Agne, Agnese, Agnija
2021. gada 21.janvāris

Alojas, Krimuldas, Limbažu un Salacgrīvas novada laikraksts

02.XII 0 komentāri
Covid-19 sākās Uhaņā nevis «Brīvajā vilnī»!

Covid-19 sākās Uhaņā nevis «Brīvajā vilnī»!

Tā piektdien sarunā pēc pagājušās nedēļas sākumā atklātās prāvās – 77 darbinieki (!) – saslimšanas AS Brīvais vilnis teica Salacgrīvas novada domes priekšsēdētājs Dagnis Straubergs. Vairākas dienas dažādos plašsaziņas līdzekļos uzņēmuma vārds tika locīts negatīvā nozīmē. Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) speciālisti un pati veselības ministre Ilze Viņķele Brīvajam vilnim pārmeta nesadarbošanos bīstamās infekcijas slimības ierobežošanā. Uz to uzņēmuma valdes priekšsēdētājs Arnolds Babris savukārt pauda neuzticēšanos veikto analīžu rezultātiem un solīja veikt alternatīvu testēšanu. Kas tad bija noticis?

Vadība bija gatava līdzdarboties jau agrāk

A. Babris teic, ka uzņēmuma vadības negribēšana sadarboties ir SPKC interpretācija. Patiesībā jau Covid-19 pirmā viļņa laikā pavasarī pašvaldībā runāts, ka nepieciešama informācija par saslimušajiem, lai varētu viņus laikus atstādināt no darba un aizsargāt no inficēšanās pārējos. – Bet mums iedeva kurvīti – neesot tiesību to zināt! Jautājums – vai valdība patiešām grib cīnīties ar infekciju, apkarot to vai arī tikai imitē šo cīņu, iebaidot sabiedrību ar statistiku? – viņš retoriski jautā. 

Kad sākusies slimošana, centram prasīts dokuments, uz kura pamata varētu strādniekiem likt veikt analīzes. – Tad viņi ieslēdza atpakaļgaitu, jo testēšana notiekot pēc brīvprātības principa. Protams, dzīvojam tiesiskā valstī, un mums to regulāri bāž purnā. Man nav nekādu juridisko tiesību likt veselam cilvēkam veikt analīzes, – klāsta uzņēmuma vadītājs. Beigās SPKC izmocījis papīru, kas vēlamā formā aicina darbiniekus testēties. Pa to laiku pašvaldībā jau bijis sacelts skandāls par nepakļāvīgo Babri. 20. novembrī Salacgrīvas pašvaldība kopā ar SPKC organizēja testēšanu četrās vietās novada teritorijā, 23. datumā to kopā ar centru sarīkoja arī Brīvais vilnis.

Vai šāda stīvēšanās ar SPKC nenotika, lai neriskētu ar ražošanas apturēšanu? A. Babris aizsvilstas: – Ja centrs pateiktu, lai apturam ražošanu, es to momentā izdarītu! Viņam nevarot pārmest strādnieku izmantošanu savtīgos nolūkos: – Kopš 2004. gada nav izmaksātas dividendes. Mēs ar Māri (uzņēmuma izpilddirektors Māris Trankalis – R. T.) kā akcionāri principā nodarbojamies ar labdarību, tāpat kā visi pārējie esam darba ņēmēji un strādājam par algu. 

Par uzņēmuma darbiniekiem veikto siekalu testa analīžu rezultātiem viņš saka: – Neticu! 70 no 77 kovidpozitīvajiem neesot nekādu slimības simptomu, tātad reāli slimi esot septiņi. A. Babris skaidro, ka pārējie varētu būt inficējušies vai arī, iespējams, jau izslimojuši, bet slimi nav. Tāpēc esot nodoms veikt neatkarīgu testēšanu. Viņa kolēģis M. Trankalis par testēšanas rezultātu patiesumu spriest neņemas, neesot ne tādu zināšanu, ne izglītības. – Mēs visi esam relatīvi slimi vai neslimi. Jautājums tikai, kāda ir mūsu imūnsistēma, dzīvesveids, tāpēc daļa šo vīrusu nejūt un izstaigā, – viņš teic. 

