Ar sirdi un darbiem Lēdurgā

Rīt, 18. novembrī, Siguldas Jaunajā pilī godinās Siguldas novada iedzīvotājus pateicībā par labu darbu. Par ilggadēju un nozīmīgu ieguldījumu Lēd­urgas dendroparka attīstībā, aktīvu iesaisti Lēdurgas pagasta sabiedriskajā dzīvē un kultūrvides pilnveidošanā apbalvojumu Goda novadnieks 2023 saņems lēdurdzietis, Ārijas stādaudzētavas īpašnieks Karolis TREIJS. – Protams, kā jau jebkuram cilvēkam, arī man ir patīkami, ka darbs tiek novērtēts. Tiesa, labāk šādi vajadzētu motivēt tos, kuri patlaban aktīvi strādā. Es jau no tām lielajām lietām praktiski esmu pagājis nost. Tagad dziedu divos kolektīvos un audzēju stādus, – teic Goda novadnieks. Lai ko pats arī nesacītu, vietējie gan zinās, ka K. Treijs joprojām cenšas būt klātesošs Lēdurgā notiekošajās aktivitātēs un, uzrunāts palīdzēt, neatteiks. Ar apbalvojuma saņēmēju sarunai tiekamies Lēdurgas kultūras namā, kas ir viņa pirmā darbavieta, pārceļoties uz dzīvi šai pusē. 

Praktiķis, kuru pievelk zinošie un talantīgie

K. Treijs dzimis un audzis Lietuvā, bet, tā kā plašajā radu lokā bijis pulka latviešu, mamma pēc ilgas pierunāšanas pārliecinājusi Karoļa tēvu pārcelties uz Latviju – uz Bauskas rajona Īslīces pagastu, kur sarunbiedrs, tobrīd vēl pusaudzis, sāka mācīties 8. klasē. Tālākais dzīves ceļš viņu aizveda uz Rīgu, kur, strādājot Tramvaju un trolejbusu trestā par sliežu ceļa meistaru, viņš satika savu topošo sievu, puikulieti Āriju. Nākušam no zemnieku ģimenes, dzīve Rīgā K. Treijā tikai pastiprināja ilgas pēc laukiem. Pats teic, ka sadundurojies un devies turp, kur tobrīd piešķirtas pirmā t.s. Līvānu tipa mājas, – uz Alūksnes rajona Veclaicenes pagastu. Trīs gadus viņš nostrādāja par šī pagasta izpildkomitejas priekšsēdētāju, bet 1981. gadā pārnāca uz Lēdurgu. 

Viņa dzīvi Lēdurgā nosacīti var iedalīt trīs būtiskākajos posmos – kultūras nams, dendroparks un Ārijas stādaudzētava. Pa starpu, protams, darīts vēl daudz kas cits. Pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas K. Treijs uzņēmās vadīt vietējo komunālo dienestu. No tā perioda visvairāk atmiņā palicis tas, ka no privatizācijas izdevies paglābt brīvprātīgo ugunsdzēsēju automašīnu. Sākotnēji – apmēram piecus gadus – vietējiem iedzīvotājiem par šī auto un telpu tā novietošanai uzturēšanu gan nācies maksāt tādu kā abonēšanas maksu. Ne visi ar to bijuši mierā, toties pagastā bija savs ugunsdzēsēju auto, kāds daudzās citās vietvarās izputināts. Sarunbiedrs gandarīts, ka nu Lēdurgas brīvprātīgo ugunsdzēsēju biedrība ir viena no labākajām apkaimē. 

Kad K. Treijs ieradies Lēdurgā, kolhoza Draudzība priekšsēdētājs Egils Riekstiņš viņu uzrunāja kā iespējamo jaunceltā kultūras nama (sākotnēji to bijis domāts būvēt kā sporta halli) direktoru. Līdz brīdim, kad tas pēc pāris gadiem vēra durvis sabiedrībai, sarunbiedrs iesaistījās celtniecības procesa organizēšanā. Ar nelieliem pārtraukumiem K. Treijs Lēdurgas kultūras nama galvgalī sabija gandrīz 20 gadu, un šajā periodā ciema vārds izskanēja plaši. Te ar vērienu rīkotas pirmās Mākslas dienas Limbažu rajonā, izstādes, plenēri un vēl citi pasākumi. Mākslas dienām piesaistītas grandiozas personības, piemēram, gleznotāja Maija Pīlāga, keramiķe Ilga Vanaga, grafiķis Inārs Helmūts, tekstilmākslinieks Georgs Barkāns un citi. Šeit savulaik strādājuši komponists Atvars Sirmais, mūziķis Uģis Prauliņš, mūzikas pedagogs Artūrs Maculēvičs, arī horeogrāfs Agris Daņiļē­vičs. – Neesmu kultūras darbinieks, esmu totāls praktiķis. Par laimi, man vienmēr paticis sadarboties ar zinošiem un talantīgiem cilvēkiem, jo no viņiem var daudz ko iemācīties. Protams, bija arī jārada vide un iespējas, lai talantīgais cilvēks vēlētos uz šejieni nākt kaut ko darīt, iedzīvoties. Lēdurgā rīkoti arī vairāki plaši augsta līmeņa starptautiski sporta deju konkursi. – Jā, piekrītu, ka zināmā mērā man ir paveicies ar periodu, kurā strādāju. Tas bija laiks, kad nevienu īsti neinteresēja, kur ņēmu naudu tam vai šim pasākumam, konkursam. Katram laikam sava menedžēšana. Tagad jāraksta simts un viens projekts, no kura varbūt vienu vai divus atbalsta un piešķir finansējumu.

