Nils, Viktors
2021. gada 19.jūnijs

Alojas, Krimuldas, Limbažu un Salacgrīvas novada laikraksts

09.IV 0 komentāri
Nenormālā situācija – lietišķos faktos un analīzē

Nenormālā situācija – lietišķos faktos un analīzē

Jau vairāk nekā pusgadu 7.–12. klašu skolēni Latvijā mācās attālināti un savus pedagogus un klasesbiedrus redz vien viedierīču ekrānos. Jaunāko klašu skolēniem virtuālās mācīšanās laiks sanācis nedaudz īsāks, taču tagad arī lielākajai daļai šī vecumposma bērnu tā ir ikdiena. Vien šobrīd parādās cerība, ka kaut kas beidzot varētu nedaudz pamainīties. No attālinātajām mācībām arvien vairāk nogurst gan skolēni un viņu vecāki, gan pedagogi. – Ja palasa, ko cilvēki par to visu raksta sociālajos tīklos, liekas – zeme, atveries, kādas šausmas! – tomēr spēj pajokot Limbažu Valsts ģimnāzijas izglītības metodiķe Edīte Sarva. Viņa piebilst, ka emocijas ir viens aspekts, taču vajadzīga arī lietišķa pieeja situācijai. – Lai novērtētu, kā skolēni, vecāki un pedagogi jūtas un kā viņiem izdodas tas, ko šobrīd tik neparastā veidā nākas darīt, nepieciešami konkrēti fakti un to analīze, – uzsver ģimnāzijas direktore Gunta Lāce. Tāpēc šajā izglītības iestādē regulāri notiek anketēšana. Katru nedēļu ģimnāzijā aptaujā skolēnus un skolotājus (viņiem turpmāk gan anketēšana paredzēta retāk), bet reizi mēnesī – vecākus. Jāteic, ka tik nopietni situācijas monitoringu veic reti kurā izglītības iestādē.

Savu audzēkņu iknedēļas atbildes, kā viņi jūtas, kādu palīdzību gaida no skolotājiem utt., apkopo klašu audzinātāji un pēc tam aizpilda aptauju par savu darbu. – Visus šos rezultātus vispirms analizējam ģimnāzijas vadības komandā un veidojam situācijas kopsavilkumu, – izveidoto sistēmu, kā tiek izmantoti un vērtēti dati, ieskicē direktore. – Šo datu pamatuzdevums ir parādīt, kur ir kādas problēmas, un tieši tāpat apzināties, kas mums izdodas labi. Tālāk, protams, seko praktiska rīcība, ja kaut kas ir jāmaina. Katru pirmdienu skolotāji tiekas tiešsaistē un sīkāk pārrunā visu, kas izdodas, neizdodas, kāds atbalsts nepieciešams, dalās savā pieredzē, uzmundrina cits citu. Direktore gan atgādina zināmo, ka ir arī objektīvi apstākļi, ko pašlaik nekādi nav iespējams ietekmēt. Ja šobrīd valstī ir noteikti konkrēti ierobežojumi, tad ar tiem vienkārši ir jārēķinās. Skolu direktori tos gribēdami nevar atcelt. G. Lācei trāpīgs liekas psiholoģes teiktais, ka ir tikai normāli, ja mēs jūtamies nenormāli, dzīvojot un strādājot nenormālā situācijā. Un laika posms kopš pērnā gada marta nav uzskatāms par normālu. 

Protams, katra skola atšķirīgi organizē savu darbu ārkārtas apstākļos, tomēr daudz kas ir līdzīgs. Tagad mums visiem pārdomām un salīdzināšanai ar savām izjūtām neliels ieskats, kā esošo situāciju vērtē ģimnāzijas skolēni, pedagogi un vecāki. Šos datus apkopojusi E. Sarva. Ģimnāzijas izglītības metodiķe ar situ­ācijas analīzi iepazīstinājusi arī Latvijas Universitātes rīkotas konferences dalībniekus. Tiesa, neidentificējot izglītības iestādi, jo būtiskas ir tendences, nevis tieši tas, kurā skolā veikts pētījums. 

