Ārste-homeopāte Dace jūtas laimīga atgriezties Lēdurgā
Februārī Lēdurgas kultūras namā sākās četru lekciju cikls Homeopātija tev. Idejas autore un iniciatore ir pati lektore, ārste-homeopāte Dace GAILE, kura dzimusi un augusi Lēdurgā. Dakterei ir liela pieredze un plašas zināšanas, kurās viņa vēlas dalīties ar dzimtās puses ļaudīm. Kopš pērnā pavasara pēc ilgiem gadiem viņa tur atgriezusies.
Siltas atmiņas par bērnību un skolas laiku
Ar dzīvi Lēdurgā D. Gailei saistās labas atmiņas. Viņas tēvs Censonis Gailis bija ļoti zināms dārznieks kolhoza Atmoda dārzniecībā Lēdurgas pagastā. Dārzniecībā audzēja gurķus, tomātus, vēlāk – ļoti daudz rožu, ar ko apgādāja Limbažus, Siguldu, Rīgu un citas vietas. Ģimene dzīvojusi turpat dārzniecībā virs kurtuves. Vecāki daudz strādājuši, un savu darbaholismu Dace mantojusi no viņiem. – Par šo laiku man palikušas tikai siltas un pozitīvas atmiņas. Ne sekundi neatceros, ka man bērnībā būtu grūti klājies. Uzaugu laimīgā ģimenē. Paps un mamma bija labākie vecāki, kādi vien varēja būt, – stāsta ārste, kura pati izaudzinājusi piecus bērnus un sagaidījusi jau deviņus mazbērnus. Bērni savas nodarbes atraduši radošajā jomā, bet viņa būtu priecīga, ja kāds no mazbērniem izvēlētos medicīnu. Laiks rādīs, vai tā būs. – Katram jādara tas, ko sirds liek, – viņa uzsver.
Lēdurgas pamatskolā (toreiz astoņgadīgā skola) Dace mācījusies sešus gadus (ar 7. klasi pārgājusi uz Zvejniekciema vidusskolu). Dzīvošana internātā deva dzīves pieredzi. Laiks Lēdurgā atstājis ļoti dziļu nospiedumu, tādēļ viņai īpaši sāpīgi klausīties, kā mazās lauku skolas gatavojas likvidēt, iespējams, arī Lēdurgas pagastā vienīgo. Savā laikā te apgūtas pamatlietas turpmākai dzīvei. Skolas dārzā bija iedalīti lauciņi, kuros bērnus mācīja stādīt, sēt, audzēt un novākt ražu. Skolēniem bija jāpalīdz skolas virtuvē, kur viņi apguva praktiskas zināšanas. – Skolā bija jāmācās balles dejas. Toreiz gan puiši kāpa uz kājām, bet tagad ir prieks dejot ar klases zēniem, viņi ir fantastiski partneri. Ik rudeni bērniem bija ārstu pārbaudes – tika pārbaudīti zobi, redze, stāja un mugura. Vajadzības gadījumā skolā bija koriģējošā vingrošana. – Ļoti rūpējās par to, lai bērni būtu ne tikai gudri, bet arī veseli un stipri. Žēl, ka šajos laikos vairs nav obligāto veselības pārbaužu, – teic ārste-homeopāte. Viņa novērojusi, ka mūsdienās skoliozi arvien biežāk konstatē jau agrā vecumā. Bērni un jaunieši daudz laika pavada pie viedierīcēm, kas noved pie stājas problēmām, viņi biežāk slimo. Tas rada veselības problēmas viņu turpmākai dzīvei. Tamdēļ daktere Gaile vēlas dalīties zināšanās ar savas dzimtās puses iedzīvotājiem – kā bērniem un jauniešiem, tā pieaugušajiem. – Savā pusē lekcijas lasīšu tikai par velti, – viņa teic. Pirmā nodarbība lekciju ciklā Homeopātija tev jau notikusi, un 14. marta vakarā gaidāma nākamā. Uz pirmo sarunu ieradās vairāki desmiti iedzīvotāju. – Viņi klausījās ar milzīgu interesi, uzdeva daudz jautājumu. Esmu priecīga, ka cilvēkiem ir interese par to, kā saglabāt savu veselību. Viņa vēlētos šādas nodarbības organizēt arī vietējiem jauniešiem, stāstot, kā rūpēties, lai būtu vesels gars un miesa. – Galvenais ir to saprast šodien, nevis tad, kad jau ir problēmas.
Interese par medicīnu jau no mazotnes
– Man ir paveicies atrast savu profesiju. Dievs piešķīris pareizo izvēli jau bērnībā. To, ka būs ārste, mazā Dace pateica divu gadu vecumā. Viņas vecāki to ļoti respektējuši. – Ir svarīgi bērnam atstāt izvēli. Kad man bija pieci gadi, mamma uzšuva manu pirmo halātiņu, un es ārstēju visus pēc kārtas. Papam siltumnīcās bija strādnieki, kuri man bija mīļi draugi un ļāvās manai vēlmei viņus ārstēt. Reiz pusdienu pārtraukumā sāku viņus dakterēt – kādam apsaitēju pirkstu vai galvu, citam iešinēju roku vai kāju. Kad paps atgriezās, pirmajā brīdī sabijās, ka notikusi kāda nelaime, jo visi strādnieki guļ iešinēti un apsaitēti. Pēc tam jau pierada, ka tā darīju, savukārt es biju priecīga, ka man bija pacienti. Neko vairāk nevajadzēja, – ar smaidu stāsta daktere. Jau mācoties 2.–3. klasē, mazā Dace gāja uz ambulanci pie zobārstes Edītes Āboliņas, kura arī atļāva viņai būt klāt, skatīties, kā zobārsts strādā. – Uz turieni devos kā uz svētnīcu. Jau bērns būdama, meklēju saikni ar medicīnu, ārstiem, – stāsta Dace.
