Atskatoties uz vasaru Jūras rezidencē «Rainis»
– Bez Jūras rezidences «Rainis» nav vasaras! – šim apgalvojumam bez ilgām pārdomām piekritīs ne viens vien Limbažu un arī citu novadu iedzīvotājs. Netrūka tādu, kuri piektdienas un sestdienas vakaros regulāri devās uz Vitrupi, lai jūras krastā baudītu saulrietu, siltās naktis, mūziku, garšīgu ēdienu, patīkamu kompāniju un citas labas lietas. Cilvēki novērtēja atmosfēru, garšīgo ēdienu un laipno uzņemšanu. Par to rūpējās limbažnieki Edžus un Ieva ARUMI. Un arī abu bērni, radi un draugi turpat vien bija. Rainis šovasar strādāja trešo sezonu, atgriežoties pludmalē pēc divu gadu pārtraukuma. Atvadoties no vasaras un atceroties piedzīvoto, aicinājām uz sarunu kultūrvietas idejas autoru un saimnieku, lai parunātu gan par paveikto, gan tālāko.
Edžus stāsta, ka pārtraukums nebija plānots. Vienā vasarā abiem ar Ievu radās cita prioritāte – vēl viens bērniņš. Otrā Edžus lēsa, ka nevarēs apvienot dvēseles rokenrolu piejūrā ar citiem projektiem. – Tā ir mūsu ģimenes izauklēta lieta, – uzsver sarunbiedrs. Pamatdoma ir darīt ar prieku un kopā. Vai atsākt pēc diviem gadiem nebija grūti? – Skaidrs, ka bija. Mēs kopumā esam nostrādājuši sešus mēnešus. Pa šo laiku neizveidojas “muskuļu atmiņa”, nezūdošas iemaņas, kas ļautu nesajust, ka bijis pārtraukums, – skaidro sarunbiedrs. Turklāt sarīkot gandrīz 40 pasākumus trīs mēnešos ir fiziski nogurdinoši. Tomēr ilgas spriešanas, lemjot, kā rīkoties, nebija. – Ņēmām un darījām, – teic Edžus.
Vieta, kur cilvēki ļoti vēlas būt
Runājot par to, ko nozīmē darīšana, Edžus atklāj, ka sezonai Arumi sāka gatavoties jau janvārī. Pusgadu iepriekš koncertu programma bija zināma par 90%. Uzzinot par darbības atsākšanu, komanda, ar kuru kopā Edžus strādāja iepriekš, mainīja vasaras plānus. – Viens otrs pat atbrauca no labi atmaksātiem darbiem ārzemēs, – stāsta sarunbiedrs.
Fiziska terases uzbūvēšana un iekārtošana prasīja vēl divas trīs nedēļas, līdz 14. jūnijā Rainis laipni aicināja visus uz Vitrupi. Reizēm pārsteidz, ka Edžum izdodas atvilināt uz pludmali daudz dažādu mūziķu. – Ar māksliniekiem mums jāsaskan filozofiskai pārliecībai. Lielākā daļa «Raini» kā vietu ir iemīlējuši, viņiem ir liela vēlme te būt. Tie, kuri atbraukuši vienreiz, grib atgriezties. Ir viegli ar viņiem strādāt. Šādas sirsnīgas attiecības iedibinājušās ar Miku Dukuru, Daumantu Kalniņu, Laimi Rācenāju, Mariju Naumovu un vēl daudziem citiem. Piemēram, šogad grupa Very Cool People pati pieteicās piestāt Vitrupē pa ceļam uz festivālu Igaunijā. Tik lielas grupas (aptuveni 10 cilvēku) organizatori parasti uz Raini neaicina, jo grūti nodrošināt apskaņošanu un izmaksas ir augstas. – Viņi brauca ar savu aprīkojumu, mums tikai bija jāpiepūš vaigi, jānones tas pa smiltīm lejā un pēc tam augšā, – atceras sarunbiedrs.
Tomēr ir arī pragmatiskā puse. – Fakts ir tāds, ka mākslinieki šajā sezonā mums izmaksāja piecreiz dārgāk nekā iepriekšējās. Tas ir liels izaicinājums, – stāsta pasākumu rīkotājs, kuram satura kvalitāte ir ļoti svarīgs darbības princips. Kā producents Edžus norāda uz sistēmisku problēmu visā valstī. Privātajiem kultūras un izklaides jomas uzņēmējiem ir jākonkurē ar pašvaldībām. – Mēs varam strādāt trīs mēnešus vasarā ar nosacījumu, ka ir labi laikapstākļi. Tiklīdz līst, esam “mīnusos”. Ja saulainās dienās arī pašvaldības rīko vairākus pasākumus, tas mūs ļoti ietekmē un būtībā nav pareizi, – skaidro sarunbiedrs. Turklāt budžeta iestādes, kam pāris tūkstošu eiro zaudējumi nerada tādas problēmas kā privātuzņēmējam, nereti aicina uz bezmaksas koncertiem. Latvijas producentu savienība strādā ar Pašvaldību savienību, mēģinot šo lietu sakārtot. – Tas ir apsveicami, ja pašvaldība kultūras jomā veido savu unikālu saturu, kāda nav citiem, bet aizpildīt koncertu rīkošanas un izklaides sfēru, kurā strādā privātais uzņēmējs, nav pareizi, – uzskata sarunbiedrs.
Edžus ir gandarīts, ka no Raiņa ir labums ir arī citiem novada uzņēmējiem. – Mēs izpētījām, ka esam galamērķis, uz kuru cilvēki brauc un pēc tam izvēlas apskatīties vēl kaut ko šajā apkārtnē. Kaimiņi, kuri nodarbojas ar cilvēku izmitināšanu, saka: “Tiklīdz jums ir pasākums, mums ir daudz nakšņotāju”. Liels prieks par regulārajiem apmeklētājiem ne tikai no Limbažu novada. Netrūkst pat ļoti tālu braucēju. Par cilvēku emocionālā atbalsta trūkumu nevar sūdzēties.
Nav noslēpums, ka sākotnēji Rainim bija sarežģījumi, cenšoties pierādīt, ka tas nenodara kaitējumu dabai. Edžus stāsta, ka par komunikāciju ar Valsts vides dienestu atbildību uzņēmusies pašvaldība. Šogad strādāt neviens netraucēja, tātad var secināt – ja arī jautājumi bija, tie veiksmīgi atrisināti. Sarunbiedrs piebilst: – Ja trīs mēnešu darba dēļ pusgadu staigātu pa iestādēm, kārtojot dokumentus, tur vairs nekāds dvēseles rokenrols nesanāk. Sākot strādāt, Arumi tomēr piesaistīja speciālistus, kuri novērtēja Raiņa ietekmi uz vidi. Atzinums norādīja uz drīzāk pozitīvu atbalsi – ja cilvēki pulcējas pie terases, viņi mazāk nobradā dabas vērtības kāpās, turklāt īpaši aizsargājamās ir vairāk nekā pusotra kilometra attālumā. Tiklīdz sezona beidzas, no Raiņa pludmalē nepaliek ne pēdas, piedevām darbības laikā saimnieki rūpējas par kārtību tās apkārtnē.
Ja būsim, tad citādi
Par turpmāko Edžus atklāti saka – apsolīt neko nevarot. – Vai mēs to gribam? Jā, gribam. Bet daudzām lietām jāsakrīt, – atzīst producents. Viens no būtiskajiem faktoriem ir paša saimnieka aizņemtība dažādos citos lielākos un mazākos kultūras projektos. Otrs ir tas, ka sezona jāizvērtē ne tikai emocionāli, bet arī caur uzņēmējdarbības prizmu. Liela peļņa nav Raiņa pastāvēšanas mērķis, bet ieņēmumiem jābūt pietiekamiem, lai samaksātu mūziķiem un darbiniekiem. Tā kā koncerti apmeklētājiem ir bez maksas, ļoti svarīgi, cik laika viņi pavada un cik iztērē kafejnīcā. Šobrīd raksturīgāk ir tas, ka viņi atbrauc ar konkrētu mērķi – noklausīties koncertu – un tiklīdz tas beidzas, dodas mājās. Ir pazudusi vēlme pēc kopābūšanas un atpūtas. – Tas nav ne slikti, ne labi, – uzsver sarunbiedrs. Tomēr ar paradumiem jārēķinās. – Ja atgriezīsimies nākamvasar, būsim nedaudz citādi, to varu apgalvot droši. Kādi, par to gan pāragri spriest, – saka Edžus.
Reizēm šķiet, ka kultūras jomā, meklējot vidusceļu starp pašizpausmi un publikas vēlmēm, strādāt nav vienkārši. – Ir jāgrib kaut ko teikt. Kad to vēlies, nākamais jautājums ir, vai tas kādam ir interesanti un vispār to vajag. Ja jā, tad tā jau ir uzvara. Ja nav, vajadzība jāveido. Tas ir sabiedrisko attiecību un mārketinga lauciņš, – skaidro sarunbiedrs. – Paldies Dievam, bet manā gadījumā ar to pagaidām veicas. Ir laba komanda, labs satura patērētājs. Cilvēku uzticība tam, ko daru, ir liela dāvana. Kā nesenāko piemēru tam, par ko runājam, viņš min TDA Katvari 105. jubilejas svinības – netradicionālo uzvedumu Katvaru muižas parkā. Ar to izdevās pastāstīt ļoti daudz gan par kolektīvu un deju, gan to, ka Limbažu pusē ir šāda unikāla vieta. Turklāt stāstu sadzirdēja gan kultūras baudītāji, gan nozares profesionāļi. Cerēsim, ka arī sarunai ar Raini nākamvasar būs turpinājums!
Linda TAURIŅA
