Agne, Agnese, Agnija
2021. gada 21.janvāris

Alojas, Krimuldas, Limbažu un Salacgrīvas novada laikraksts

09.XII 0 komentāri
Bez pārliecības, ka "kovidkrīzē" tiek darīts iespējami labākais

Bez pārliecības, ka "kovidkrīzē" tiek darīts iespējami labākais

Kāda būs pasaule pēc kovidkrīzes pārbaudījumiem un izaicinājumiem? Sagrauta vai kļuvusi stiprāka? Kas notiks ar ekonomiku? Rīgas Ekonomikas augstskolas profesors, ēnu ekonomikas pētnieks, kādreizējais limbažnieks Arnis Sauka atzīst – situācija pagaidām ir pārāk neskaidra un konkrētu prognožu nav. Tomēr viņš arī norāda, ka ir jautājumi, ko mūsu valstī varētu risināt citādi, un tas ļautu justies drošāk.

– Kā vērtējat šī brīža situāciju Latvijā, kad pandēmiju izjūtam daudz spēcīgāk nekā pavasarī?

– Šķiet, mūsu valdība nebija gatava otrajam Covid-19 vilnim ekonomikā. Vasarā bija iestājies atslābums, jo kā gan citādāk izskaidrot veidu, kādā Ekonomikas ministrija nesen palaida grozījumus par atbalsta mehānismiem. Patiesībā tam visam jau bija jābūt gatavam, lai brīdī, kad nepieciešams, varētu dot zaļo gaismu. Jā, pavasarī situācija bija cita, skaidrs, ka pirmo reizi ar ko tādu saskārāmies, bet pēc tam tomēr varēja saprast, kuras ir problemātiskās nozares un kādos virzienos jāstrādā. Standarta krīzes menedžments šādos gadījumos izstrādā B un C plānu. Varbūt to nemaz nevajadzētu, bet plānam bija jābūt. Taču izskatās, ka gatavošanās nav bijusi pietiekama, turklāt nav pieņemama arī ministru savstarpējā komunikācija publiskajā telpā. Ja valstī ir krīze, vismaz valdības līmenī retorikai jābūt piezemētākai, bez publiskiem strīdiem.

– Vai dīkstāves pabalsts un citi atbalsta mehānismi darbojas?

– Virziens ir pareizs. Grūtībās esošajām nozarēm ir jāpalīdz, mēs esam pietiekami bagāta valsts, lai ģimenes būtu paēdušas. Pavasarī gan pieļāva kļūdu, uzticot to administrēt Valsts ieņēmumu dienestam (VID), kas savā ziņā bija pretdabiski, jo šī iestāde naudu nekad nevienam nav devusi, tikai iekasējusi. Līdz ar to viņi pēc savas saprašanas arī šos pabalstus piešķīra, un rezultāts nebija tas labākais. Tagad arī ar to nodarbojas VID, taču ir izstrādātas vadlīnijas. Jo šeit nevar tikai paskatīties pēdējos datus, kurš nav maksājis kādu nodokli, un tam neko nedot. 

Protams, jautājums ir par valsts saņemto atbalsta naudu. Tie ir miljardi, kas vienā brīdī būs jāatdod. Kurš to atdos? Mēs – nodokļu maksātāji. Tāpēc jāizvērtē, kā to tērē. Var uzturēt valsts pārvaldi, un atšķirībā no iepriekšējās krīzes 2008. gadā nedzirdu, ka runātu par ierēdņu skaita samazināšanu. Bet var arī investēt uzņēmējdarbībā, veselības aprūpē, izglītības sistēmā, lai pēc tam būtu vieglāk. Jo, pētot ēnu ekonomiku, redzams, ka bieži nodokļu nemaksāšana notiek ne tāpēc, ka kāds gribētu blēdīties, bet tādēļ, ka nevar atļauties. Vai arī neapmierina valsts sniegto pakalpojumu kvalitāte. Un, ja krīzes laikā nākas secināt, ka valsts nepalīdz arī tiem, kas nodokļus ir maksājuši, skaidrs, ka ieņēmumus tas nepalielinās. 

– Vai šī krīze veicinās arī ēnu ekonomikas pieaugumu?

– Jā, to varam sagaidīt. Jo cilvēki optimizēs, ko vien varēs, arī nodokļi būs tie, uz ko taupīs. Tas pat ir saprotams. Savukārt grūti saprast, kāpēc šajā laikā jāveic reforma, kas maina autoratlīdzību nodokļu sistēmu un būtībā likvidē mikrouzņēmumus. Vai tiešām ar to tagad jācīnās? Jā, ir arī tur savi plusi un mīnusi, bet viena lieta ir skaidra – mikrouzņēmumi ir noderīgs instruments biznesa uzsākšanai. Pirms dažiem gadiem mani kolēģi Šefīldas universitātē par šo tēmu veica pētījumu Centrāl­austrumeiropas valstīs. Galvenais atklājums bija tāds, ka tie uzņēmumi, kas sāk darbu, bet ilgāku laiku netiek reģistrēti, lai tādējādi izvairītos no nodokļu maksāšanas, pēc tam ir daudz produktīvāki. Jo viņi šādā veidā audzē spēkus, uzkrāj līdzekļus, kas pēc tam ļauj atsperties izaugsmei. Mikrouzņēmumi Latvijā varētu būt šāds instruments, kas palīdz uzsākt darbu produktīviem uzņēmumiem. No vienas puses tiek teikts, ka daudziem šajā krīzē varētu būt jāpārkvalificējas, no otras – atņem noderīgu instrumentu, lai cilvēks varētu spert soli savā uzņēmējdarbībā. Manuprāt, tas ir ļoti nepārdomāts un muļķīgs lēmums. 

