Beāte, Beatrise
2020. gada 25.oktobris

Alojas, Krimuldas, Limbažu un Salacgrīvas novada laikraksts

01.IV 0 komentāri

Ārkārtas situācijā Limbažu slimnīca daļēji ierobežo veselības aprūpes pakalpojumus

Turpmāk līdz ārkārtas situācijas beigām gan valsts, gan privātajās ārstniecības iestādēs daļēji ierobežoti veselības aprūpes pakalpojumi. To paredz Veselības ministrijas izdotais rīkojums. Kā turpmāk iedzīvotāju veselības aprūpi organizēs SIA Limbažu slimnīca? To vaicāju slimnīcas galvenajai ārstei Guntai OZOLAI un Veselības aprūpes dienesta vadītājai Lienei ČESLEI.

Vispirms telefona zvans 

Galvenā ārste skaidro, ka veselības aprūpes nozarē pašlaik atbilstoši epidemioloģiskajai situācijai nāk aizvien jauni papildinoši rīkojumi. Mediķi tos respektē – uzmanīgi seko līdzi un izpilda. Rīkojums par daļēju pakalpojumu sniegšanas ierobežošanu stājās spēkā piektdien. – Turpmāk ārkārtas situācijas laikā nenotiks pacientu pierakstīšana plānveida pakalpojumu saņemšanai. Atceltas arī plānveida operācijas un izmeklējumi, – teic galvenā ārste.

Ierobežojumi gan nenozīmē to, ka pacienti ar slimību saasinājumiem paliek bez palīdzības. – Ja cilvēkam sākas pēkšņas sāpes, viņam ārstēšana, protams, nav ierobežota. Neatliekamā medicīniskā un akūtā palīdzība nav atcelta. Tāpat veicam neatliekamos izmeklējumus un konsultācijas. Veselības aprūpes pakalpojumi pacienta dzīvības glābšanai un tie, kas nepieciešami, lai turpinātu ārstēšanu, ir saglabāti, – skaidro G. Ozola. Viņa pirmdien vērojusi, kā ārsti sniedz pacientiem konsultācijas telefoniski. L. Česle sarunā piebilst, ka ir nodrošinātas visu ārstu speciālistu telefonkonsultācijas, daži kolēģi šim darbam izvēlējušies videozvana opciju. – Vispirms pacients zvana uz reģistratūru un nosauc sava tālruņa numuru. