslietu
Bijušais ainažnieks, dīdžejs Jānis DREIMANIS otro gadu pēc kārtas dzimto pusi ieskandināja ar pasākumu Ieelpo vasaru, kas norisinājās Baltās saules pludmalē Ainažos. Uzaugot mazpilsētā, viņu jau no mazām dienām saistījusi dīdžeja pults. Laikam ejot, nodarbe kļuvusi par nopietnu hobiju. Vairākkārt ciemojoties Ainažos, Jānim radusies ideja, ka tieši šeit varētu īstenot kādu sen lolotu sapni – sarīkot muzikālu vakaru pie jūras. Iesākumā gan neesot bijusi pārliecība, ka izdosies, jo viena lieta sēdēt pie dīdžeja pults, bet otra būt pasākuma organizatora lomā. Pateicoties toreizējās Ainažu kultūras nama vadītājas Madaras Ogas-Timofejevas atbalstam un Limbažu novada pašvaldības finansējumam, tūlīt pēc kovida ierobežojumiem darbi varēja uzņemt apgriezienus.
Komandas darbs un uzņēmība
Pasākuma nosaukums Ieelpo vasaru izvēlēts atbilstoši tā laika sajūtām, jo pēc mājsēdēm cilvēki vairāk par visu vēlējās būt pie dabas. Iesākumā Jānim šķitis, ka ar darbiem varēs tikt galā paša spēkiem, bet, sākot rosīties, nemanot izveidojusies vesela komanda. – Mans draugs Mareks Liepiņš radīja afišas, Andis Gedoviuss parūpējās par mājaslapu, Nauris Veiss pasākuma gaitu iemūžināja fotoattēlos un video, bet draudzene Liene Račevska sarunāja māksliniekus. Savukārt ar skatuves materiāliem, tehnisko jautājumu risināšanu un uzstādīšanu palīdzīgu roku sniedza Kristaps Birks, Roberts Ķūrēns, arī Jānis Runcis. Tāpat manu ideju atbalstīja apzaļumošanas studija SIA «Hercs Flora». Sagatavošanās procesā piedalījās arī mans tētis Uldis Dreimanis. Otrajā dienā pēc pasākuma, kad būtu jāsākas lielajiem novākšanas darbiem, viņš jau bija pasteidzies un visu sagatavojis promvešanai. Par paveikto esmu ļoti gandarīts un vēlos pateikties katram, kurš ļāva pasākumam ieskrieties, – smaidot teic Jānis.
Šogad, tāpat kā pērn, saulrietu pie jūras un muzikālos priekšnesumus baudīja aptuveni 300 cilvēku. Akustiskajā koncertā piedalījās mūziķis Aivars Birzmalis un dziesminieks Goran Gora, bet otrajā daļā pie dīdžeja pults sēdās un ballīti spēlēja pats organizators DJ Jānis Dreimanis. Pasākuma vietu viņš iekārtojis tā, lai apmeklētāji, klausoties ģitāras skaņās, var vērot rietošos saules starus un baudīt vasaras vakaru pie jūras. Sarīkojuma vadītājs ir gandarīts gan par dzirdētajām atsauksmēm, gan to, ka koncerts pamazām kļūst par ikgadēju tradīciju. Jānim tā ir jauna pieredze, un ne viss sanācis tā, kā vēlētos, bet jebkurā gadījumā tā ir iespēja iemācīties kaut ko jaunu un pilnveidoties. – Jāsāk ar mazumiņu un tad jau var plānot arī ko lielāku un grandiozāku, – pārliecinoši teic organizators.
