«Dakstiņa Jumti» attīsta papildu nozares
Skultes pagasta Mandegās, industriālajā teritorijā Vizbuļu ielas apkārtnē, pēdējo gadu laikā attīstās vairāki ar būvniecību un kokapstrādi saistīti uzņēmumi, tostarp SIA Dakstiņa Jumti. Skultieša Andreja BABRĀNA izveidotais uzņēmums pirms vairāk nekā 12 gadiem darbu sāka atbilstoši savam nosaukumam – ar attiecīgā jumtu seguma materiāla tirdzniecību un klāšanu. Vēlāk, augot pieprasījumam, pievērsās daudzdzīvokļu māju siltināšanai, inženierkomunikāciju izbūvei un vispārējai celtniecībai. Uzņēmums regulāri piedalījies pašvaldību izsludinātajos iepirkumos, īstenojot ne vienu vien projektu gan pašu novadā, gan citviet Latvijā. Pie pēdējos gados mūspusē paveiktajiem darbiem pieskaitāma Vārzu pludmales labiekārtošana, multifunkcionālā centra būvniecība Skultē. Pirms diviem gadiem pilnsabiedrības DakTehBūve sastāvā uzbūvēta apjomīga ražošanas ēka Limbažos, pērn – sociālo pakalpojumu centrs Cēsu ielā 7. Tāpat daudz veiksmīgu projektu realizēts Salacgrīvā un tās apkārtnē.
Būvuzņēmējs gan atzīst, ka šobrīd situācija nozarē nav no stabilākajām, tāpēc jāmeklē ceļi, kā turpināt iesākto, vienlaikus nodrošinoties pret nepatīkamiem pārsteigumiem. – Nevaram atļauties nevienu brīdi ieslīgt rutīnā. Līdzīgas situācijas jau ir bijušas. Piemēram, pirms pieciem gadiem, kad apstājās daudzdzīvokļu māju siltināšanas projekti, kas tolaik, varētu teikt, bija mūsu pamatbizness. Tad pievērsāmies tādiem darbiem kā ielu apgaismojuma izbūvei, ceļu, ielu un parku labiekārtošanai. Sadalījām riskus, un arī tagad izskatās, ka pienācis laiks rīkoties līdzīgi. Tāpēc pagājušajā gadā pieņemts lēmums Skultē atvērt būvmateriālu veikalu, savukārt Mandegās nu uzsākta jauna produkta ražošana. Čehijā ražotā iekārta iegādāta un kopš decembra tiek likta lietā gatavo jumtu kopņu ražošanai. Tās ir rūpnieciski, bet pēc individuāla projekta ražotas jumta koka konstrukcijas, pie kurām var tikt salīdzinoši ātri, turklāt ar ekonomisku komateriāla patēriņu. Pirmie pasūtījumi jau tapuši. A. Babrāns stāsta, ka maksimālais kopnes garums, ko šādā tehnoloģijā var izgatavot, ir 36 m. Paši gan tik lielas negatavos, jo tad būtu nepieciešama citu izmēru iekārta, bet arī 15 m garumā un līdz 4,5 m augstumā standarta jumtiem ir pietiekami.
Pagājušajā gadā pie ražotnes izbūvētas arī jaunas biroja telpas, tāpat turpinās ražošanas angāra pielāgošana darbam gada aukstākajos mēnešos. Nākamo ziemu plānots sagaidīt jau centralizēti apsildītās ražotnes telpās.
SIA Dakstiņa Jumti Skultes pagasta Mandegās uzsākusi jaunu darbības nozari – koka jumtu kopņu ražošanu. Šāda veida konstrukcijas, salīdzinot, piemēram, ar tradicionālajām jumta spārēm, ir ātri izgatavojamas un uzstādāmas, tām ir augsta slodzes nestspēja un tiek patērēts mazāk kokmateriāla. Šobrīd koka apbūve atkal kļūst populāra, līdz ar to šāda veida konstrukcijas noderēs arī Dakstiņa Jumtu būvētajos objektos.