Starp citu, kopā ar iestādes mākslinieciskās daļas vadītāju Aldoni Gobzemu, kurš bija aizrautīgs fotogrāfs, radās ideja izveidot Lēdurgas televīziju. Tā darbojās vairākus gadus. Sākotnēji, kamēr sagādāts nepieciešamais aprīkojums, iedzīvotāji par skatīšanos maksāja. K. Treijs pielicis roku arī Lēdurgas māk­slas skolas dibināšanā (tagad Maijas Pīlāgas Lēdurgas mākslas un mūzikas skola) un ir tās krusttēvs. Tur notiekošajam vairs tik aktīvi neseko, bet, ja skolai vajadzīgs viņa atbalsts, atsaucas. 

Art un neskatīties atpakaļ

Ik pa laikam K. Treijs devās palīdzēt darbos Lēdurgas dendroparka dibinātājam un izlolotājam Arvīdam Janitenam. Novērojis, ka pie parka stingrā un prasīgā kopēja praksē ierodas daudzi jaunie speciālisti no bulduriem un toreizējās Latvijas Lauksaimniecības akadēmijas, taču sakot, ka par kurmi Janitenam nebūs, neviens ilgi neuzkavējās jeb, kā K. Treijs teic, nepiedzija šim darbam un vietai. Bet parka dibinātājs kļuva arvien vecāks… Sarunbiedrs nolēmis doties palīgā, jo gan cienījis parka dibinātāju, gan tobrīd meklējis jaunu darbu. A. Janitens gan sākotnēji iebildis, ka Karolis neko par šo darbu nezina. Tomēr pēcteča nebija nedz no praktikantu, nedz paša bērnu vidus, tādēļ galu galā piekritis. To atbalstījusi arī Lēdurgas pagasta padome. – Ļoti cienīju Arvīda Janitena darbu. Cepuri nost viņa priekšā! Parkā visu paveica tikai ar lāpstu, kapli un izkapti. Man te patika un, protams, paralēli viņš mani arī padresēja, – atceras K. Treijs, kurš Lēd­urgas dendroparkā saimniekoja 13 gadu, no tiem sākumā darbojoties plecu pie pleca ar tā veidotāju. Pie taktikas sadarboties ar ļoti gudriem un talantīgiem ļaudīm K. Treijs pieturējās, arī pārņemot Lēdurgas dendroparku. Piemēram, kad dendrologs, profesors Andris Zvirgzds, ko sarunbiedrs dēvē par savu krusttēvu dendroloģijā, parkā veicis taksācijas, lēd­urdzietis staigājis līdzi un arī no viņa smēlies zināšanas. 

Viegli nav bijis, taču K. Treijs bridis tik uz priekšu, visu laiku pie sevis atkārtojot mācītājas Vairas Bitēnas, kura agrāk kalpoja Lēdurgas baznīcā, iecienīto teicienu: – Ja esi pieķēries pie arkla, neskaties atpakaļ. Pēc šāda principa parkā strādāja arī Karolis. – Nezinu, kas ar parku būtu noticis, ja sava dulluma pēc to nebūtu pārņēmis. Tolaik nevienam par to īsti nebija intereses, bet tas bija Arvīda Janitena mūža darbs. Daudzi līdzīgi stādījumi Latvijā ir panīkuši, bet šo saglābām un vēl papildinājām. Jaunais vadītājs piesaistījis dažādu fondu līdzekļus, kā arī attīstījis šeit tūrismu. A. Janitenam tas nav paticis, tomēr, redzot, ka parka uzturēšanai līdzekļi vajadzīgi un vienīgie ienākumi ir tikai no tūristiem, saprata, ka cita varianta nav. 

