Hermīne, Estere
2020. gada 16.jūlijs

Alojas, Krimuldas, Limbažu un Salacgrīvas novada laikraksts

26.V 0 komentāri
Ministru prezidents par Covid-19 un tā ietekmi uz ekonomiku

Ministru prezidents par Covid-19 un tā ietekmi uz ekonomiku

15. maijā Ministru prezidents Krišjānis Kariņš attālinātā preses konferencē tikās ar reģionālo mediju pārstāvjiem. Sarunā viņš uzsvēra divus jautājumus – situāciju valstī saistībā ar Covid-19, un kā tā ietekmējusi ekonomiku pasaulē un Latvijā, kā arī atbildēja uz žurnālistu jautājumiem. 

Mums jāiemācās sadzīvot ar vīrusu

Ministru prezidents norādīja, ka vīruss visā pasaulē radījis nepiedzīvotu situāciju, kas ietekmē arī ekonomiku. – Mēs rīkojāmies pareizi, izsludinot ārkārtas stāvokli, negaidot, kad būs miršanas gadījumi, – viņš uzsvēra. – Nebijām tik radikāli uz slēgšanu, cik uz piesardzību, un tas ir devis labus rādītājus. Latvijā saslimstība ir salīdzinoši zema. Pašlaik pakāpeniski notiek ierobežojumu atlaišana, saglabājot piesardzību ar pašizolāciju un distancēšanos. K. Kariņš uzsvēra: – Zinot, ka pasaulē vīruss nav uzvarēts, mums ar to jāiemācās sadzīvot. Premjers pastāstīja par kopīgu Baltijas valstu slēgto telpu ar brīvu iedzīvotāju kustību, par ko ir vienošanās ar Igauniju un Lietuvu un kas nākotnē varētu aptvert arī Poliju un Somiju. Vēlāk, vaicāts par Eiropas Savienības (ES) kopējo cīņu pret vīrusa izplatīšanos, K. Kariņš atzina, ka tā palikusi otrajā plānā, jo Eiropas institūcijas reaģē lēni. Komunikāciju viņš vērtē kā pietiekamu, bet katra dalībvalsts, tostarp Latvija, pati uzņēmās iniciatīvu. – Sapratām, ka neviens par mums neizlems un neizdomās rīcību, – viņš sacīja un piebilda, ka būtu vēlams, lai vismaz iziešana no pandēmijas būtu koordinēta. 

Kāds līmenis jāsasniedz, lai valstī atceltu ārkārtas situāciju?

Ministru prezidents bilda, ka konceptuāli tas ir apstiprināts. – Taču jādomā par sistēmu, lai slimības pēkšņa uzliesmojuma brīdī darbotos uz noteiktu laiku terminēts likums. Tad nebūtu jāizsludina ārkārtas situācija visā valstī, bet kādā konkrētā vietā vai lietā, piemēram, jāslēdz satiksme ar kādu reģionu, – viņš paskaidroja. Epidemiologi iziešanai no ārkārtas situācijas ir noteikuši kritērijus, kas analizējami četru nedēļu periodā. Pirmkārt, tā ir epidemioloģiskā situācija valstī – cik ir saslimšanas gadījumu. Otrkārt – veselības aprūpes sistēmas kapacitāte, spēja nodrošināt ārstniecību. Treškārt – slimības kontrole, cik lielā mērā varam apzināt kontaktpersonas, tā ierobežojot vīrusa izplatīšanos. Un ceturtais kritērijs ir ārvalstu epidemioloģiskā situācija, kas noteiks, vai var atvērt robežas. K. Kariņš uzsvēra, ka juridiski ārkārtas situāciju valstī var atcelt, bet tas nenozīmē, ka nepaliks ierobežojumi. Vēlāk sarunā izskanēja pārmetums, ka sabiedrībai nepietiek informācijas par vīrusa izplatību. Epidemioloģiskajās kartēs norādīts saslimšanas gadījumu skaits lielās teritorijās, tādēļ cilvēkiem nav skaidrs, kurās vietās ir augsts inficēšanās risks un viņiem jābūt īpaši piesardzīgiem. Ministru prezidents pastāstīja, ka jau jūnijā būs divas jaunas mobilo telefonu aplikācijas. Viena paredzēta Valsts policijai, lai karantīnas kontrolei nebūtu jātērē tik lieli līdzekļi. Otra būs pieejama visā Eiropā,  darbosies līdzīgi Waze un informēs, ka cilvēks ir nokļuvis kontaktā ar saslimušo. 

