Armanda, Armands
2021. gada 22.aprīlis

Alojas, Krimuldas, Limbažu un Salacgrīvas novada laikraksts

26.I 0 komentāri

Mūspusē situācija sociālās aprūpes iestādē vēl nav tik melna

Pēc Labklājības ministrijas (LM) un Slimību profilakses un kontroles centra apkopotās un plašsaziņas līdzekļos pieejamās informācijas kopš Covid-19 pandēmijas sākuma valstī ar vīrusu saslimuši aptuveni četri tūkstoši sociālo centru iemītnieku. Tā ir gandrīz trešā daļa no klientu kopskaita šajās iestādēs. No vīrusa infekcijas miruši 146 cilvēki. Līdz aizvadītās nedēļas sākumam vīruss bija skāris 80 sociālās aprūpes centrus – 13 valsts un 67 pašvaldību un privātās iestādes. Tur fiksētā inficēšanās veido 10,4% no visiem gadījumiem valstī. Saslimstība strauji pieauga pērn rudenī. No oktobra līdz decembrim saslimušo skaits palielinājās 50 reižu. Arī šobrīd vīrusa izplatība slēgtajās iestādēs turpinās un inficējušies ir vairāk nekā 5000 aprūpes centru klientu un darbinieku. Šodienas ainu sociālajās aprūpes iestādēs gana melnās krāsās 18. janvārī iezīmēja arī televīzijas raidījuma Aizliegtais paņēmiens sižets Operācija: Diagnoze Covid-19. Pirms slimnīcas. Izzinot, kāda ir situācija mūspusē, redakcija pagājušajā nedēļā aptaujāja piecu sociālo aprūpes iestāžu vadošos darbiniekus.

Visskarbāk vīruss skāris Limbažu novada sociālās aprūpes centra-pansionāta Pērle Umurgas filiāli. Par astoņiem saslimšanas gadījumiem šajā filiālē rakstījām decembrī. – Visi šie iemītnieki pašlaik ir “kovidnegatīvi” un vīrusa izraisīti nāves gadījumi iestādē nav bijuši, – sarunā apliecināja iestādes vadītāja Ilze Elste. – Infekcija nav skārusi Pociema filiāli, bet Umurgā saslimuši astoņi darbinieki. Trīs no viņiem izveseļojušies un atgriezušies darbā. Ar vīrusu inficējušies nav tikai pāris filiāles darbinieku. Pārējās četrās sociālās aprūpes iestādēs – aprūpes namā Urga un rekreācijas centrā Vīķi Alojas novadā, veco ļaužu mītnē Sprīdīši Salacgrīvas novadā un Pēterupē Lēdurgas pagastā – saslimušo nav. Tādēļ rādās, ka kopumā vismaz mūspusē nav tik ļauni. Taču ir skaidrs, ka šī situācija ir gauži nestabila un var mainīties ik mirkli, tāpēc šķiet, ka būtiskāk ir palūkoties nevis uz skaitļiem, bet uz riska faktoriem, ko saskata sociālās aprūpes iestāžu vadošie darbinieki. 

Sarunājoties ar viņiem, ir saprotams, ka ikviens vadītājs dara visu, kas ir viņa spēkos. Darbs iestādē tiek organizēts atbilstoši noteiktajam algoritmam, lai nesaslimtu ne iemītnieki, ne paši, ne pārējie darbinieki. Tomēr padarīt iestādi pilnībā izolētu no ārpasaules ir neiespējami. Darbinieki dzīvo savās ģimenēs. Tie, kuriem ir tāda iespēja, ceļu mēro ar personīgo automašīnu, pārējie pārvietojas ar sabiedrisko transportu. 

Lūkojoties uz Pērles pieredzi, jāsecina, ka infekciju iemītnieks var atvest no kādas ārstniecības iestādes. Tiesa, pēc atgriešanās no slimnīcas viņu ievietoja izolatorā. Bet, kad vīruss pār slieksni ir ticis, iespēja, ka izdosies to nostopēt, kļūst gauži trausla. Sociālās aprūpes iestāde ir vide, kurā lielākoties ir gados veci cilvēki ar dažādām hroniskām kaitēm un novājinātu imūnsistēmu. Izolētajam iemītniekam tests saslimšanu uzreiz var neuzrādīt. Tas var radīt mānīgu iespaidu, ka viņš nav inficēts, un atslābināt uzmanību. Tur nevajag daudz, pietiek ar vienu neuzmanības kļūdu, lai vīruss sāktu savu uzvaras gājienu ķēdītē no viena pie nākamā upura. I. Elste sarunā uzsvēra, ka notiek intensīva kontaktēšanās ar ģimenes ārsti, un pēdējā laikā, paldies Dievam, nav bijusi vajadzība kādu iemītnieku vest uz slimnīcu. Veco ļaužu mītnes Pēterupe vadītāja Gunta Batarevska savukārt sacīja, ka iemītniekus ir nācies vest uz slimnīcu, turklāt pat vairākkārt, bet visi šie gadījumi beigušies veiksmīgi – bez inficēšanās.