No dīdžeja gaitām Ainažu skolā līdz pat kruīza kuģim Tallink
Dīdžejošana viņam sākusies pamazām pirms vairāk nekā 20 gadiem, kad vēl mācījies Krišjāņa Valdemāra Ainažu pamatskolā. – Atceros, ka mums tolaik bija vecās skandas, “deviņdesmitnieces”, un spēlējām no datoriem ar «Windows» pleijerīti. Kādu mūziku varējām dabūt, tādu arī atskaņojām. Tie bija citi laiki un citas iespējas. Pēc devītās klases aizgāju uz Rīgu, izmācījos par pavāru, pastrādāju savā profesijā un vēl šur tur padarbojos. Bet kā dīdžejam man bija neliela pauze. Pie pults tā nopietnāk atkal sēdos pēc uzaicinājuma strādāt uz «Tallink» kuģiem. Viss sākās ar to, ka draugs strādāja «Latviešu Radio» un aicināja paspēlēt izbrauciena tūrēs. Noslēguma ballīte mums bija uz kuģa, kur mani pamanīja galvenais kruīza menedžeris. Atceros, bija telefona zvans, piedāvājums un pēc pāris dienām jau braucu pirmajā reisā kā dīdžejs, – atminas Jānis. Uz kuģa kopā pavadīti 10 gadi, un viss diemžēl apstājies līdz ar pandēmiju. Nedēļa mājās un nedēļa uz kuģa – grafiks viņu ļoti apmierinājis un veiksmīgi izdevies to apvienot ar dīdžeja darbu literāri muzikālajā klubā Četri balti krekli un arī citos pasākumos. – Darbam uz kuģa ir savi plusi un mīnusi, bet pamazām tas kļūst par dzīvesveidu. Iesākot maiņu, pirmais reiss parasti bija grūts, jo līdz pieciem rītā strādā, bet, atgriežoties mājās, atkal jāpierod pie cita ritma. Kopumā darbs uz kuģa man ļoti patika. Komandā visi bijām latvieši, priekšnieki igauņi, bet publika visdažādākā. Sākot ar zviedru pensionāriem un beidzot ar jautrām jauniešu kompānijām nedēļas nogalēs. Izvēloties repertuāru, lielākoties tā bija latviešu ballīte ar to pašu «Bermudu Divstūri», Gačo un citām Latvijā iecienītām grupām. Neizpalika arī 80. un 90. gadu mūzika. Reiz gadījās, ka kāds lietuviešu tūrists, patriotisma pārņemts, pusnaktī vēlējās dzirdēt Lietuvas himnu. Ballētāju pasūtījumus, protams, var ņemt vērā, bet šajā gadījumā tas nebija pieņemami. Dīdžejam vienmēr jāprot izvērtēt, kāda veida mūziku spēlēt, – ar pieredzi uz kuģa dalās dīdžejs. Esot jūrā, piedzīvot nācies arī vētras un bijuši kolēģi, kuriem jūras slimība likusi darbu uz kuģa atstāt. Kādā no reizēm avārijas trauksmi izsaukuši jaunieši, kuri nolēmuši atvērt kārbu, kas atradusies uz kuģa esošajā glābšanas laivā. Izrādījies, tā bijusi dūmu svece un uz kuģa sākusies liela panika. Tādās reizēs jāprot saglabāt mieru, bet, kā teic Jānis, pierast jau var pie visa.
Iesāktais jāturpina
Līdz ar pandēmiju kuģa Tallink reisi tika pārtraukti un tagad bijušā ainažnieka pamatdarbs saistīts ar apzaļumošanu Rīgā, bet paralēli viņš joprojām strādā kā dīdžejs. Pats smejas, ka dzīve esot raiba kā dzeņa vēders. – Pamatā spēlēju kāzās un korporatīvajos pasākumos. Cilvēkiem jau liekas, ka dīdžejošana – tas viss ir ļoti vienkārši. Bet ir jāsagatavojas, jāpiemeklē atbilstoša mūzika, jāceļo pa dažādām Latvijas vietām, jāuzstāda skaņu tehnika, gaismas un pēc tam viss jānovāc. Var būt diezgan nogurdinoši, bet man vēl arvien patīk tas, ko daru. Kamēr vien varēšu, iesākto turpināšu, – ir pārliecināts Jānis. Kāds no viņa Tallink kolēģiem ballītes ar lielu aizrautību turpinājis spēlēt pat 70 gadu vecumā, kas liecina vien to, ka ainažniekam savos trīsdesmit sešos viss vēl priekšā. Spēlējot dažādos pasākumos, viņš bijis kopā ar tādiem zināmiem māksliniekiem kā Intaru Busuli, Žoržu Siksnu, Denisu Paškeviču, Kārli Būmeisteru un daudziem citiem. Pasākumi pārsvarā notiek vasarās un ziemās, bet pārējā laikā varot nedaudz atpūsties un vairāk uzmanības veltīt citiem hobijiem. Brīvajā laikā Jānim vēl aizvien patīk parosīties pa virtuvi un pagatavot kaut ko gardu, tāpat vienmēr svarīgi turpināt sevis pilnveidošanas ceļu. Šogad viņš plānojis iestāties Kaspara Breidaka Dzīvesprieka skolā. – Tā ir vieta, kur, izmantojot improvizācijas tehnikas, cilvēks iemācās būt radošāks, atvērtāks un beigu beigās arī laimīgāks. Kad sanāk, apmeklēju K. Breidaka teātra izrādes un domāju, ka būtu interesanti apgūt ko jaunu viņa izveidotajā skolā, – atzīst Jānis. Savukārt nākamajā vasarā, kā jau ierasts, viņu atkal varēs sastapt Baltās saules pludmalē Ainažos.
Ivita RENCE