Vai attālinātais darbs būs aktuāls arī pēc ārkārtas situācijas? K. Kariņš atzina, ka tas būtu nozīmīgs ieguldījums klimata problēmu risināšanā. – Vajadzēja atnākt pašizolācijai, lai samazinātos degvielas izmešu daudzums, – premjers piebilda un pajokoja – pat valdība ir sapratusi, ka strādāt attālināti ir vienkārši un to var iemācīties. Viņaprāt, labākais ir modelis, kurā nepieciešamo laiku pavada darbā, bet to, ko var paveikt mājās, dara attālināti. – Darbdiena tādēļ nesaīsinās. Cilvēki, uzturoties ģimeniskā atmosfērā, ir pozitīvāki. Taču skaidrs, ka ne katru darbu var tā strādāt un arī attieksme pret šo formu var atšķirties. 

Krīzē darbs trīs blokos 

Nenoliedzami, ka ekonomika iet lejup, bet Ministru prezidents atzina, ka grūti pateikt, cik liels būs šis kritums. Slimība Latvijā gan nav tik ļoti izplatījusies un ekonomika sāk atdzīvoties. Tomēr, ņemot vērā, ka mums ir mazs iekšējais tirgus, šodien prognoze lejupslīdei tomēr ir par 7–9%. Viņš uzsvēra, ka nekur pasaulē nav pieredzes, kā rīkoties Covid-19 apstākļos. Valdība slimības izraisītajā krīzē turpinās attīstīt trīs blokus: pabalstus, infrastruktūru un modernizāciju. Lai nepalielinātu bezdarbnieku skaitu, piešķirti 50 tūkstoši dīkstāves pabalstu neatkarīgi no samaksātajiem nodokļiem. Šī pabalsta regulējums pat vairākkārt mainīts. Valdība arī noteikusi iespēju uzņēmumiem nokavēto nodokļu samaksu atlikt uz laiku līdz trīs gadiem, ja problēmas ir radušās pandēmijas ietekmē. 

Nu jau ir skaidrs, ka Covid-19 krīze būs ilgāka, nekā iepriekš tika domāts. Tas nozīmē, ka diemžēl daudziem un vairākās nozarēs joprojām nebūs darba. Tādēļ jāīsteno pārkvalificēšanās programma cilvēkiem, lai viņi varētu veikt kādu citu darbu. Valstī, piemēram, trūkst pro­grammētāju. Runājot par infrastruktūru, K. Kariņš pastāstīja, ka valdība jau nolēmusi papildus novirzīt 75 miljonus eiro ceļu remontiem, tā sildot ekonomiku, nodarbinot cilvēkus un iepludinot nodokļu ienākumus valsts budžetā. Viņš arī norādīja, ka ceļu sakārtošanas darbi ir samēroti ar jauno administratīvo kartējumu. Modernizācija nepieciešama, lai nākotnē vilktu ekonomiku uz augšu. Tās var būt aizņēmumu vai grantu programmas konkurētspējīgiem uzņēmumiem un atbalsts zinātnei. Pieci miljoni eiro jau novirzīti Covid-19 pētniecībai. Tā ir notekūdeņu izpēte kontekstā ar vīrusu, kas ir nozīmīgi ne tikai mums, bet visai pasaulei. – Ieguldām finanses ekonomikā, bet jāapzinās, ka resursi nav bezgalīgi, – uzsvēra premjers. Krīzes laikā ārējo parādu iespējams palielināt ne vairāk kā līdz 50% no valsts iekšzemes kopprodukta. Taujāts, vai Latviju pēc ārkārtas situācijas atcelšanas varētu skart jauns emigrācijas vilnis, K. Kariņš norādīja, ka šajā krīzē aptuveni pieci tūkstoši atgriezušos reemigrantu par to neliecina. Apmēram 9% kritumu ekonomikā prognozē visa Eiropa. Apšaubāmi, ka cilvēki dosies projām uz citām valstīm, ja arī tur nav brīvu darbavietu.

