Iedvesmas un eksperimentu dārzs Viļķenes pagastā
Ciemojoties viļķenietes Gintas KALNIŅAS lauku sētā un klausoties saimnieces stāstījumā par viņas zaļo lolojumu, šķiet, vieglāk būtu uzskaitīt, kā tur vēl nav, nevis visu, kas tur aug. Šobrīd dobēs īpaši krāšņojas rozes. To saimniecei ir vairāk nekā 230 (no dažādām šķirnēm ir vairāki augi). Ziedu karalienes ir pašu pirktas, arī dāvinātas un iemainītas, bet daudzas – uzpotētas. Gintas dārzā potētas ir ne tikai rozes, bet arī augļu koki. To viņa iemācījusies darīt jau pirms pārdesmit gadiem, kopš iegādājās lauku īpašumu. Rožu pieaudzēšanai gan pievērsusies vien pagājušajā ziemā.
Rozes ļoti iemīļotas
– Mēs ar meitu izvēlējāmies rozes. Tās ilgi zied, turklāt rudens pusē to dara atkārtoti, – G. Kalniņa skaidro, kādēļ rozes īpaši iemīļotas. Pa kādai puķu karalienei saimniecībā augušas arī agrāk, taču tā pamatīgāk abas šo puķu audzēšanai pievērsušās pēdējos trīs gadus. Vispirms tapa lielā dobe, kurā pamīšus stādīti arī citi smukumaugi. – Sapratām, ka tā tomēr nevar. Rozes tiek mēslotas un visi “kaimiņi” tamdēļ auga trīsreiz lielāki, nekā tiem vajadzētu būt, un nomāc rozes. Nereti meita Maija atnes jaunu stādu, sakot mammai, ka nevarējusi nenopirkt. Ginta smej, ka arī pati vienmēr sola, ka neko vairāk nepirks, tāpat piekodina viņai stādus vairāk nedāvināt, bet… Nesen abas ar meitu bijušas stādaudzētavā un jau šo to atkal pārvedušas mājās.
Sarunbiedre dalās pieredzē, ka rožu stādu pirkšana veikalā mēdz būt kā loterija, jo ne vienmēr izaug gaidītais. Meita tā nopirkusi augu, kam vajadzētu būt ar sarkaniem ziediem, taču rozei iznākuši neparastas formas zaļi ziedi. Sākumā bažījušās, ka puķei kāda kaite. Izrādījās, tā ir vēsturiska, aptuveni 400 gadu sena Ķīnas rozes šķirne Rosa viridiflora. – Laimējās!
G. Kalniņa audzē floribundrozes, tējhibrīdrozes, parka un cita veida cēlos ziedus. Krāsas un to toņi tik dažādi! Tās rozes, kas pašai vairāk iet pie sirds, saimniece pavairo potējot. Rožu potēšanai G. Kalniņa pievēršas ziemā, kad tiek pie rožu potcelmiem, kas pasūtīti no stādaudzētavām. Šī ziema puķēm nebija vēlīga – tāpat kā citu rožaudzētāju dārzos –, arī Gintai daļa nosala.
Jaunākā rožu dobe Lašos tapa šopavasar. Tā sākotnēji plānota citādi, bet daba ieviesa savas korekcijas, kad no vairāk nekā divsimt lavandu stādiem pārziemoja vien divdesmit un saimniecei nesanāca cerētā rožu ar violetiem ziediem potēšana. Rezultātā jaunajā dobē pagaidām sastādīti pārsvarā viengadīgie augi (pašas Gintas audzēti no sēkliņām), vairāk nekā 50 rožu, tostarp daudz cimperlīgo Japānas rožu. Tās ieraktas zemē ar visiem podiem. Zeme te ir smaga un mālaina, tādēļ rozēm vispirms jākļūst stiprākām, pirms tās nākamgad stādīt tieši zemē pēc pārziemināšas siltumnīcā.
Aug gan stādi, gan zivju barība
No aptuveni 10 ha lielā īpašuma aktīvi saimniekots tiek divos. Savs laukumiņš augļu dārzā atstāts naktsvijolēm. Iekams tās nav izziedējušas un kārtīgi izsējušās, zāliens šajā vietā netiek pļauts. Jau vairākus gadus nelielā placītī te audzē lielogu dzērvenes. Reizumis nolasīts pat divpadsmit litru ogu. Sarunbiedres īpašumā aug dažnedažādi citi smukumi un gardumi. Zaļo ābeles, plūmes, ķirši, bumbieres un aivas, augļus briedina arī eksotiskākās aprikozes, persiki un vīģes. Pēdējās audzētas no spraudeņiem. Lai tie vairāk ražotu, pavasarī jāapgriež zari. Ogas gatavojas upeņkrūmu rindās, aug avenes, cidonijas. No dārzā esošo melno plūškoku ziediem nupat izmēģināts gatavot gan sīrupu, gan tos fritēt un cept mīklā. Gintas dārzā un siltumnīcās ir arī arbūzi un melones, tāpat gurķi, saldā kukurūza, paprika, tomāti, fizāļi, vēl citi augļi un dārzeņi, pirmo gadu arī baklažāni.