M. Trankalis bažījies, kādi būs totālās testēšanas rezultāti uzņēmumā. – Visiem spēkiem centīsimies saglabāt ražošanu, jo jāpilda pasūtījumi, cilvēkiem jāmaksā algas. No vienas puses – valsts it kā rūpējas par sabiedrības veselību, no otras gremdē uzņēmējdarbību, ekonomiku, – viņš secina. A. Babris stāsta, ka Brīvajam vilnim no valdības solītā atbalsta nekas nepienākas. Ja nu vienīgi var lūgt atlikt kādu daļu nodokļu maksāšanas, bet jāsamaksā būs tik un tā.

Ārkārtas situācijā filozofēšanai nav vietas 

Sakarā ar Brīvajā vilnī konstatēto augsto saslimstību Salacgrīvas novads iekļuvis to teritoriju skaitā, kur ierobežojumi ir stingrāki nekā citviet Latvijā. Novada domes priekšsēdētājs spriež, ka dusmoties uz uzņēmumu par to nav iemesla. Ne jau Brīvajā vilnī izcēlās Covid-19, bet runā, ka Uhaņā, Ķīnā. Un vēl jau nevar zināt, kāda situācija atklātos citos novados, ja masveidā testētu visus iedzīvotājus. D. Straubergs līdzīgi A. Babrim pārmet valdībai, ka nav informācijas par inficētajiem. – Mēs vispirms sasienam sev rokas un kājas, tad lecam ūdenī un skatāmies, vai varēsim papeldēt… Dodiet pašvaldībai informāciju! Mēs negrasāmies to izplatīt, jo esam atbildīgi par datu neizpaušanu, bet palīdzēt varētu. Vai ģimenes ārsts, kurš zina saslimušos, var ar visu tikt galā? – viņš retoriski jautā. Pašvaldība var līdzēt, ja viņiem to prasa. Šobrīd pēc palīdzības Sociālajā dienestā gan vērsies tikai viens kovidpozitīvais

D. Straubergs lielākās problēmas saistībā ar novada iekļūšanu stingrāko ierobežojumu zonā saskata tajā, ka jāorganizē attālinātās mācības skolās. Tas, ka šobrīd aizvērtas pašvaldībai piederošo muzeju, kultūras iestāžu durvis, nekādu ļaunumu nenodarīs. Darbinieki algu saņem, un šīs durvis jau mūžīgi slēgtas nepaliks. 

Bet vispār viņš par kovidtēmu īpaši nefilozofē. Patlaban gan izskan dažādas sazvērestības teorijas, neapmierinātība ar valdības lēmumiem. Viņaprāt, par to varēs spriedelēt (un tiesāties, ja būs pierādījumi) pēc tam, kad šī jezga beigsies. Tad, iespējams, noskaidrosies, kuram par radušos situāciju Brīvajā vilnī jāsarkst – Viņķelei vai uzņēmuma vadībai. Bet šobrīd strikti jāievēro valdības noteiktie ierobežojumi un viss! – Ārkārtas situācijās tāpat kā karā ir jābūt likumpaklausīgam. Iedomājieties karaspēku, kuram jādodas uzbrukumā, bet karavīri vēl izvēlas, ko darīt, – celties kaujai vai ne! 

Uzņēmums baro cilvēkus un novadu

Uzrunāju vairākus strādājošos arī pašā Brīvajā vilnī. Satraukums, verot vaļā SPKC atsūtītos testēšanas rezultātus, bijis liels. Cilvēki, kuri nejuta nekādus simptomus, bijuši neapmierināti, ka nevarēs strādāt. Atsijājot kovidpozitīvos un viņu kontaktpersonas, kas bija mazāk par pusi no visiem 300 darbiniekiem, ražošana netika apturēta. Un nu jau pamazām pirmie, kuriem slimība tika konstatēta mēneša vidū, sāk atgriezties ierindā. 

