
Drosmīgos aicina uz "rekordsēdi" un rūdīšanos ikdienā
Svētdien pirmo reizi notiks ziemas peldēšanas pasākums Rekordsēde Limbažu Lielezerā. Nosaukums intriģē, bet rodas jautājumi – kas tad īsti norises dalībniekiem būs jādara un kam vajadzētu tajā piedalīties (vai gluži pretēji – atturēties no tās). Par to, kā arī par rūdīšanos ikdienā vairāk pastāstīt piekrita rekordsēdes rosinātājs Andrejs KOVAĻOVS, kurš to rīko sadarbībā ar ezera apsaimniekotāju, pašvaldības aģentūru ALDA, kā arī vietējo aktīvā dzīvesveida piekritēju domubiedru grupu Limbaži Active.
Sarunbiedrs uzsver, ka viņš nav rekordsēdes idejas autors. Kur tie gadi, kopš šādu pasākumu Rūdīšanās skolas vadītājs Māris Žunda rīko Bābelītes ezerā Rīgā! Tajā daudzkārt pats piedalījies. Sākumā gan nosaukums bija Rekordpelde, norādot, ka piedalīties tiek aicināti ziemas peldētāji. Ar laiku tas tika atzīts par maldinošu, jo nekāda peldēšana jau nenotiek. Pārsvarā ļaudis iegremdējas ūdenī un pavada tajā neilgu laiku – dažas minūtes vai pat sekundes. Šajā ziņā rekordus nav plānots uzstādīt arī Lielezerā. Laikā pirms kovida un ar to saistītajiem ierobežojumiem uzsvars bija uz sēdētāju skaitu, mērķis – sapulcēt iespējami vairāk ziemas peldes piekritēju. Šobrīd vēl nav zināms, cik dalībnieku pieteiksies līdz svētdienai, bet atkarībā no viņu skaita domās, kā nodrošināt, lai tiktu ievēroti atbilstoši epidemioloģiskās drošības pasākumi. Piemēram, ALDA vadītājs Jānis Remess gatavojas kurināt vairākus ugunskurus, lai pēc peldēšanās varētu sasildīties. Runājot par drošību, dalībniekus rīkotāji aicina arī novērtēt savu veselības stāvokli un spējas, tāpat rosina ieklausīties katram savā ķermenī. Gadās, ka arī rūdītam cilvēkam tas pēc dažām sekundēm ledainā ūdenī pasaka: – Pietiek! Tam, kurš ziemas peldē dodas pirmo reizi, Andrejs, vadoties pēc savas pieredzes, ieteiktu tajā uzturēties ne ilgāk par 30 sekundēm.
Tā izskatījās rekordsēde Bābelītes ezerā 2019. gadā, laikā pirms "kovida". Šoreiz Lielezerā, ņemot vērā ierobežojumus, solās būt nedaudz citādi, bet āliņģī iespēja ieiet labā kompānijā būs katram, kurš to vēlēsies
Tie, kuriem ir interese un sajūta, ka vajadzētu doties āliņģī, bet līdz šim pietrūcis drosmes, rekordsēdē ir īpaši gaidīti. Andrejs apliecina, ka kopā ar citiem pirmo soli spert ir vieglāk. Cilvēks vienkārši tā ir iekārtots, ka kompānijā var izdarīt to, kam viens nesaņemsies. – Ja esi mežā un iekrīti ūdenī, iestājas šoks, bet ja redzi, ka “iekrituši” vēl 10 cilvēki un ārā neskrien, sāc domāt, kā viņiem tad izdodas Tad sev pajautā: “Varbūt es arī varu?” – apraksta pasākuma rīkotāju pārstāvis. Kamēr domā, tikmēr esi jau brīdi nosēdējis, un gan prāts, gan ķermenis ir sapratuši, ka aukstuma radīto diskomfortu var pārvarēt. – Rūdīšanās procesā ir svarīga psiholoģiskā noturība un sagatavotība, savukārt tai ir svarīgs piemērs, – pamato sarunbiedrs. Viņš sola, ka tie, kuri uzdrošināsies pirmajai ledus peldei, gūs ievērojamu adrenalīna devu, turklāt tā pacels pašapziņu un ticību sev. – Visi, kuri būs iegremdējušies, jutīsies, it kā kalna virsotni sasnieguši, – drošina sarunbiedrs. Protams, rekordsēde būs arī vienkārši foršs pasākums ar sirsnīgām sarunām pie tējas (te gan jāpiebilst, ka krūze jāņem līdzi pašiem, vienreizējo trauku nebūs).
Andrejs uzsver, ka rūdīties var un pat nepieciešams arī ikdienā: – Nevajag to uztvert kā papildu aktivitāti, kam jāizbrīvē laiks, jāsagatavojas. Aukstums ir pieejams visur. Īpaši ziemā. Viņa rūdīšanās ikdiena sākas ar četru līdz septiņu kilometru skrējienu šortos bez krekla. To novelk pēc pirmā kilometra, ja ārā nav gluži –15 grādu vai aukstāks. Andrejs piebilst: – Ja no rīta skriet dodies plikāks, ietaupi laiku, kas būtu jāvelta, lai apģērbtos… Pēc tam viņš iet aukstā dušā un sporta krekliņā mēro 5–6 km ar velosipēdu uz darbu. Jāpiebilst, ka ikdienā viņš strādā Rīgā, lai gan daudz laika pavada dzimtajās mājās Limbažu pievārtē.
Ikviens var sākt rūdīties, uzvelkot par vienu apģērba kārtu mazāk nekā pierasts, guļot zem plānākas segas, nenēsājot šalli, biežāk vēdinot telpas u.tml. Protams, droši vien labāk sākt pamazām, bet viņš ir pārliecināts, ka kopumā veselam cilvēkam arī pēc svētdienas rekordsēdes pirmdien nebūs jāņem zilā lapa. – Visgrūtāk ir pārvarēt pirmo aukstumu. Kad sāku braukt ar riteni plānā apģērbā, skaitīju ieelpas un izelpas. Kad pirmais drebulis pārvarēts, kļūst vieglāk, – viņš atceras. Pats nopietni rūdās gadus piecus, lai gan arī pirms tam no aukstuma nav vairījies. Sarunbiedrs neslēpj, ka joprojām gadās kļūdas – piemēram, nepareizi elpojot, var tikt pie kakla sāpēm. Pārsvarā gan tas, ko iegūsti pēc dažādām rūdīšanās procedūrām, ir možums, enerģijas lādiņš, stiprinās imunitāte, noturība pret stresu utt. Savukārt kļūdas ir labākais skolotājs. Lai rūdīšanās procesā cilvēks patiešām kļūtu stiprāks, Andrejs par svarīgu komponenti uzskata sevis izzināšanu. Ekstrēmi apstākļi, arī aukstums, var kļūt par izmaiņu katalizatoru. Var gadīties, ka pēc izkāpšanas no āliņģa cilvēkā kaut kas būs mainījies. Rūdīšanās ir viena no taciņām, pa ko var doties pretī atbildēm uz nopietnajiem dzīves jautājumiem, kas daudziem nedod mieru. Tās parasti atrodamas pašā, un atklājas vien tad, kad sāc sevi iepazīt. Tas ir ļoti svarīgi, jo cilvēks ir vesels, kad viņā ir līdzsvars un vienotība starp ķermeni, prātu un dvēseli.
Linda TAURIŅA
Edmunda BRENČA un Andreja KOVAĻOVA albuma foto