Starp citu, viļķeniete audzē arī klūgas. Viņa veido skaistus pinumus, kam vajadzīgs izejmateriāls. Pagājušais bija pirmais gads, kad Ginta izmēģināja tās stādīt. Veiksmīgi! Garākās pastiepušās pat līdz diviem metriem un ziemā jau varēts nogriezt. Šopavasar sadēstīts vairāk nekā tūkstotis spraudeņu. Tāpat te audzē barību zivīm. Proti, dīķī dzīvo baltie amūri, kas nu jau izēduši visus ūdensaugus. Ginta uz plēves izklāj diedzēšanai sagatavotus kviešu graudus. Kad to asni krietni pastiepušies un saaugušas saknītes, šo veidojumu Ginta ielaiž dīķi kā peldošu salu. Zivis dažu dienu laikā to noēd.
Ravēšanu Ginta cenšas mazināt, stādījumiem, piemēram, arbūziem paklājot agroplēvi, kas kavē nezāļu augšanu. Starp citu, ilgus gadus viņa ravēšanai un pat dobju sagatavošanai izmanto īpašu un neaizvietojamu dārza instrumentu – Fokina plakangriezi. Tas Gintai zelta vērtē, un bez tā rosīšanās dobēs būtu grūta.
Sava dobe (tai jau trešais gads) Lašos ir arī Gintas mazdēliņam Francim. Sākumā izvēlējies stādīt kartupeļus, bet nu – puķes. Atbraucis ciemos, zēns pats to ravē. – Viņam patīk! – ir priecīga sarunbiedre. Viņai ir trīs bērni un tikpat mazbērnu. Lauku un dārza darbos iesaistās visi, ja vien ir vaļa uz šejieni atbraukt. Jaunākais dēls dārzā uzcēlis arī picas krāsni, ko aktīvi izmanto gan paši, gan var uzņemt viesus.
Knifs – aitu vilnas izmantošana
Par to, ka Lašos tomātu audzēšanā tiek izmantota aitu vilna, Auseklī jau esam rakstījuši. Šo materiālu Ginta izklāj apkārt tomātu stādiem siltumnīcā, un dārzeņi nav jālaista. Vilna neļauj augsnei sakarst un mitrumam izgarot. Lai laukā nelīstu neviena nezāle, zem vilnas tiek palikta viena kārta ar avīzēm. – Galvenais ir tomātus arī pareizi iestādīt. Tad, kad to dara, stādīšanas bedrē vismaz spaini ūdens jāielej, – pieredzē dalās viļķeniete. Šis ir trešais gads, kopš viņa šādi audzē tomātus. Viss darbs ir tikai to uztīšana un padušu izlaušana.
Aitu vilnu saimniece izmanto arī rožu dobēs – gan ierokot šo materiālu zem rozēm, lai tas palīdz uzturēt mitrumu un atbaida kurmjus, gan klājot ap pašiem stādiem, lai pasargātu no stirnām. Izmēģinājusi dažādas metodes, bet nesekmīgi. Kopš dobēs izklāta aitu vilna, dzīvnieki tās neaiztiek.
Kas nedara, tas nekļūdās
Arī teju visi koki Lašos ir pašas saimnieces izaudzēti no sēklām vai potēti. Plūmju dārzā augļu kokiem vēlamās šķirnes pieaudzējusi pati saimniece. Šogad kociņiem aizmeties daudz augļu, tātad, ja apstākļi būs labvēlīgi, var cerēt uz labu ražu. Arī daudz ābeļu šķirņu šādi pavairots. Vienai uzpotētas pat vairākas citas šķirnes. Ar augļu koku potēšanu Lašu saimniece nodarbojas jau pārdesmit gadu. Mācījusies no dārzkopības grāmatām, tagad var demonstrēt apgūtās un gadu gaitā nostiprinātās prasmes arī citiem interesentiem. Viņa ir apņēmības pilna ar laiku apgūt arī ķiršu potēšanu. No to lapām viļķeniete gatavo fermentētu tēju, kas ir ļoti garda un ārstnieciska.
Ne vienmēr, audzējot un pavairojot, izdodas tā, kā gaidīts, taču Gintai patīk eksperimentēt. Un kur gan vēl labāk to darīt, ja ne savā dārzā! – Ja kaut kas neizdodas, ļoti neņemu pie sirds. Jau viens augs iznīkst, stādi nākamo. Ir vieglāk to jāuzņem. Nekļūdās tikai tas, kurš neko nedara. Un mācāmies mēs lielākoties no savām kļūdām. Ginta izveidojusi arī koku bērnudārzu. Patlaban tur ir egļu un pāris japāņu melnās priedes stādiņu. Saimniece no sēklām izdiedzē stādiņus, izstāda tos laukā un vēlāk, kad tie paaugušies, pārvieto uz citām vietām īpašumā.
– Man šeit ir interesanti. Nezinu, ko nozīmē, ka ir garlaicīgi, – atzīst G. Kalniņa. Viņa labprāt izrāda savu dārzu interesentiem un dalās pieredzē, ko un kā tajā dara. Atliek tikai pieteikties ciemos. Pagaidām šo iespēju aktīvāk izmanto ļaudis no tālākām Latvijas vietām. Starp citu, aizvadītajā gadā Ginta atvēra savu dārzu arī Limbažu novada sakoptāko sētu konkursam.
Vairāk attēlu no G. Kalniņas dārza lūkojiet Ausekļa mājaslapā, sadaļā Galerijas.
Līgas LIEPIŅAS teksts un foto