Pašvaldībām burkāni, mediju problēmām ilgtermiņa risinājuma nav

Lai mazinātu Covid-19 pandēmijas ietekmi uz ekonomiku, pašvaldībām par 150 miljoniem eiro palielināts šī gada aizņēmumu limits investīciju projektu īstenošanai. Vai nav bažas par to, ka atkal kaut kur nekurienes vidū izaugs sporta halles, kas pēc tam stāvēs tukšas, bet būs jāuztur par milzu līdzekļiem? Žurnālisti atgādināja pieredzi ar iepriekšējās administratīvi teritoriālās reformas (ATR) burkāniem. K. Kariņš piekrita, ka šis valdības lēmums zināmā mērā ir izaicinājums. Taču projektiem ir uzlaboti kritēriji. Turklāt pašvaldībām būs nepieciešams arī Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas atzinums, ka projekti atbilst jaunās ATR politikai.. – Tas ir arī reģionu mediju darbs – saskatīt, vai projekti ir lietderīgi novadu attīstībai. Protams, mūsu atbildība, bet arī valdības lēmumos var būt trūkumi, – atzina premjers. 

Žurnālisti savukārt prātoja, ka nav skaidra reģionu mediju nākotne, un taujāja, kāda ir Ministru prezidenta prognoze nākamajam gadam. Premjers atzina, ka ilgtermiņa risinājums mediju nozares, tostarp reģionālo preses izdevumu, problēmām nav rasts. No līdzekļiem neparedzētajiem gadījumiem piešķirtais 2,04 miljonu eiro atbalsts, kas paredzēts preses piegādes nodrošināšanai, var līdzēt tikai īstermiņā. K. Kariņš informēja, ka kultūras un satiksmes ministriem uzdots izstrādāt ilgtspējīgu modeli, kā atrisināt preses piegādes problēmu. AS Latvijas Pasts pakalpojumu izmaksas ir augstas. Tās ietekmējis gan kritums preses izdevumu pieprasījumā, gan piegādes tīkla organizēšana. – Jāmeklē veids, kā pastam pazemināt pakalpojumu izmaksas, – uzsvēra premjers. Viņaprāt, labākais risinājums būtu tās nevis mākslīgi, bet faktiski padarīt lētākas, veidojot efektīvāku piegādes tīklu. Otra iespēja būtu pastāvīgas subsīdijas nozarei, paredzot tās budžetā. Taču viņš pieļāva, ka pret šo priekšlikumu būs liela pretestība, īpaši no Finanšu ministrijas. Ļaunākajā gadījumā paliek pagaidu risinājums – piešprices

Aija SEDLIŅA

Komentāri

0

Komentēt

Aptauja

Vai šovasar kaut kur ceļosiet?

Arhīvs

Runā,ka...

Preses pīle

Pasmaidīsim

  • Jāņu tautasdziesmas 5
  • Karikatūra 2
  • Jāņu tautasdziesmas 3
  • Filmēt aizliegts!
  • Jāņu karikatūra 3
  • Jāņu tautasdziesmas 4
  • Kas jāzina ceļotājiem
  • Jāņu tautasdziesmas 1
  • Jāņu tautasdziesmas 7
  • Karikatūra 1
  • Jāņu karikatūra 2
  • Jāņu tautasdziesmas 2
  • Jāņu karikatūra 1
  • Jāņu tautasdziesmas 6

Ieraudzīju – nobildēju