Evija sagaidīja divus pavasarus – vispirms Beļģijā, pēc tam dzimtenē
Pirms kāda laika pociemiete Evija KVANTE atgriezās no piecu mēnešu prakses Eiropas Parlamentā (EP) Briselē, kur viņa strādāja Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komitejā jeb ENVI (Committee on Environment, Public Health and Food Safety). Iespaidu gūts daudz, satikti un iepazīti jauni cilvēki, tāpat brīvajā laikā apmeklētas gan dažādas apskates vietas, gan Beļģijas lielākās pilsētas un kaimiņvalstis.
E. Kvantes darbs ir nopietns un atbildīgs, tādēļ viņa vēlējās jaunu izaicinājumu, izmēģināt kaut ko nebijušu. Evija atrada iespēju pieteikties apmaksātai praksei EP un to arī izmantoja. Atlase bija nopietna, pretendentiem bija jābūt noteiktai izglītībai, valodas prasmēm un jāatbilst vēl vairākiem kritērijiem. Kad izturējusi atlasi, izanalizējusi visus plusus un mīnusus, jo tomēr nebijis viegli apzināties, ka uz pieciem mēnešiem jādodas vienai uz svešu valsti. Turklāt bija dilemma, kā rīkoties ar darbu, ko ar praksi nebija iespējams apvienot. Par laimi, vadība un kolēģi bija pretimnākoši un viņu palaida piecu mēnešu ilgā prombūtnē. – Man ir lieliski kolēģi, kuri bija atbraukuši mani arī apciemot Briselē. Paši smēja, ka atbraukuši skatīties, lai mani tur nepatur ilgāk par prakses laiku. E. Kvante strādā Veselības ministrijā, viņas darba pienākumos ietilpst Atveseļošanas fonda projektu uzraudzība, piemēram, slimnīcu infrastruktūras uzlabojumu veikšana, dažādi pētījumi u.tml. Šis fonds ir Eiropas Komisijas pārvaldīta budžeta programma, kas paredzēta, lai valstīm sniegtu atbalstu sagatavoties līdzīgām epidēmijām kā Covid-19. Tā kā gan izglītība, gan darbs saistīts ar veselības jomu, Evija bija priecīga, ka viņa, izturējusi vēl vienu atlasi, tika strādāt ENVI komitejā, ko ļoti vēlējās. No savas grupas viņa šajā komitejā bija vienīgā, pārējie bija praksē citās EP komitejās. Katram prakses dalībniekam tika piešķirts savs prakses vadītājs. Evijai bija politikas padomnieks no Īrijas. Ikdienā viņa gatavoja sabiedrības veselības ziņojumus, izskatīja direktīvas un regulas grozījumus, sniedza priekšlikumus jaunām iniciatīvām, apmeklēja nodaļas, grupas un komitejas sanāksmes, sekoja līdzi EP balsojumiem, kā arī pildīja citus uzdevumus atbilstoši konkrētā mēneša aktualitātēm. Brīvajā laikā ārpus saviem tiešajiem prakses pienākumiem centās apmeklēt sanāksmes un konferences par veselības jautājumiem, lai pavadītu laiku pilnvērtīgi un arī bagātinātu savu pieredzi.
No katras Eiropas Savienības (ES) dalībvalsts valsts apmaksātajai praksei tika izvirzīts viens pārstāvis. Izņēmums bija tābrīža ES prezidentūras valsts Spānija, kuru pārstāvēja trīs praktikanti. Viena gada periodā šādas piecu mēnešu prakses tiek organizētas divreiz, un katrā no tām aicināti pieteikties noteiktu ES valstu interesenti. Teiksim, Evijas grupā (bija paredzēti 20 praktikanti, bet dažādu apstākļu dēļ bija 19) bija arī Igaunijas pārstāve, savukārt Lietuvas pārstāvim bija jāpiedalās nākamajā praksē. – Bijām multikulturāla grupa. Sākumā šķita, ka būs daudz atšķirību, taču, ikdienā kopā strādājot, izrādījāmies ļoti līdzīgi – visi pozitīvi un ar vēlmi darīt. Atradām kopīgu valodu. Drīzāk mūs šķīra laikapstākļi, jo, teiksim, spāņiem bija auksti, savukārt es priecājos, ka Briselē ir siltāk, nekā tobrīd Latvijā, – stāsta sarunbiedre. Iedraudzējusies gan ar grupas biedriem, gan EP strādājošajiem speciālistiem, gan mājas biedriem. Prakses dalībniekiem katram pašam bija jāatrod apmešanās vieta un jārūpējas par nokļūšanu uz EP. Evija izdevās atrast mītnes vietu pietiekami tuvu Parlamentam, lai uz turieni varētu aiziet kājām. Mājā ar vairākiem atsevišķiem dzīvokļiem dzīvoja līdzīga vecuma jaunas sievietes, kuras strādā gan EP, gan Eiropas Komisijā un citās iestādēs. Rīkoti gan kopīgi pasākumi, gan risināti dažādi ar mājas dzīvi saistīti jautājumi.
