Jānis
2021. gada 24.jūnijs

Alojas, Krimuldas, Limbažu un Salacgrīvas novada laikraksts

24.III 0 komentāri

Ko mums var "uzdāvināt" cits vīrusa nēsātājs?

Ierobežojot kontaktus, pamanījām, ka slimojam mazāk – neklepojam un tik daudz kā citugad nešķaudām. Tā nu tas ir – ne jau plānākas šalles dēļ noķeram iesnas – tās mums uzdāvina cits vīrusa nēsātājs. Aptiekā farmaceits ieteiks līdzekļus mokošāko infekcijas simptomu mazināšanai, taču noteikt, kāda tieši kaite piemeklējusi, nebūs tik vienkārši, jo slimību ir daudz un vairākām pazīmes ir līdzīgas. Kādas tad ir biežāk sastopamās?

Saaukstēšanās. Tā parasti sākas ar iesnām, šķaudīšanu un/vai kakla sāpēm. Vēlāk var parādīties klepus. Sākotnēji var šķist, ka saaukstēšanās nav tik nopietna un lipīga kā, piemēram, gripa. Kaut arī aplipināt citus visbiežāk var tad, kad slimība ir visprogresējošākā, tas var notikt arī 1–2 dienas pirms pirmajiem simptomiem. Saaukstēšanās parasti ilgst nedēļu vai pāris, ilgāka tā var būt cilvēkiem ar vāju imunitāti un tiem, kuriem jau ir kādas elpošanas problēmas.

Mānīga var būt gripa, jo cilvēks var inficēt citus, pirms pamanīti kādi simptomi. Vislipīgākā tā ir 3–4 dienu laikā pēc brīža, kad cilvēks sāk justies slims. Turklāt aplipināt otru var tik ilgi, kamēr saglabājas kāds no slimības simptomiem. Parasti gripu izslimo nedēļas laikā, taču bērniem un cilvēkiem ar novājinātu vai vāju imūnsistēmu (piemēram, senioriem) slimība par pāris dienām var ieilgt. Mānīgumu rada arī tas, ka cilvēks gripu dažkārt var pārnēsāt arī bez īpašiem simptomiem. Jāzina, ka gripa sākas spēji – vēl no rīta juties svaigs un možs, bet pēcpusdienā – drudzis un citi raksturīgie simptomi. Ja tā notiek, ar steigu jāizolējas, lai pasargātu tuviniekus, tieši tāpat kā ar Covid-19. Labi derēs maska, roku mazgāšana un citi drošības un higiēnas pasākumi. 

Vīruss SARS-CoV-2 – Covid-19 – izpaužas ar drebuļiem un drudzi, apgrūtinātu elpošanu, nogurumu, klepu, kā arī sliktu dūšu vai caureju. Ar jauno vīrusu var inficēt otru cilvēku arī 2–3 dienas pirms parādījušies kādi no minētajiem simptomiem. Ir gadījumi, ka slimību nodod citam, kaut arī pašam nav nekādu pazīmju. 

Garais klepus ir bakteriāla infekcija, kas bīstamāka zīdaiņiem, taču saslimt var arī pieaugušie un pusaudži. Inficēšanās notiek pilienveidīgi, turklāt var inficēt citus pat 2–3 nedēļas pēc klepus sākuma. Labā ziņa ir tā, ka ir vakcīnas, kas var pasargāt no slimības. Turklāt, ja ir inficēšanās, slimības gaitu var uzlabot un saīsināt ar ārsta izrakstītām antibiotikām.

Bronhīts rodas, kad saaukstēšanās simptomi virzās uz leju un skar bronhus un plaušas, radot ilgu un mokošu klepu. Neatkarīgi no tā, vai tā ir parasta saaukstēšanās, gripa vai kāds cits vīruss, saslimušais spēj inficēt citus tik ilgi, kamēr ir slimības simptomi. Lai mazinātu slimības izplatību, regulāri jāmazgā rokas, bet šķaudot vai klepojot jāaizklāj mute. 

Epstaina-Bāra vīruss izraisa mononukleozi, ko tautā dēvē arī par skūpstīšanās slimību (tas ir viens no veidiem, kā šo herpes vīrusa paveidu nodot citiem). No inficēšanās līdz pirmajiem simptomiem var paiet 4–7 nedēļas. Šo vīrusu viegli pārnēsāt, jo saslimušais bieži var pat nenojaust, ka ir inficēts, un aplipināt citus. Turklāt pastāv iespēja vīrusu pārnēsāt pat 18 mēnešu.

Biežākie norovīrusa simptomi ir caureja, slikta dūša, sāpes vēderā, galvassāpes, drudzis un vemšana. Cilvēku var inficēt tikai dažas norovīrusa daļiņas, ja tās nonāk, piemēram, uz ēdiena vai virtuves piederumiem. Labākais veids, kā no tā izvairīties, ir regulāri mazgāt rokas un pārtikas produktus. Vīruss vislipīgākais ir slimības laikā un dažas dienas pēc tam, taču pastāv iespēja inficēt citus arī divas un pat vairāk nedēļas pēc slimošanas.