Rekreācijas centrā Vīķi ar Covid-19 inficējās medicīnas darbiniece. Vīrusu viņa izslimojusi vieglā formā, bet inficēšanās notika vienā no viņas darbavietām. Strādāšana vairākās vietās arī ir viens no būtiskākajiem inficēšanās riskiem. Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas deputāti uz to norādījuši Ministru prezidentam Krišjānim Kariņam adresētajā vēstulē. Tajā uzsvērti vairāki jautājumi, kas būtu jārisina LM, tostarp testēšanas kārtība un pieejamība, detalizēts vakcināciju un rīcības plāns, kā atbalstīt darbiniekus, lai viņi nestrādātu vairākās vietās. Lai viņus motivētu, pagājušā gada nogalē Saeima atbalstīja LM iesniegtos grozījumus Covid-19 infekcijas izplatības pārvaldības likumā. Tie dod tiesības valstij un pašvaldībām piešķirt piemaksu apjomā līdz 50% no mēnešalgas sociālās aprūpes darbiniekiem, kuri strādā ar Covid-19 pozitīviem klientiem vai kontaktpersonām un ir pakļauti paaugstinātam inficēšanās riskam. Grozījumi bija attiecināti arī uz līgumiestādēm, ar kurām valsts un pašvaldības ir slēgušas līgumus par pakalpojumu sniegšanu. Uz šo brīdi šādās kompensācijās par darbu decembrī 1024 cilvēkiem no 29 institūcijām izmaksāts 231 000 eiro. Lai sociālo iestāžu darbinieki varētu saņemt šādu piemaksu, nepieciešams iestādes vadītāja rīkojums, kas jāiesniedz pašvaldībā. Tad tā iesniedz pārskatu par šīm izmaksām LM, kas pusi no tām kompensē. Janvārī šādu piemaksu saņems arī Pērles Umurgas filiāles darbinieki.

Par LM atbalstu pašvaldību sociālās aprūpes iestādēm sarunās domas dalās. Sandra Fiļipova, kura vada aprūpes namu Urga, atzina, ka apgādē ar aizsardzības līdzekļiem ministrija vienādi gādā par visām – gan valsts, gan pašvaldības iestādēm. Arī I. Elste sacīja, ka iestādei bijuši vismaz četri sūtījumi. Taču, noskaidrojot, kad tie saņemti, izrādījās, ka otrajā kovidavilnī sūtījumu nav bijis. Arī oksimetrus un bezkontakta termometrus attālinātai ķermeņa temperatūras mērīšanai iestādes sarūpējušas pašas. Pēterupē pat vakcinēšana pret sezonālo gripu veikta par maksu, jau pirms paziņojuma par bezmaksas procedūru. Tagad iestādēs nepacietīgi gaida vakcinēšanos pret Covid-19. Veselības ministrijas izstrādātajā plānā sociālās aprūpes iestāžu centru iemītniekus un darbiniekus paredzēts sākt potēt jau februārī. Taču medijos jau izskanējusi ziņa, ka uz plānu nevar paļauties, jo nav prognozējami vakcīnu piegādes apjomi. 

Lai, gaidot vakcīnu, mazinātu vīrusa izplatības risku, 14. janvārī valdība lēma atvēlēt pusmiljonu eiro mēnesī eksprestestu iepirkšanai valsts, pašvaldību, privāto un nevalstisko organizāciju sociālās aprūpes centru apgādāšanai. Centralizētais iepirkums paredzēts, lai katrs darbinieks pirms savas maiņas varētu veikt testu. Protams, spēkā paliek aizsardzība, dezinfekcija, karantīna un izolācija. Sarunā Pēterupes vadītāja G. Batarevska un tāpat veco ļaužu mītnes Sprīdīši vadītāja Agita Zvejniece bilda, ka liels pluss šodienas situācijā ir vietai, kur sociālā aprūpes iestāde atrodas. Jo tā ir dziļāk lauku vidē, jo lielāks drošības faktors. Varbūt tāpēc mūspusē situācija vēl nav tik melna. 

Aija SEDLIŅA

Komentāri

0

Komentēt

Aptauja

Vai gatavojaties dārzu sezonai?

Arhīvs

Runā,ka...

Preses pīle

Pasmaidīsim

  • Jāņu tautasdziesmas 4
  • Jāņu tautasdziesmas 1
  • Filmēt aizliegts!
  • Jāņu karikatūra 3
  • Jāņu tautasdziesmas 6
  • Jāņu tautasdziesmas 2
  • Karikatūra 1
  • Kas jāzina ceļotājiem
  • Jāņu tautasdziesmas 3
  • Jāņu karikatūra 1
  • Jāņu tautasdziesmas 7
  • Karikatūra 2
  • Jāņu tautasdziesmas 5
  • Jāņu karikatūra 2

Ieraudzīju – nobildēju