Šķiet, Salacgrīvā pārgājis arī pirmais šoks, kas pilsētā valdījis tūlīt pēc testēšanas rezultātu uzzināšanas. Brīvvilnieši izjutuši, ka dažs pret uzņēmumā strādājošajiem izturējies gluži kā pret spitālīgajiem. Bibliotēkā lūgts atdodamo grāmatu novietot uz galda, nevis nodot rokās, kāds dakteris teicies nedoties pie pacienta, kura mājās dzīvo kāds kovidpozitīvais. Visbiežāk nācies uzklausīt jautājumu: – Vai tad uzņēmums vēl nav slēgts? Uzņēmuma Sagādes daļas vadītājai Inai Melnalksnei to dzirdēt bijis sāpīgi. – Kad savulaik ražošana bija apturēta, tad nedzirdēja neko citu kā vien – kad sāksiet strādāt? Bijām sliktie. Nu esam sliktie, ka ciet neveramies. Akciju sabiedrības vadītājs apliecina: – Es saprotu cilvēku uztraukumu, bet tāda izturēšanās pret uzņēmuma darbiniekiem ir vienkārši stulbums. Cilvēki pie mums stāv rindā uz darbu, bet vairāk pieņemt nevaram, nav kur pie līnijas sēdināt! Nu, aizvērsim uzņēmumu! Bet kas viņus baros? Vai viņi zina, kādu pievienoto vērtību radām, kādi ienākumi pašvaldībai ir no mūsu maksātā iedzīvotāju ienākuma nodokļa? Algu darbinieki tērē vietējos veikalos. «Brīvais vilnis» principā uztur pilsētu. Viena no darbiniecēm bilda, ka uzņēmums ir gan Salacgrīvas spožums, gan posts. Ja tādā, kas daudzus baro, rodas problēmas, tās izjūt visa pilsēta. Tiesa, ne tikai Salacgrīva. Lielais kovidpozitīvo skaits šobrīd pieplusēts Salacgrīvas novadam, bet jāsaprot, ka šie cilvēki dzīvo daudzviet mūspusē. Tas nozīmē, ka saslimušo skaits ietekmē arī kaimiņnovadu statistiku. Protams, sa­traukumu rada jautājums, kā viņi pavada karantīnas laiku (jo īpaši tie, kuriem nav slimības pazīmju). 

Sarunbiedri uzņēmumā neizprot valdības politiku Covid-19 ierobežošanā. Noteikumi mainās, tos pieņem haotiski, nav normālas komunikācijas ar sabiedrību. Viņuprāt, tieši valdība sēj cilvēkos paniku. Varbūt vajadzējis aizlikt ciet visu valsti, uzlikt karantīnu? – Nesaprotam, kāpēc novadiem ir stingrāki ierobežojumi, bet Rīgai nē! Mēs esam vienā laivā, visi saistīti. Vai kāds zina, no kurienes Salacgrīvā uzradās šī infekcija? Šī netaisnība graužas kaulā. Atraduši vienu grēkāzi – «Brīvo vilni», – sarūgtināti izskan sarunā. 

Uzņēmuma valde, arī pašvaldība šobrīd vienīgo izeju Covid-19 izplatības ierobežošanai redz epidemioloģisko drošības pasākumu ievērošanā un uz to aicina arī savus darbiniekus un iedzīvotājus. Tas nepieciešams, lai neradītu nopietnus draudus apkārtējo veselībai, kā arī Salacgrīvas novada ekonomiskajai stabilitātei. 

Regīnas TAMANES teksts un foto

Komentāri

0

Komentēt

Aptauja

Vai jūs satrauc saziņas lietotnes "WhatsApp" privātuma politikas izmaiņas?

Arhīvs

Runā,ka...

Preses pīle

Pasmaidīsim

  • Jāņu tautasdziesmas 5
  • Jāņu karikatūra 3
  • Karikatūra 1
  • Kas jāzina ceļotājiem
  • Jāņu karikatūra 2
  • Jāņu tautasdziesmas 6
  • Jāņu tautasdziesmas 7
  • Jāņu tautasdziesmas 1
  • Filmēt aizliegts!
  • Jāņu tautasdziesmas 2
  • Jāņu karikatūra 1
  • Jāņu tautasdziesmas 3
  • Karikatūra 2
  • Jāņu tautasdziesmas 4

Ieraudzīju – nobildēju