Aļģirds, Orests, Oļģerts, Alģis
2021. gada 20.janvāris

Alojas, Krimuldas, Limbažu un Salacgrīvas novada laikraksts

15.XII 0 komentāri

Medniekiem Covid-19 diktētos noteikumus ievērot nav grūti

Ārkārtējās situācijas laikā, lai ierobežotu Covid-19 izplatīšanos, dažādiem pasākumiem, kopīgām aktivitātēm uzliktas bremzes. Medības, kas definētas kā saimniecisks pakalpojums, drīkst rīkot. Tiesa, tās organizējot, medniekiem jāievēro drošības nosacījumi, piemēram, saglabājot distanci, pulcējoties ne vairāk par 25 cilvēkiem. Par to, kā kovidlaika ierobežojumi mainījuši medību organizēšanu mūspusē, sarunājos ar vairākiem mednieku kolektīvu (MK) vadītājiem. Uzrunātie stāstīja, ka noteikumi tiek ievēroti un, cik viņiem zināms, sasirgušo viņu vadītajos formējumos nav. Valsts meža dienestā reidus, lai pārbaudītu, kā mednieki ievēro Covid-19 ierobežošanas noteikumus, neveic. Dienests paļaujas uz pašu mednieku atbildību un godaprātu. 

Domā par savējo drošību un veselību

MK Lēdurga vadītājs Aigars Legzdiņš atzīst, ka drošības noteikumi tiek strikti ievēroti, lai gan tas ir sarežģītāk, jo kolektīvā ir daudz pensionāru. No rīta, gatavojoties medībām, dodoties uz mastu, tiek liktas sejas aizsargmaskas un ievērota distance. – Mēs esam maz un ar to nepavisam nav problēmu, – teic kolektīva vadītājs. Sarežģītāk esot vakarā pie medījuma sadales. Kolektīvā šis process organizēts šādi – dīrātavā darbojas divi cilvēki, kuri medījumu sadala. Pārējie pēc tam individuāli dodas savam gabalam pakaļ. – Kaut kad jau tas viss beigsies, bet kad… – viņš prāto. Dzinējmedības retāk nerīko, un arī individuālās neesot vairāk pieprasītas. A. Legzdiņš pasmej, ka aukstā laikā uz gaidi jau neviens mežā lāgā neies, negrib nosalt.

Kovids un tā ierobežojumi savas pēdas atstājuši arī MK Ainaži. Tā vadītājs Ojārs Zvejnieks atzīst, ka līdz galam vairs nevar pieturēties pie tradīcijām, piemēram, kopīga pasēdēšana pēc dzinējmedībām atlikta uz vēlāku laiku. – Tradicionāli devāmies viesmedībās uz Kurzemi, bet nu nekā. Arī pie sevis nevienu neaicinām. Kolektīvā esam izrunājuši – ja kāds jūtas slikti, lai nenāk. Jāteic, ka tā ļoti neesam ietekmēti, – secina sarunbiedrs. Viņa kolektīvs mazs (10–15 dalībnieku), tādēļ distancēties ir viegli, arī dezinfekcijas līdzekļi ir pieejami. Savukārt mežā ir cita situācija, jo tur cits no cita ir atstatus. – Tagad jau pat ir vēlams atrasties dabā, mežā. Būtu jocīgi, ja arī medības aizliegtu. Tās taču nenotiek telpās. 

