Rauls, Rodrigo
2021. gada 25.septembris
01.IX

Kā bērniem veiksmīgāk atgriezties skolas dzīvē pēc attālinātām mācībām

Šis 1. septembris skolēniem mīsies ne tikai ar vēlmi satikties klātienē, bet arī satraukumu un spriedzi, izpalikušu socializēšanos un citām iekavētām prasmēm. Tātad atkalsatikšanās skolā noteikti būs atšķirīga, nesot zināmus un vēl nezināmus izaicinājumus. Kādi gan ir būtiskākie izaicinājumi vecākiem un pedagogiem un kam pievērst uzmanību?

Gads bērna attīstībā pat neatkarīgi no viņa vecuma ir ļoti ilgs laiks. Tāpat jāņem vērā, ka bērni adaptējas visu laiku, un šobrīd ir pielāgojušies mājas dzīves nosacījumiem. Lai arī katram tas būs atšķirīgi, adaptācija atkal jauniem apstākļiem – skolas dzīvei klātienē – prasīs noteiktu laiku, kā arī sagādās stresu, spriedzi. Savukārt socializēšanās, draudzēšanās un virkne citu prasmju ir jātrenē līdzīgi kā muskuļi. Ja bērni to pienācīgi nav darījuši veselu gadu, būs skolēni, kuri ienāks skolā un gluži vai nostāsies uz starta līnijas maratonam, nebūdami sagatavojušies skrējienam. Gan vecākiem, gan pedagogiem vajadzētu pavērot un apsvērt, kura muskuļu grupa jeb prasmes katram bērnam būtu jātrenē visvairāk. Vienam tā var būt draudzēšanās, citam socializēšanās, pašorganizēšanās vai noteikumu ievērošana. Prognozējams, ka vislielākos izaicinājumus atgriešanās skolas solā nesīs pusaudžiem, kuri aizvadīto mācību gadu pavadīja mājās visilgāk.

Tagad sākumskolas skolēniem ir pilnīgi cita dzīves pieredze par skolu

Kopumā jaunākie bērni attālināto mācību procesu pārdzīvoja visvieglāk, jo varēja ilgāk palikt līdzās vecākiem, ģimenei. Tomēr attālinātās mācības viņiem radījušas pilnīgi citu pieredzi par skolu. Uzmanības noturēšana, klausīšanās, noteikumu apgūšana un ievērošana, sociālās prasmes – tās visas ir svarīgas pirmajos skolas gados. Parasti to apgūst ik dienu, taču tagad kādam būs jāmācās no jauna, citam jāapgūst atkārtoti.

Nonākot skolā, šī vecuma bērniem grūtības varētu sagādāt, piemēram, tas, ka viņu vienkopus būs daudz un nevarēs kā bērnudārzā lielāko dienas daļu spēlēties vai beigt dienu agrāk, negaidot vecākus pagarinātajā grupā. Pēkšņi mierīgi būs jāsēž skolas solā, klausoties un darot to, kas varbūt ne vienmēr viņus interesēs. Tāpēc vecākiem laikus jāstāsta, kas viņus sagaida (piemēram, uz skolu mīļākās rotaļlietas nevarēs ņemt, ēšanai būs pusdienu starpbrīdis vai mamma pēc stundām būs jāpagaida pagarinātajā grupā) un jāiedrošina. Vienlaikus jāpavēro, kā bērni uzvedas, nonākuši skolā. Savukārt pedagogi var izmantot dažādus vienkāršus paņēmienus, kā jaunākajos audzēkņos mazināt stresu un veicināt koncentrēšanos (teiksim, katru dienu ļaut bērniem skolā dažas minūtes pastaigāt basām kājām). 

9, 10, 11 gadus veciem bērniem svarīgi atgādināt par draudzēšanos

Bērniem vecumā no 9 līdz 11 gadiem ir svarīgi apgūtās prasmes – patstāvīgu skolas somas salikšanu, sekošanu līdzi savam grafikam, zīmēšanu, pat glītrakstīšanu u.c. – regulāri trenēt. Pat ja pats mācību process pērn turpinājās, šīs prasmes, visticamāk, netika pietiekami trenētas, tāpēc tagad ir laiks to atsākt ne vien skolā, bet arī mājās kopā ar vecākiem.

Taču viena no svarīgākajām kompetencēm, kas jāapgūst šajā vecumā, ir draudzēšanās. Tā kā jauniešiem regulāra tikšanās ar klasesbiedriem kādu laiku ir izpalikusi, atgriežoties skolā, būs manāmas saskarsmes problēmas. Vecāki var palīdzēt atvasei, mācot vienkāršus draudzēšanās pamatnosacījumus – piemēram, satiekot skolas biedru, pajautāt, kā viņam klājas, uzklausīt otru un tikai tad pastāstīt, kā pašam iet. Vecākiem jāiedrošina savus bērnus veidot kontaktu ar skolasbiedriem, jo tā ir daļa no šīs kompetences pilnveides. 