Ieskats aptauju datos

Vispirms skolotāju viedokļi par savu gatavību darbam no mājām. Aptaujā piedalījās 62 ģimnāzijas pedagogi. Viņiem bija jāizsaka sava attieksme pret dažādiem apgalvojumiem, atzīmējot, vai tam piekrīt – noteikti vai bez tik striktas pārliecības, drīzāk piekrīt, nekā nepiekrīt, nezina vai nevar izvērtēt, drīzāk nepiekrīt un arī divas noliedzošas iespējas – noteikti nepiekrīt vai arī ne tik kategoriski. Summējot pozitīvos vērtējumus, martā priekšroku darbam no savas dzīvesvietas deva 25, vēl pieci tam drīzāk piekrita. Savukārt pretējo viedokli, ka šādam risinājumam nepiekrīt, pauda 30 skolotāju. 41 uzskatīja, ka, strādājot no mājām, viņa darba kvalitāte tomēr nekrītas. 13 secināja, ka krītas, vēl astoņi atzina, ka drīzāk pasliktinās. Nepieciešamais digitālais aprīkojums (dators, videokamera, mikrofons u.c.) mājās ir 42 skolotājiem, padsmit pedagogiem tā trūkst. Runājot par citu darbam vajadzīgo aprīkojumu, piemēram, laboratorijas traukiem, sporta inventāru u.c., 32 respondenti atzinuši, ka tā viņiem nav. Uz jautājumu par darbam mājās piemērotu vidi, 33 atbildējuši, ka tāda ir, bet 20 – ka īsti atbilstošas nav. Piemērota telpa pieejama vairāk nekā pusei pedagogu, savukārt 20 tās trūkst. Stabils un pietiekami ātrs internets ir vairākumam, tomēr padsmit skolotāju atzīmējuši, ka tā viņiem ir problēma. Satraucošu ainu tomēr zīmē līkne, kas ataino skolotāju pašsajūtas izmaiņas pa nedēļām, sākot no janvāra līdz martam, un arī to, kā pedagogiem veicies, vadot mācību darbu. Protams, ir kāpumi un kritumi, bet kopējā līkne diemžēl plok un plok. 

Līdzīgs skats paveras, arī skatot 7.–12. klašu pašvērtējumu, kā viņi jūtas un kā izdodas tikt galā ar mācībām. Līkne kopumā slīgst arvien zemāk. E. Sarva datus analizējusi dažādā griezumā. Piemēram, kādas atbildes vairāk sniedz meitenes, kādas zēni. Meitenes uzskata, ka veiksmīgāk tiek ar visu galā. Metodiķe komentē, ka dažādos pētījumos parādās – meitenēm ir labākas pašvadītās mācīšanās prasmes, pašregulācija. Analizējot monitoringa datus par skolēnu iknedēļas mācību procesa izvērtējumu divu mēnešu garumā, kopā saņemts vairāk nekā 3000 atbilžu. Uz jautājumu, vai bija skaidrs, kas, kad un kā jādara, gandrīz 2000 bija apstiprinošas atbildes. Apmēram 250 atbildēs atzīts, ka skaidrības nebija. Vairākums skolēnu atzinuši, ka bijusi pieejama skolotāju palīdzība, tāpat varēja sadarboties ar klasesbiedriem, kopā mācīties. Pie apgalvojuma mācīties bija aizraujoši apmēram 1000 reižu atzīmēts, ka tam piekrīt. Bet 204 atbildēs uzsvērts, ka tam noteikti nepiekrīt – nekā aizraujoša. Direktore gan piebilda, ka visi skolēni šajā laikā ļoti pilnveidojuši savas prasmes strādāt ar modernajām tehnoloģijām, tāpat arī pedagogi. – Mācījāmies peldēt ar slīcināšanas metodi un tagad peldam, – ar joku situāciju raksturo direktore. 

