05.01.2021.
Pandēmija latvieša dzīvi Londonā ietekmē vairāk nekā «Brexit»
Pēteris Lūsis Londonā izveidojis veiksmīgu biznesu – viņš iekārto dārzus un uzskata, ka metropole var daudz piedāvāt

Pandēmija latvieša dzīvi Londonā ietekmē vairāk nekā «Brexit»

Kādreizējais tiegažnieks Pēteris LŪSIS jau 10 gadu dzīvo Londonā. To laikā viņš izveidojis un attīstījis veiksmīgu uzņēmumu, kas nodarbojas ar piemājas dārzu iekārtošanu un uzturēšanu. Šie Ziemassvētki un gadumija arī viņam bija citāda. Decembrī parasti tika apciemota ģimene Latvijā vai tuviniekus aicināja viesos pie sevis. Jaungadu kopš pārcelšanās uz Lielbritāniju ne reizi nav sagaidījis tur, jo allaž devies kādā ceļojumā. Pērn bija iecerēts aizbraukt uz Čīli, kas, protams, neizdevās Covid-19 ierobežojumu dēļ. Un krāšņo uguņošanu Londonā varēja vērot tikai televīzijā, jo šobrīd pilsētnieki drīkst atstāt mājas tikai pamatota iemesla dēļ. 

– Decembra sākumā visi bija sapriecājušies, jo tika solīts, ka Ziemassvētkos ierobežojumi būs mazāki un varēs doties ciemos, – stāsta Pēteris. Tad nāca ziņa, ka valstī izplatās lipīga vīrusa mutācija, un tika izziņots kārtējais lokdauns jeb, kā to tagad sauc latviski – mājsēde. Pēdējās dienās pirms tās varēja novērot ārkārtīgi garas rindas pie tirdzniecības centriem. Ļaudis steidza iegādāties dāvanas. Pamatā cilvēki ierobežojumus ievēro, lai gan, protams, ir izņēmumi. Sekojot ziņām no Latvijas, Pēteri pārsteidz, ka te ir liela pretestība, piemēram, pret masku valkāšanu. Ir arī tādi, kuri to nedara Londonā, taču piketus viņi nerīko. Jautāts, vai cilvēki arī Lielbritānijā kritizē valdības centienus cīņā ar vīrusu, sarunbiedrs atbild apstiprinoši: – Protams, kā jau visur, arī pie mums cilvēki ir neapmierināti ar politiķiem. Vēl viena īpatnība ir tā, ka premjeru Borisu Džonsonu ļaudis neciena, izsmej un sauc par kuriozu. Tomēr atlaist valdību neviens nerosina. 

– Mums ir paveicies, Covid-19 uzņēmumu nekādi neietekmēja, – priecājas sarunbiedrs. Pirmā vīrusa uzliesmojuma laikā martā gan dažs klients nobijās un atteicās no viņu pakalpojumiem, jo ir īpašumi, kuros dārzam var piekļūt tikai, izejot cauri mājai. Tomēr pamazām londonieši aprada ar situāciju, novērtēja, kas, viņuprāt, apdraud veselību, un klientu pat kļuva vairāk. Cilvēki, mājās dzīvojot, vēlējās labiekārtot dārzus un pagalmus. Pēteris spriež, ka tam tika atlicināts vairāk līdzekļu, jo ļaudis nevarēja ceļot. Vienīgā problēma, ar ko nācās saskarties, bija tā, ka reizēm vajadzēja ilgāk gaidīt, lai tiktu pie materiāliem, kas īpaši jāpasūta. 

Kādā aptaujā tika secināts, ka katrs desmitais Lielbritānijā dzīvojošais latvietis Covid-19 epidēmijas dēļ grib atgriezties Latvijā. Pēteris par tādiem ir dzirdējis, bet ne savā draugu un paziņu lokā. Runājot par šī brīža situāciju, sarunbiedrs atzīst, ka Londonā valda zināma nospiestība un sasprindzinājums. To, būdams ļoti sabiedrisks, izjūt arī viņš – ik gadu vairākkārt ceļojis, tāpat labprāt apmeklē restorānus un teātri. Kad uz pāris nedēļām kultūras iestādes tika atvērtas, uz teātri gan viņš paspēja, tomēr izrādi skatījās maskā. Neizmantotas palika uz trim festivāliem nopirktās biļetes… Cerams, ka šie festivāli tikai atcelti un notiks vēlāk.