– Nule pieņemts valsts budžets nākamajam gadam. Kādi secinājumi?

– Neesmu vēl kārtīgi izpētījis, bet pamanīju, ka aizsardzības jomai šogad piešķirts vairāk naudas. Kā zināms, NATO nosaka, ka aizsardzībai ir jāatvēl ne mazāk kā 2% iekšzemes kopprodukta. Skatījos, ka šogad ir piešķirti 2,3%. Jā, skaidrs, IKP ir krities, līdz ar to 2% ir mazāka summa nekā pērn. Tomēr neviens mums neliek maksāt vairāk. Tāpēc ir jautājums – vai šī bija prioritāte? Veselības jomai vajag nopietnu atbalstu, arī izglītības sistēmai, un varbūt šie 0,3% daudz vairāk būtu noderējuši tur. 

– Ažiotāžu sabiedrībā raisīja arī jautājums par Valsts prezidenta algas palielināšanu. 

– Izšķirošs ir konteksts. Ja ekonomika iet uz augšu, lai būtu gan lielākas algas, gan arī nodokļu reforma. Ja konteksts mainās, tomēr cilvēki turpina darīt to pašu, ko bija reiz nolēmuši, tas nav pareizi. Apmēram tā – kad esam nolēmuši vilkt ziemas zābakus, pat ieraugot, ka ir silta pavasara diena, vienalga, apaujam ziemas apavus... Tā tas šobrīd notiek. Netiek ņemts vērā, ka esam cita veida ekonomiskajā situācijā. Tas ir ļoti vājš valdības skaidrojošais darbs vai cinisms. Ja tā, tad vēlētāji, iespējams, atcerēsies šīs lietas, lai gan pēc diviem gadiem varbūt arī ne. 

– Paaugstina gan arī minimālo algu. 

– Tas it kā ir labi. Vienmēr esmu teicis, ka valstī, kur apmēram 25% ir aplokšņu algas, minimālo algu palielināt ir pareizi. Bet labāk to darīt laikā, kad ekonomika iet uz augšu. Jo šobrīd daļai uzņēmumu tas radīs problēmas. Tagad tiem pašiem mikrouzņēmumiem neatliks nekas cits kā pārtapt par SIA, līdz ar to strādājošajiem būs jāmaksā minimālā alga. Pieņemu, ka daudziem tas būs slogs.

– Valstī ir 25% aplokšņu algu?

– Pēc mūsu aprēķiniem ēnu ekonomikas apmērs pagājušajā gadā bija 23,9% no iekšzemes kopprodukta. Aplokšņu algas – 22,3%, kas ir vidējā algas daļa procentos, ko darba devējs maksā, bet slēpj no valsts. Ir nozares, kurās ēnu ekonomika ir lielāka, piemēram, būvniecība. Šo nozari gan tagad silda. Bet tas nav tikai būvniecības jautājums. Pieminēsim sabiedriskās ēdināšanas uzņēmumus. Viena lieta ir piešķirt dīkstāves pabalstu, bet otra – ļaut izdzīvot, atrast krīzes laika risinājumu visai nozarei. Domāju, ka viņus vienkārši vajadzēja atbrīvot no nodokļiem vai ļaut maksāt mazāk, definējot, ka šie atvieglojumi piešķirti uz noteiktu laiku. Jā, šādi risinājumi nav viegli izstrādājami un tiem ir arī savas sliktās puses.

– Kādi būsim, kad kovidkrīze beigsies?

– Patiesībā ekonomika pēc savas būtības ir cikliska. Krīzes ir bijušas un būs, un vienmēr ir tādi, kas prot izmantot šīs iespējas. Vieni uzņēmumi aizveras, citi atveras. Būs nozares, kas cietīs, savukārt citas iegūs. Tāpat ēnu ekonomika uz laiku pieaugs un pēc tam atkal izlīdzināsies. Tam vienkārši jābūt gataviem. Atceros – reiz analizēju uzņēmumu, kam klājās labi, tas pat bija saņēmis Dienas Biznesa piešķirto Gazeles balvu kā strauji augošs uzņēmums, bet pēc laika bankrotēja. Jautāju īpašniekam, vai viņš var dot kādu padomu, no kā citi varētu mācīties. Man ļoti patika viņa atbilde: – Tad, kad tev iet labi, ir jāsaprot, ko tu darīsi krīzes laikā, jo krīze būs. Līdzīgi ir ar valsti. Kad iet labi, kad ekonomika kāpj par 4–5%, ir jāuzkrāj, lai krīzi pārvarētu vieglāk.

Aiga VENDELIŅA-ĒĶE

Komentāri

0

Komentēt

Aptauja

Vai jūs satrauc saziņas lietotnes "WhatsApp" privātuma politikas izmaiņas?

Arhīvs

Runā,ka...

Preses pīle

Pasmaidīsim

  • Kas jāzina ceļotājiem
  • Filmēt aizliegts!
  • Jāņu tautasdziesmas 1
  • Jāņu tautasdziesmas 3
  • Karikatūra 2
  • Karikatūra 1
  • Jāņu tautasdziesmas 6
  • Jāņu karikatūra 2
  • Jāņu tautasdziesmas 4
  • Jāņu karikatūra 1
  • Jāņu tautasdziesmas 7
  • Jāņu tautasdziesmas 5
  • Jāņu karikatūra 3
  • Jāņu tautasdziesmas 2

Ieraudzīju – nobildēju