Vecāku aptaujā martā piedalījās nedaudz vairāk kā 100 respondentu. 93 atzinuši, ka saprot, kā šobrīd notiek attālinātā mācīšanās ģimnāzijā. Tāpat lielākā daļa uzskata, ka skolotāji ir saprotoši un sniedz nepieciešamo atbalstu. Taču uz jautājumu, vai bērns ar plānotajiem darbiem tiek galā mācību laikā, piekrītoši atbild 57 vecāki, bet 31 atklāj, ka tā nenotiek. 73 vecāki atbildējuši, ka bērnam, lai tiktu galā ar mācībām, nav vajadzīga mammas un tēta papildu iesaistīšanās, savukārt 24 atzīst, ka viņu atbalsts ir ļoti vajadzīgs, citādi nekā. Vecākiem tika taujāts arī viedoklis par skolas piedāvātajiem individuālajiem atbalsta pasākumiem skolēniem. E. Sarva atgādina, ka tās ir individuālas klātienes konsultācijas tiem, kuriem mācībās radušās problēmas vai arī emocionāli kļuvis pārāk smagi. Skolēni var vienoties par laiku, kad atnākt uz skolu un tikties ar pedagogu. 83% vecāku sacījuši, ka šāda iespēja viņu bērnam nav nepieciešama. 14% gadījumu konsultācijas tiek apmeklētas un tam ir labs rezultāts. 4% izmanto, tomēr atbalsts īsti neiedarbojas. 6% būtu vajadzīga, bet dažādu iemeslu dēļ konsultācijas nav pieejamas. 

Spēku dod labie vārdi un uzmundrinājums

Ģimnāzijas direktore, stāstot par aptaujām, uzsver, ka tās nav anonīmas. Protams, izmantojot datus ārpus skolas, neviens vārds neparādās, taču administrācija zina, kurš no skolēniem kļūst arvien bēdīgāks, kuri vecāki atklāj, ka radušās problēmas. Tad ar viņiem skolas pārstāvji kontaktējas, lai varētu sarežģījumus risināt. Tāpat klašu audzinātājiem bijušas arī individuālas sarunas ar visiem skolēniem. 1.–6. klasēs šajā sarunā piedalījās bērns kopā ar vecākiem, bet vecākajās klasēs – tikai jaunietis un skolotājs. – Mani ļoti iepriecina, ka skolēni ir pozitīvi noskaņoti pret skolu, to, ko dara pedagogi. Ļoti izprot esošo situāciju. Bija bažas, ka visi būs dusmīgi, nomākti un šīs sajūtas gāzīsies pār pedagogiem. Taču tā nav. Un bērnu, arī vecāku labie vārdi, uzmundrinājums ļoti palīdz skolotājiem, kuri pagurst, – atzīst ģimnāzijas direktore. Tomēr sarunās ar skolēniem jaušams arī tas, ka viņiem arvien grūtāk kļūst koncentrēties, savākt sevi. Turklāt katrā klasē ir bērni, kuri ir emocionālāki nekā pārējie, un šajā dīvainajā laikā viņi tiešām tuvojas robežai, kad objektīvi vairs nespēj tikt ar visu galā. – Parasti pavasaros pirms mācību gada noslēguma esam bijuši strikti – ko nu katrs ir izdarījis, par to saņem algu. Tagad saprotam, ka šogad vajadzīga daudz lielāka pieaugušo līdzatbildība, lai pabeigtu šo mācību cēlienu. Kopā jātiek galā, jo nav cita varianta, – rezumē G. Lāce.

Laila PAEGLE

Komentāri

0

Komentēt

Aptauja

Kā šogad pavadīsiet atvaļinājumu?

Arhīvs

Runā,ka...

Preses pīle

Pasmaidīsim

  • Kas jāzina ceļotājiem
  • Jāņu karikatūra 3
  • Jāņu tautasdziesmas 4
  • Jāņu karikatūra 1
  • Jāņu tautasdziesmas 7
  • Karikatūra 2
  • Jāņu tautasdziesmas 3
  • Jāņu karikatūra 2
  • Jāņu tautasdziesmas 6
  • Karikatūra 1
  • Jāņu tautasdziesmas 2
  • Jāņu tautasdziesmas 1
  • Filmēt aizliegts!
  • Jāņu tautasdziesmas 5

Ieraudzīju – nobildēju