Pusaudžu izaicinājumi – socializēšanās un pašorganizācija

Atgriešanās skolā pusaudžiem saistās ar ļoti lielu trauksmi un spriedzi. Viņiem vienlaikus būs jādomā gan par mācībām, gan to, kā iejusties atpakaļ vienaudžu vidū, ko viņi ilgi nav darījuši. Vēl kāds būs mainījies vizuāli, ar ko pusaugu bērniem saistās vislielākā trauksme. Augot spriedzei, var pastiprināties mentālās veselības problēmas. Tās  var izpausties kā nevēlēšanās doties uz skolu, grūtības koncentrēties u.tml. Tāpēc viņiem jāmāca, kā pašiem sev mazināt trauksmi, tikt galā ar depresīvām domām vai bezcerību. (Spriedzes mazināšanai pedagogi var rosināt sākt mācību stundu nevis ar grāmatu atvēršanu, bet ar piecām dziļām ieelpām un izelpām, kā arī aicināt jauniešus apgūt, kā sev sniegt pirmo psiholoģisko palīdzību. Arī divu minūšu klusuma pauzes ieviešana stundas sākumā ir laba prakse.)

No pusaudža tiek sagaidīta spēja plānot mācību procesu, sekot līdzi savai dienaskārtībai un mājas darbiem, uzņemties lielāku atbildību u.c. Lai gan daudzas lietas šķiet pašsaprotamas, pusaudžiem dienaskārtības organizēšana ir jauna pasaule. Šajā gadījumā pieaugušie var dot praktiskus padomus, piemēram, parādot, kā notiek dienas plānošana, kā viņi paši plāno savu darba dienu, kā izmantot iCal vai citu digitālo kalendāru un risinājumus utt.

Ko vērtīgu pieaugušie vēl var ieviest jaunajā mācību gadā?

Atgriešanās skolas dzīvē nozīmēs arī jaunus noteikumus visu vecumposmu bērniem. Lai to izdarītu veiksmīgi, tiem jābūt ļoti skaidriem un precīzi definētiem. Tāpēc šajā mācību gadā vecākiem un pedagogiem jābūt gataviem bērniem vairākkārt soli pa solim paskaidrot, kas no viņiem tiek sagaidīts. 

Bieži vien ģimenēs, kur vecāki vairāk laika pavadīja ar bērniem, palīdzēja mācībās, bērni ne tikai labāk pārdzīvoja neparasto laiku, bet arī uzlaboja sekmes. Tas pierāda, cik svarīgs ir pieaugušo atbalsts mācību procesā un interese par bērnu ikdienu, viņu emocionālo pašsajūtu. To nevajadzētu pazaudēt arī turpmāk. Tāpat nav noslēpums, ka daudziem bērniem patika attālinātās mācības, jo varēja mosties krietni vēlāk, un tas vēlreiz apliecina, cik liela nozīme ikdienā ir režīmam un kvalitatīvai atpūtai. 

Visiem bērniem šogad ir svarīgi atgriezties ne tikai skolā, bet arī pie tām ārpusstundu aktivitātēm, kas viņiem patīk un fiziski nodarbina. Bērni var būt nobijušies, ka, atgriežoties pulciņā, iepriekš gūtās zināšanas ir aizmirsušās, viņiem neveiksies utt., bet vecākiem viņi jāiedrošina, jo arī citi vienaudži ir bijuši līdzīgā situācijā. Vecākiem jāizprot, ka iepriekš gūtās bērnu zināšanas un prasmes atgriezīsies pakāpeniski.

Nils Sakss-Konstantinovs,
psihoterapeits, Pusaudžu un jauniešu psihoterapijas centra vadītājs

Aptauja

Kā vērtējat autobraukšanas kultūru Latvijā?

Arhīvs

Runā,ka...

Preses pīle

Pasmaidīsim

  • Jāņu tautasdziesmas 5
  • Jāņu karikatūra 1
  • Jāņu tautasdziesmas 4
  • Jāņu tautasdziesmas 3
  • Filmēt aizliegts!
  • Kas jāzina ceļotājiem
  • Karikatūra 2
  • Karikatūra 1
  • Jāņu karikatūra 3
  • Jāņu tautasdziesmas 2
  • Jāņu tautasdziesmas 1
  • Jāņu tautasdziesmas 6
  • Jāņu tautasdziesmas 7
  • Jāņu karikatūra 2

Ieraudzīju – nobildēju