Kovids skāris arī būvniecību
Uzņēmuma vadītājs Andrejs BABRĀNS vienā vārdā raksturojot šībrīža sajūtas, saka: – Grūti! Ne tik daudz uzņēmumam pašam, cik visai būvniecības nozarei un ar to saistītajām jomām. Tiek uzskatīts, ka šo nozari kovids nav skāris, līdz ar to nekāds atbalsts būvniekiem no valsts nepienācās. A. Babrāns vērtē, ka tā gluži nav. Ietekme ir jūtama. Ar pandēmiju var sasaistīt arī būtisko būvniecības materiālu – vates, metāla un koka – cenu kāpumu. – "Kovida" dēļ rūpnīcas visā pasaulē vērās ciet, gāja dīkstāvē. Pēc tam, kamēr atkal ražošana atsākās, viss prasīja laiku, naudu. Un cēlās cenas. Bet mums bija noslēgti līgumi vēl par vecajām, ko pēc tam vairs mainīt nevarējām. Pasūtītājs pasaka – jums tas bija jāparedz. Kā var paredzēt, ka materiāli kļūs uz pusi dārgāki? Uzņēmumam ar šādu situāciju nācās samierināties vairākos ceļamajos objektos.
Neapskaužama situācija radusies, kad 2020. gada martā ekspluatācijā bija jānodod Skultes multifunkcionālā centra ēka. Tas sakrita ar pandēmijas sākumu, kad cilvēki bija īpaši piesardzīgi. Andrejs atceras, kā nesekmīgi centies pierunāt atbildīgos speciālistus braukt uz objektu un pārliecināties, ka būvnieki savu darbu paveikuši un objekts pieņemams ekspluatācijā. – Noslēgtā vienošanās paredzēja, ka mēs ieguldām savus līdzekļus, centru uzceļam sešu mēnešu laikā un tad mums par to samaksā. Ja objektu nevaram nodot, tad arī pie naudas netiekam. Turklāt kontrolējošās iestādes kam rakstījām par šo situāciju, neatzina mūs par kovidskartajiem, – skaidro sarunbiedrs.
A. Babrāns stāsta, ka šobrīd Eiropā tuvojas cementa krīze, visticamāk, cenas celsies arī šim būvniecībā tik nepieciešamajam materiālam. Zviedrija plāno taupīt savus dabas resursus un krietni ierobežot cementa ražošanai nepieciešamo izejmateriālu ieguvi, kā arī Baltkrievijai uzliktās sankcijas neļaus ievest tur ražoto cementu. Līdz ar to augs pieprasījums apkārtējo valstu ražotnēs, tostarp Latvijā. – Skaidrs, ka skandināvi ir maksātspējīgāki par mums. Savos objektos cementu gan daudz neizmantojam, bet lielo projektu attīstītājiem tas varētu sagādāt problēmas, – spriež būvnieks.
Grūtības jau labu laiku sagādā arī darba spēka piesaiste un, līdz ar prasību vakcinēties pret Covid-19, tā kļūst par vēl izteiktāku problēmu. No jauna izsludinātajos iepirkumos iekļauta prasība, ka startēt var tikai tās firmas, kas var nodrošināt vakcinētus darbu veicējus. A. Babrāns stāsta, ka paša darbinieki visi ir vakcinēti. – Nav noslēpums, ka būvniecības nozarē ir krietni daudz vakcinācijas pretinieku. Lielajiem uzņēmumiem noteikti būs problēmas ar laicīgu objektu nodošanu tieši tāpēc, ka nebūs, kas strādā.
Birokrātija kļūst arvien izteiktāka
Vieglāk ir strādāt ar privātiem klientiem, jo tur nosacījumi ir vienkārši – vienojies par izpildāmajiem darbiem, cenu, noslēdz līgumu, saņem avansu un sāc darbu. Valsts un pašvaldību iepirkumi ir cits stāsts. A. Babrāns atzīst, ka būvniekam jābūt apjomīgiem apgrozāmajiem līdzekļiem, jo darbs šādos projektos nozīmē ilgstošu savas naudas ieguldījumu, it īpaši gadījumos, kad iesaistīts Eiropas fondu līdzfinansējums. – Tie noteikumi ir kropli. Jo ir līgumi, kuros ietur depozītu, visu būvniecības laiku, kas ir 10–30% no projekta summas. Tā ir liela nauda, ko nemaz tik ātri atpakaļ nevar dabūt. Vienā projektā savus ieguldītos līdzekļus saņēmām pēc pusotra gada. Turklāt pašvaldības Valsts kasē var aizņemties naudu ar mazākiem procentiem, nekā mēs bankās. Bez tam mums viss būvniecības process jāapdrošina visu būvniecības laiku, kas arī maksā ne mazumu. Rezultātā pasūtītājs nodrošinās dubultā! Tāpēc arī daudzas būvfirmas nesteidz pieteikties publiskajos iepirkumos vai arī sniedz piedāvājumus ar stipri augstāku cenu, ierēķinot visas šīs prasības un riskus. Skumji, jo šādas prasības un noteikumi neveicina nodokļu maksātāju līdzekļu ietaupījumu.