MK Dzilnas vadītājs Pēteris Šņore stāsta, ka pirms dzinējmedībām vairs nav rīta līnijas un pulcēšanās. Drošības pasākumi (distance, roku dezinficēšana, kā arī masku un cimdu vilkšana medījuma apstrādes vietā) kolektīvā tiek rūpīgi ievēroti, kā nekā tajā ir arī mednieki no Ikšķiles un Rīgas. Jūtams, ka cilvēki kļuvuši nedaudz nervozāki. Dzilnās ir 32 aktīvie biedri, bet tie, kuri nāk uz dzinējmedībām, nav vairāk par 20, tādējādi var izpildīt arī nosacījumu par cilvēku skaitu. P. Šņore stāsta, ka pirms kāda laika rīkota iekšējā balsošana, kādas medības ārkārtējās situācijas laikā vairāk rīkot – individuālās vai ar traucēšanu. Rezultāts bija neizšķirts, tādējādi daļa dodas medīt uz gaidi, citi piedalās kolektīvajās medībās, bet tusiņš pēc tām gan izpaliek. 

Ierobežojumi un drošības pasākumi, kas noteikti kovida dēļ, MK Limbaži ietekmi uz medību organizēšanu nav atstājuši. Kolektīva vadītājs Indulis Kreišmanis gan stāsta, ka ierindā pirms kolektīvajām medībām neviens vairs nestājas, tā vietā mednieki (pārsvarā šo aktivitāti apmeklējot padsmit mednieku) turas atstatus cits no cita un noklausās medību vadītāja norādījumos. Medījumu dīrā laukā, telpās notiek atkaulošana, bet šajā procesā iesaistītie velk cimdus un maskas. Nav novērots, ka šajā satraucošajā laikā mednieki vairāk ietu individuālajās medībās. – Kolektīvajās ir lielāka cerība kaut ko nomedīt, un tad arī tas, kas varbūt tāds slinkāks uz medībām, tomēr arī dabū kādu gaļas gabalu. Individuālajās medībās pašam azartu vajag, lielāka piepūle ir piebarojot, novērojot. Tas prasa laiku un resursus, – skaidro I. Kreišmanis. 

MK Mežgravas vadītājs Modris Lilen­blats atzīst, ka kolektīvs dzinējmedībās dodas retāk – ne vairāk kā ik pārnedēļu. Viņš visiem atgādina, ka jāievēro noteikumi un jāveic piesardzības pasākumi. Mednieki to arī apzinīgi ievēro. Medījuma dīrāšana norit laukā, jo speciālas telpas kolektīvam šim nolūkam nemaz neesot. – Lielākoties mednieki ir atbildīgi. Visi saprot, ka noteikumi jāievēro, un nav ļaunprātīgi. Atbrauca mums viens no Anglijas, bet ievēroja noteikto pašizolāciju. Cits atkal īsi pirms došanās laukā no mājām uzzināja, ka ir kontaktpersona, un uz medībām nedevās, – stāsta M. Lilenblats. 

Limiti pildās, bet tiek gaidīts sniegs

Lēdurgas kolektīvā medību sekmes ir labas un piešķirtie nomedīšanas limiti palēnām tiek pildīti. Būšot nomedīti gandrīz visi atļautie aļņi. Staltbrieži vēl medījami, bet to varēs darīt arī janvārī. Iepriekšējās dzinējmedībās pirmajā sniegā pamanījuši vilka pēdas, bet dzīvniekam veicās, mednieki to nedabūja. – Jūtam, ka ir vilki, tāpat lūši. Šogad ceram uz sniegu. Pērnais gads jau bija bez, – teic sarunbiedrs. Uz sniegu, lai vieglāk ieraudzītu vilku un lūšu atstātos pēdu nospiedumus, gaida arī MK Limbaži pārstāvji. Vienās kolektīvajās medībās vilks redzēts, bet tam izdevās aizbēgt. Par pelēča klātesamību konkrētajā nogabalā jau bijušas aizdomas, jo pazuduši tur iepriekš uzturējušies meža zvēri. Kolektīva teritorijā aļņu šogad kļuvis mazāk, līdz ar to tie arī nomedīti mazāk. Toties mežacūku ir krietni vairāk. Tām ņemtas arī papildu atļaujas, jo bijuši postījumi kukurūzu stādījumos. Arī stirnu ziņā medniekiem šī sezona ir veiksmīga. Tāpat MK Mežgravas, kaut reti gājuši kolektīvajās medībās, guvuši labas sekmes. Aļņu limits teju izpildīts, tikts arī pie vairākām mežacūkām. M. Lilenblats vērtē, ka dzinējmedību sezona sākusies labi. Staltbriežus un stirnu bukus kolektīva platībās saudzē, lai vēlāk būtu ragu trofejas. Starp citu, Raitis Bitmanis dzinējmedībās ticis pie iespaidīga kuiļa. Dzīvnieka ilkņi nav novērtēti, bet M. Lilenblats uzskata, ka tie varētu būt medaļas cienīgi. Runājot par vilkiem, sarunbiedrs spriež – ja melnajā laikā valstī sasniegts teju viss atļautais pelēču nomedīšanas apjoms, tātad šo dzīvnieku ir pietiekami. Arī lūšu, kuru medību sezona sāksies 1. janvārī (valstī būs atļauts nomedīt 80 dzīvnieku), kolektīva platībās ir gana, vien medniekiem nesokoties tikt pie tiem. 