Vēlāk, mācoties Zvejniekciema vidusskolā, Dace pēc 8. klases sākusi strādāt Saulkrastu slimnīcā par sanitāri ķirurģijas nodaļā. Viņas mūža sapnis bija ķirurģija. Darbs tur četrpadsmitgadīgajai meitenei bija liels pārbaudījums. – Tā bija pamatīga skola. Strādāju 24 stundu dežūras. Bez atlaidēm man bija jādara visi gan smagie, gan nepatīkamie darbi. Tīrīju tualetes podus ar smirdošo dezinfekcijas šķīdumu lizolu, mazgāju strutainu un asiņainu veļu. Bija jākopj gangrēnas slimnieki vai jānes pēc operācijas nogriezta kāja uz morgu. Sekoja mācības Rīgas 2. Medicīnas skolā. Ņemot vērā Daces pieredzi sanitāres darbā, viņai no pirmās dienas paralēli mācībām atļāva strādāt kā medmāsai 32. neatliekamās kardioloģijas nodaļā. Studiju gados Dace strādāja arī neiroķirurģijas nodaļā.
Esot Latvijas Medicīnas akadēmijas (tolaik vēl Medicīnas institūta) 6. kursā, viņa izturēja konkursu un apmaiņas programmā devās uz Vāciju studēt ķirurģiju. Tur apjautusi, ka ķirurgs īsti nav profesija sievietei, tādēļ, atgriezusies Latvijā, izgāja internatūru terapijā. 90. gados mērķtiecīgi pievērsās homeopātijai. Vispirms izgāja kursus Latvijā, bet vēlāk sešus gadus to studēja Vācijā. – Pacienti ar laiku paši saprot, ka homeopātija ir tas, kas palīdz atgūt veselību, ne tikai nomāc slimības simptomus. Pats svarīgākais ir ārstēt pacientu, nevis slimību. Stiprinu pacientu, viņa dzīvības spēkus, un slimība pati atkrīt. Klasiskajā medicīnā “sitam” pa slimību ar antibiotikām, hormoniem. Klasiskā medicīna ārstē to aisberga daļu, kas ir virs ūdens, bet homeopātija – to daļu, kas zem, – skaidro ārste-homeopāte.
– Mums Latvijā ir tik daudz priekšrocību būt veseliem un stipriem. Ir tikai jāmācās to paņemt no dabas, no tā, kas ir apkārt. Visvērtīgākais ir tas, kas aug pašu zemē, – aicina homeopāte. Viņa skaidro, ka lielu ļaunumu sev nodarām, lietojot mākslīgos vitamīnus. C vitamīna visvairāk ir upenēs. Mellenes jāēd labai redzei, tās stabilizē cukura līmeni asinīs, bet dzērvenes ir dabiskas antibiotikas. Zivīs ir fosfors, kas arī cilvēka organismam nepieciešams. Skābos kāpostos ir fermenti, kas nepieciešami gremošanas sistēmas labai darbībai. – Svarīgākais imūnsistēmas orgāns ir tievās zarnas. No tā, cik vesels ir zarnu trakts, būs atkarīga arī imunitāte, – stāsta daktere, mudinot vairāk domāt par ēdiena kvalitāti, ne kvantitāti. Dace sevi raksturo kā ļoti stingru ārsti un atgādina – dodoties pie viņas, pacientiem jārēķinās, ka ārstēšanā daudz darba jāiegulda abām pusēm.
Dakterei Gailei ir prakses vieta Rīgā, bet, ņemot vērā, ka pati daudz uzturas Lēdurgā un no mūsu reģiona ir daudz pacientu, viņa vēlas atvērt ārsta praksi arī Lēdurgā. Par iespēju atrast piemērotas telpas notiek sarunas ar Siguldas novada domi.
Atkalredzēšanās ar klasesbiedriem liktenīga
Kad vecāki devās mūžībā, Daci ar Lēdurgu saistīja tikai kapi. Viņa regulāri brauca apkopt vecāku atdusas vietas, taču vienmēr to darīja ātri, it kā baidoties apstāties, kavēties atmiņās, jo vilkme pēc Lēdurgas pārņēma īpaši spēcīgi. Cauri dzīvei vijusies arī no tēva mantotā mīlestība uz dārzu. Iekopjot lauku īpašumu Usmā, nebija ne mazāko šaubu, ka tur jābūt arī dārzam. Dacei bija liela vēlme uz Usmu atvest kaut ko no savas dzimtās puses, tādēļ no Karoļa Treija Ārijas stādaudzētavas uz savu plašo dārzu aizveda visu, ko varējusi.
Pirms pāris gadiem savu mazdēlu pie Daces atveda viņas klasesbiedrs no Lēdurgas. Protams, kavējušies arī atmiņās, un viņa rosināja pie sevis lauku mājās Usmā sarīkot klases salidojumu, lai pēc piecdesmit gadiem atkal satiktos. 2022. gada vasarā pie viņas uz salidojumu ieradās septiņi klases puiši no Lēdurgas un četras meitenes. Šī atkalredzēšanās bija gana liktenīga. – Esmu laimīga, ka man Lēdurgā izdevās atrast vietu, kur veidot kaut ko skaistu. Esmu ļoti pateicīga savam draugam, kurš ir mans lielākais atbalsts un palīgs. Tāpat kā savulaik manam tēvam, arī viņa aizraušanās ir rožu audzēšana. Priecājos, ka viņa lolotās šobrīd aug arī manā dārzā, – ir gandarīta Dace.
Līga LIEPIŅA
Foto no Daces GAILES albuma