Vēl viena aktualitāte ir Brexit. Beidzies Lielbritānijas izstāšanās no Eiropas Savienības (ES) pārejas periods. Loģisks ir jautājums, vai un kā tas ietekmēs 108 tūkstošus Latvijas valstspiederīgo, kuri reģistrējušies valstī. Pēteris dzirdējis, ka cilvēki visvairāk uztraucas par cenu kāpumu. Piemēram, dažs jau 2020. gadā iegādājās materiālus nākamā gada būvniecības projektiem. Īstas skaidrības par to, kas tieši mainīsies nevienam neesot. Vienubrīd visi bijuši pārņemti ar Brexit, gatavojušies piedalīties protestos un ziņās par to runāts katru dienu, bet Covid-19 šo tēmu nobīdīja otrajā plānā. Sarunbiedra novērojumi liecina, ka izstāšanos no ES nevēlas jaunāki cilvēki, savukārt vecākā paaudze atbalsta. Viņaprāt, tā sauktie breksiteri būs vīlušies, jo nesaņems gaidītās izmaiņas. Piemēram, imigrācija ievērojami nemazināsies, pat ja iebraukšanas nosacījumi kļūs stingrāki. – Lielajās fabrikās pārsvarā strādā austrumeiropieši, angļi labprātāk “sēž uz pabalstiem”, nekā izvēlas tik vienkāršu darbu. Savā uzņēmumā cenšas pieņemt darbā latviešus un citus imigrantus. ­– Austrumeiropieši ir strādīgāki, – viņš bilst. Un pie šāda secinājuma esot nonākuši arī daudzi britu darba devēji. 

Runājot par viņa palikšanu valstī, latvietis ir drošs, ka problēmu nebūs. Bija jāaizpilda anketa, norādot, kas tu esi, kur strādā, dzīvo un cik ilgi. Nekā sarežģīta. Viņš šobrīd apsver arī domu pieteikties Lielbritānijas pilsonībai. Ja, kā agrāk, būtu jāizvēlas viena pase, paliktu uzticīgs Latvijai, bet tā kā šobrīd iespējama dubultpilsonība, šādu iespēju jau var apsvērt. Eksāmens neesot sarežģīts. Jābūt valodas pamatzināšanām un jāatbild uz ne pārāk grūtiem jautājumiem par valsts vēsturi. Viņa draugi un paziņas šobrīd atgriezties dzimtenē neplāno, jo vairākumam ir labs darbs un ienākumi. Dažs apprecējis cittautieti. Lauku apvidos ir citādi, bet Londona ir īpaša ar to, ka uz ielas redzi un satiec vairāk imigrantu nekā īstu angļu. Arī viņa draugu lokā pārsvarā ir latvieši un pa kādam iebraucējam no citām valstīm. Viņi cits citu tomēr saprot labāk nekā vietējie.

Pēterim gan ir atgriešanās plāns, ko varētu īstenot piecu līdz desmit gadu laikā. Vai dzīvē nekas nemainīsies, paredzēt nevar, bet viņš ir iegādājies zemi Kurzemē, skaistā vietā pie ezera. Pamazām sāks iekārtoties. Izbūvēt komunikācijas un kādu ēku nevar vienā dienā. Sarunbiedrs atzīst: – Lai cik laba būtu dzīve ārzemēs, kā mājās tur tomēr nekad nejutīsies. Svešumā viņam visvairāk pietrūkst Latvijas dabas. Dzīvojot Londonā, ikdienā var vien doties pastaigā vai piknikā uz parku. Lai, teiksim, aizbrauktu līdz jūrai, paiet visa diena, jo ceļā uz pludmali jāpavada stunda, visbiežāk pat divas vai trīs, ja vēlies nokļūt vietā, kur tiešām ir skaisti. Šovasar to tā arī neizdarīja. Savukārt vietējie meži tādi krūmi vien esot… Pagaidām gan sarunbiedrs vēlas vēl pabaudīt metropoles straujo dzīvi. – Kamēr esi jauns, Londona var ļoti daudz dot. Jebkurā brīdī vari dabūt gatavu jebko, – spriež sarunbiedrs. Viņš dzīvo Olimpiskā parka tuvumā, kur lielajā stadionā var apmeklēt pasaules mēroga mākslinieku koncertus. Ir bijusi izdevība nonākt studijā, kur filmē populārus sarunu šovus ar slavenību piedalīšanos. Lai gan ar tām gluži sarokoties nevar, tomēr ir sajūta, ka esi šos cilvēkus sastapis dzīvē. Pēterim būtiski šķiet, ka, dzīvojot Lielbritānijā, ceļot ir lētāk, jo ir vairāk tiešo lidojumu nekā no Rīgas – pat uz valstīm citos kontinentos. Jau būts Brazīlijā, Meksikā, ASV, Filipīnās, Taizemē un citur. Sarunbiedrs gan lēš, ka gada pirmajā pusē dzīve diez vai atgriezīsies ierastajā pusē, taču mudina draugus sākt plānot tālāku un garāku ceļojumu gada nogalē. Viņš cer, ka līdz tam laikam dzīve būs atgriezusies ierastajā ritmā. 

Linda TAURIŅA

Aptauja

Paaugstināts akcīzes nodoklis tabakai un alkoholam. Ko par to domājat?

Regulārais maksājumsArhīvsDarba laiks