Popularizējot Lēdurgas dendroparku, K. Treijs piedalījies vairākos starptautiskajos tūrisma gadatirgos Balttour, kā arī izstādēs Skola. Uz dendroparku atvērās ekskursantu (pārsvarā skolēnu) plūsma. Daudz šajās aktivitātēs sarunbiedram palīdzēja kultūras nama tagadējā vadītāja Ilze Kļaviņa. Kopā rīkoti dažnedažādi pasākumi, tostarp senlatviešu svētku, piemēram, Teņa dienas svinēšana. Vispirms ekskursija un galā pasākums. Citkārt dienā šādi uzņemtas pat vairākas grupas. – Mēdzu sacīt – ja Janitens parku radīja, tad es to parādīju Latvijai. Iespējams, skaļi teikts, bet tagad tas būtu jāparāda arī pasaulei, – lēdurdzietis aicina Siguldas novada pašvaldību, kurai viņš tāpat kā pirms tam Krimuldas novada vietvarai ir pateicīgs par ieguldīto parka uzturēšanā un attīstībā. Savā laikā par šādu pašvaldības finansējumu varējis tikai sapņot. Tūrisms parkā bija ļoti aktīvs – gadā to apmeklēja pat līdz 6000 viesu, taču ar to bijis par maz, lai pietiktu līdzekļu parka attīstībai. Tā laika Krimuldas novada dome lēmusi pārņemt savā īpašumā. 

Kopā ir rezultāts

Vēl darbojoties dendroparkā, K. Treijs sāka paša rūpalu – Ārijas stādaudzētavu, kam nu jau vairāk nekā 20 gadu. Starp citu, tās logo (to izstrādāja folkloras kopas Delve vadītāja Aina Tobe), kurā attēlota uz viena ceļgala nometusies cilvēka figūra, atspoguļota K. Treija dziļā cieņa pret A. Janitenu. Sēklas materiāls stādaudzētavas piedāvājumam (aptuveni 250 koku, krūmu un lakstaugu) lielākoties ņemts no dendroparka. Audzētava ir abu kopdarbs, taču īpaši pateicīgs viņš ir sievai Ārijai, bez kuras palīdzības un atbalsta noteikti nebūtu ticis galā, ņemot vērā, ka darbs dendroparkā prasīja lielu daļu laika un pūļu. 

Treiju pāris izaudzinājuši divus bērnus – Ernestu un Solveigu, kuri viņiem dāvājuši piecus mazbērnus. Dēls ar ģimeni dzīvo Jelgavā, meita – Rīgā. Ernests ir datorgrafiķis, bet Solveiga strādā telekomunikāciju jomā. Ja ne aizrautība ar dārzkopību (redzot, kā tēvs raujas, bērni nejūt aicinājumu to turpināt), tad muzikālā stīga gan pārmantojusies no paaudzes paaudzē. – Mans tēvs savā laikā kaut ko spēlēja uz “garmoškas”. Man šķiet, ka es spēlēju jau drusku labāk par viņu. Savukārt Ernests spēlēja vēl labāk par mani, bet nu viņa abi bērni jau ir vairāku konkursu laureāti. Mazdēls spēlē oboju, mazmeita – vijoli, – ar lepnumu stāsta sarunbiedrs. Pats viņš patlaban darbojas vietējā folkloras kopā Putni un dzied pirms dažiem gadiem izveidotajā Lēdurgas vīru kopā, kurā, starp citu, dzied vēl viens šī gada Goda novadnieks (bet Limbažu novadā) – igatietis Juris Žūriņš. 

Lielāko sava mūža daļu K. Treijs veltījis Lēdurgas kultūrvides veidošanai, kā arī tās un paša pagasta attīstībai. – Kaut kas man te Lēdurgā ir izdevies, bet, tikai pateicoties vietējiem iedzīvotājiem un talantīgiem, zinošiem cilvēkiem. Viss kopā ir devis rezultātu. Par to jūtos gandarīts, – teic pats Siguldas novada Goda novadnieks. 

Lai arī šai pusē kā nerakstīts likums ir noteikts standarts, ka īstens lēdurdzietis ir tikai tāds, kurš te dzīvojis vairākās paaudzēs vai vismaz simts gadus, K. Treija iekšējā pārliecība ir tā, ka viņš patiešām ir lēdurdzietis. Latvijas Republikas proklamēšanas 105. gadadienu viņš atzīmēs, vispirms piedaloties Siguldas novada Goda dienas svinībās, bet pēc tam kopā ar kundzi Āriju pavadot mierīgu vakaru, skatoties svētkiem veltītos raidījumus. Ģimenes jaunajiem šī diena ierasti paiet savās aktivitātēs, bet citkārt gan lielākos svētkos un jubileju reizēs visi pulcējas vecāku mājās. 

Līgas LIEPIŅAS teksts un foto