Starp citu, praksē pavadītie pieci mēneši bija otrā reize, kad pociemiete devās uz Briseli un apmeklēja EP. Pirms pāris gadiem Evija piedalījās Ausekļa un eiroparlamentārietes Sandras Kalnietes organizētajā konkursā Satiec Sandru Kalnieti un laimēja EP apmeklējumu Briselē. – Toreiz mūs Parlamentā ieveda no viesu puses. Bija interesanti, ka tagad varēju ieiet no darbinieku puses un arī pati uzņemt kādu viesi, izrādīt Eiropas Parlamentu. Ēku kompleksi tur ir milzīgi. Evija centās satikt arī EP deputātus no Latvijas. Aci pret aci satikties un parunāties gan izdevies tikai ar Ivaru Ijabu.
Vienu nedēļu E. Kvante pavadīja praksē arī EP mītnē Strasbūrā Francijā. Pa to laiku Briseles iedzīvotāji piedzīvoja sniegu, kas viņiem ir ļoti reta parādība. Tobrīd dažus centimetrus biezās sniega kārtas dēļ iestājies teju ārkārtas stāvoklis, nekursējuši vilcieni, iedzīvotāji nevarēja nokļūt uz darbu. Pēc dažām dienām sniegs nokusis, taču runas par to nerimušas vēl ilgi. Dzīvojot Briselē, Evijai bija jāpierod arī pie tā, ka svētdienās pārtikas veikali ir slēgti. Ja iekrīt kāda svētku diena, tie var būt slēgti arī sestdienās. Arī darbdienās tos slēdz salīdzinoši agri. Toties pieejami mazie diennakts veikaliņi vai kioski. Evija arī ievērojusi, ka turienes pārtikas veikalos nav latviešiem ierasto griķu vai biezpiena. Šos produktus atradusi specializētajos poļu veikaliņos, vienā no kuriem sev par prieku pārdošanā ieraudzījusi arī zīmola Laima zefīrus.
Brīvajā laikā Evija kopā ar tur iepazītajiem draugiem apmeklējusi muzejus un citas apskates vietas, tāpat devusies uz lielākajām Beļģijas pilsētām un tās kaimiņvalstīm – Nīderlandi, Franciju, Vāciju. Galamērķi ar vilcienu bija sasniedzami ļoti ērti un ātri. Tiesa, ik pa laikam gan darbinieku protestu dēļ tika atcelti, taču šīs situācijas vienmēr operatīvi tika atrisinātas, pasažieriem piedāvājot dažādus risinājumus. – Katra pilsēta, ko apmeklēju, bija skaista un ar kaut ko atmiņā paliekoša. Piemēram, Brige ar saviem kanāliem ir kā Beļģijas Venēcija. Centos izbaudīt katru pilsētu, – stāsta Evija. Sākotnēji viņa bija apņēmusies visu laiku maksimāli veltīt Briselei, taču, tuvojoties Ziemassvētkiem, sailgojās pēc mājām, ģimenes. Šos svētkus Evija pavadīja dzimtenē un 1. janvārī atkal devās uz Beļģiju. – Centos brīvo laiku piepildīt tā, lai man nebūtu laika domāt par to, kā pietrūkst no Latvijas. Zināju, ka manam laikam Briselē ir termiņš, un centos izbaudīt to, kur esmu šeit un tagad, – viņa skaidro. Būdama Beļģijā, Evija paguvusi iestāties arī turienes latviešu biedrībā. 18. novembra pasākums pulcējis ievērojamu daudzumu tautiešu. – Latviešu tur daudz un kopiena spēcīga.
Beļģijas pilsēta Brige Evijai palika atmiņā ar tās skaistajiem kanāliem
Evija nenožēlo laiku, ko pavadījusi Beļģijā, kas nebūt nav tā drošākā valsts. Esot tur, piedzīvojusi arī dažādus ne visai pozitīvus notikumus. Prakses sākumposmā Briselē bijusi apšaude, kurā bijuši vairāki bojāgājušie. Vairākkārt saņemti ziņojumi par izvietotiem spridzekļiem EP ēkā vai tās tuvumā. Savukārt 1. februārī pie EP norisinājās lauksaimnieku protests. Tā dalībnieki tur dedzinājuši gan sienu, gan riepas, gan daudz ko citu, spridzinājuši un apmētājuši ēku ar olām. Tāpat prakses dalībniekiem regulāri atgādināts naktīs vieniem apkārt nestaigāt, nebraukt ar metro un izvairīties no tumšām vietām.
Latvijā Evija atgriezās februāra vidū. Svētdienas vakarā pusvienpadsmitos viņa ielidoja Rīgā, bet jau nākamajā rītā bija jādodas uz darbu. Pirmajā nedēļā pēc atgriešanās viņai nebija viegli, jo domās vēl bijusi Briselē, bet fiziski – Latvijā. Šeit arī sagaidīja aukstāks laiks nekā Briselē, kur Evijai par pārsteigumu ziema bija pietiekami silta. Gada sākumā tur jau ziedējušas narcises, kokiem plaukuši pumpuri. Šajā ziņā viņai radusies ekskluzīva iespēja – sagaidīt divus pavasarus pēc kārtas – vienu Beļģijā, bet otru – jau Latvijā.
Līga LIEPIŅA
Foto no Evijas KVANTES albuma