E. coli jeb zarnu nūjiņas ir izplatīta baktērija, kas ir caurejas cēlonis. Baktēriju var pārnest citiem, ja netiek mazgātas rokas, ar netīrām rokām aizskarti pārtikas produkti un tie pirms ēšanas nav nomazgāti. Tāpat to var nodot citiem, saslimušajam peldoties baseinā. Parasti slimība ir lipīga līdz slimošanas beigām, retākos gadījumos to var pārnest citiem arī dažas dienas pēc slimošanas.

Baktērijas, kairinātāji vai alergēni, kas iedarbojas uz acs iekšējo plakstiņu un audiem, izraisa konjunktivītu. Par to liecina sarkanas, ūdeņainas vai niezošas acis. Ja izraisītājs ir baktērijas, acs dobums var piepildīties ar strutām. Ar to citus inficēt var, jau pirms ir parādījušies pirmie simptomi vai 24 stundas pēc antibakteriālo pilienu lietošanas.

Impetigo ir ādas infekcija, kas biežāk piemeklē mazus bērnus. Infekcijas radītās lipīgās sarkanās un mitrās čūlas vai dzeltenīgās kreveles parasti parādās uz sejas, rokām, kakla vai dibena. Visbiežāk šīs baktērijas aktivizējas, ja āda tiek kairināta vai traumēta (piemēram, ja ir sakasīta vai sagriezta). Inficēšanās risku mazināt var palīdzēt roku mazgāšana. 

Pasaulē vidēji gadā no masalām mirst tūkstošiem cilvēku, lielākoties bērni līdz piecu gadu vecumam. Vakcīna gan padara šo slimību mazāk izplatītu. Var šķist, ka masalas ir tikai mazas sarkanas pumpiņas, taču vīruss izraisa arī sausu klepu, iesnas, kakla sāpes un drudzi. Kad parādās pirmie izsitumi, cilvēks jau četras dienas bijis lipīgs. Parasti inficētspēja saglabājas līdz četrām dienām pēc izsitumu parādīšanās.

Meticilīnrezistentais zeltainais stafilokoks (MRSA) ir bakteriāla infekcija. Šī slimība var būt bīstama tieši tādēļ, ka tā nereaģē uz vairākām antibiotikām. Simptomi – uz ādas var parādīties sarkani izsitumi, čūlas, strutojoša brūce. Inficēt citus var tad, ja otrs pieskaras šai traumētajai vietai. Ja slimību laikus neārstē, tā var būt pat bīstama dzīvībai.

Lipīgs vīruss ir vējbakas. To raksturīgie simptomi ir iekaisis kakls, drudzis. Ķermeni klāj jutīgi, niezoši pūslīšveida izsitumi. Pret šo vīrusu ir vakcīnas. Taču, ja bērns ir ieguvis vīrusu, nepieciešams ievērot mājas režīmu, līdz visas čūlas un plankumi ir pazuduši. Slimībai mēdz būt smagas komplikācijas, kas var atklāties pat vairākus gadus vai gadu desmitus pēc slimošanas. 

Izslimojot ar vējbakām, vīruss it kā uzglabājas jeb dzīvo ķermenī. Tas var atgriezties, piemēram, pusmūža gados kā jostas roze, kuras radītajos pūslīšos dzīvo vējbaku vīruss. Šis pūslīšu šķidrums, nonākot saskarsmē ar citu cilvēku, nevar nodot jostas rozi, taču vējbakas gan, ja šis otrs cilvēks nav ar tām slimojis vai vakcinējies.

*   *   *

Jebkura, pat visvienkāršākā infekcijas slimība var pēkšņi saasināties vai izraisīt smagas komplikācijas. Ja esi slims, rūpējies ne tikai par savu veselību, bet domā arī par to, kā neaplipināt citus. Nopietni apsver vakcinēšanos. Daudzas vakcīnas pat spēj pārtraukt transmisiju jeb slimības tālāku izplatīšanos, taču visas pilnīgi noteikti spēj pasargāt no saslimšanas vai no smagas slimošanas. Vakcinēšanās nav tikai individuāla izvēle – tas ir sabiedrības veselības jautājums, jo tā mēs spējam pasargāt pārējos. 

No vietnes WebMD materiāliem

Komentāri

0

Komentēt

Aptauja

Kā šogad pavadīsiet atvaļinājumu?

Arhīvs

Runā,ka...

Preses pīle

Pasmaidīsim

  • Jāņu karikatūra 1
  • Karikatūra 1
  • Jāņu tautasdziesmas 5
  • Kas jāzina ceļotājiem
  • Jāņu tautasdziesmas 3
  • Jāņu karikatūra 2
  • Jāņu tautasdziesmas 1
  • Jāņu karikatūra 3
  • Jāņu tautasdziesmas 2
  • Karikatūra 2
  • Jāņu tautasdziesmas 6
  • Filmēt aizliegts!
  • Jāņu tautasdziesmas 4
  • Jāņu tautasdziesmas 7

Ieraudzīju – nobildēju