Tāpat, uzvarot iepirkumā, nav iespējams rēķināties ar konkrētu laiku, kad darbus varēs sākt, jo var paiet pat pusgads līdz līguma noslēgšanai. Pirmkārt, tas apgrūtina citu darbu plānošanu, turklāt, kamēr tiek līdz līgumam, būvdarbiem piemērotākie laikapstākļi jau garām. Otrkārt – būvniecības materiālu ražotāji šobrīd atsakās fiksēt cenas. Tātad nav garantijas, ka tāmēs norādītās izmaksas tādas būs arī pēc vairākiem mēnešiem. – Mums ir liels risks palikt zaudētājos, – atzīst A. Babrāns un atgādina, ka publiskie iepirkumi tiek vērtēti pēc zemākās cenas, līdz ar to stipri pārspīlētas ir runas par būvuzņēmēju lielo peļņu.
Mandegās būtu vieta arī citiem uzņēmumiem
Mandegas ir Andreja dzimtā vieta. Turpat netālu no ražotnes atrodas viņa ģimenes mājas, tāpēc prieks redzēt, kā šī vieta pēdējo gadu laikā attīstās un kļūst apdzīvotāka. – Ļoti pozitīvi vērtēju katru jauno uzņēmumu, kas darbībai izvēlējies tieši Skultes pagastu, un īpaši gados jaunus uzņēmējus. Tā ir kopienas nākotne. Viņš spriež, ka ciematam ir gana liels potenciāls piesaistīt vēl vairāk ražojošu uzņēmumu, vien jāpiestrādā pie infrastruktūras sakārtošanas. Būtu jāpārbūvē iela, arī inženiertehniskās komunikācijas, kas kalpo kopš kolhoza laikiem. – Pirms kādiem pieciem gadiem pašvaldība solīja sakārtot Vizbuļu ielu, uzstādīt apgaismojumu. Pašlaik ļoti šaurā iela nav piemērota mūsdienu kravu transportam, lielajām fūrēm ir apgrūtināta iebraukšana. Arī jaunā novada pašvaldība sola tikties ar šīs puses uzņēmējiem, uzklausīt mūsu ierosinājumus un vajadzības. A. Babrāns vērtē, ka sakārtota vide piesaistītu tos uzņēmumus, kas meklē ražošanai piemērotu vietu ārpus Rīgas, kur izmaksu, arī loģistikas problēmu dēļ strādāt kļūst arvien grūtāk. Kā piemēru viņš min kaimiņos strādājošo uzņēmumu Rīgas parkets, kas veiksmīgi pārcēla ražošanu uz Mandegām no Ķekavas, un nodarbina aptuveni 30 strādājošo.
Uzņēmējs atzīst, ka mūsdienās galvenais ir labs interneta pieslēgums un, protams, infrastruktūra: – Ja kādreiz regulāri bija jābrauc kādus jautājumus kārtot Rīgā, tad nu jau aizvien retāk. Visu varu izdarīt uz vietas. Kurjeru dienesti ir, visu var atvest, aizvest. Skultes pagasts atrodas transporta mezglu krustpunktā, mums tuvu ir osta, blakus A1 šoseja, cerams, būs arī «Rail Baltica» dzelzceļš. Domājot ilgtermiņā un rīkojoties gudri, ir iespējas izveidot labu vietu lielām investīcijām. Pašvaldībai šī attīstības perspektīva būtu jānovērtē un pie šiem jautājumiem kārtīgi jāpiestrādā.
Aigas VENDELIŅAS-ĒĶES teksts un foto