O. Zvejniekam no MK Ainaži medību guvumu ziņā lielīties pagaidām nav iemesla. Medību sezona viņa formējumā šogad klusāka. – Pieticīgi, bet medījam, – viņš teic. Rudens pusē kolektīva teritorijā manītas vilka pēdas, bet pagaidām tie nav novēroti. Toties O. Zvejniekam zināms, ka kaimiņu kolektīvs Staiceles pusē ticis pie vilka. Viņš jūtas iepriecināts, ka atkal sāk just mežacūku klātbūtni. Pat ja paši dzīvnieki nav redzēti, to atstātas liecības manītas – šur tur kāds dzīvnieks paurķējies, vietām atstāti pēdu nospiedumi. Arī MK Dzilnas teritorijā sāk atjaunoties mežacūku populācija. P. Šņore stāsta, ka pieaugušo aļņu nomedīšanas limits kolektīvā teju izpildīts, vēl gan palikušas teļu nomedīšanas atļaujas. Nomedīti arī atļautie stirnāži, bet kazu un kazlēnu limits nav izpildīts un mednieki to arī nedarīšot. Sarunbiedrs pieļauj, ka Valsts meža dienesta uzskaite varētu būt nepilnīga, jo viņa kolektīvam piešķirts par daudz staltbriežu un stirnu atļauju. Pašu dzīvnieku Dzilnu teritorijā tik daudz neesot, un mednieki limitus par katru cenu necenšas nomedīt. P. Šņore norāda – galvenais ir sekot līdzi, vai tiek radīti kādi postījumi mežos. Pēdējos gados to neesot, tātad arī lielo pārnadžu kļuvis mazāk. Tiesa, staltbrieži viņu platībās tikai sākot parādīties. Dzilnu vadītājs atzīst, ka viņiem vēl jāmācās šo populāciju apsaimniekot un medīt, ievērojot selektīvos principus, tālab jāapmeklē semināri, jādodas pieredzes apmaiņā. 

Līga LIEPIŅA

Komentāri

0

Komentēt

Aptauja

Vai jūs satrauc saziņas lietotnes "WhatsApp" privātuma politikas izmaiņas?

Arhīvs

Runā,ka...

Preses pīle

Pasmaidīsim

  • Jāņu tautasdziesmas 3
  • Jāņu tautasdziesmas 2
  • Jāņu tautasdziesmas 4
  • Karikatūra 2
  • Jāņu karikatūra 1
  • Jāņu karikatūra 3
  • Jāņu tautasdziesmas 5
  • Jāņu karikatūra 2
  • Jāņu tautasdziesmas 1
  • Jāņu tautasdziesmas 6
  • Jāņu tautasdziesmas 7
  • Kas jāzina ceļotājiem
  • Karikatūra 1
  • Filmēt aizliegts!

Ieraudzīju – nobildēju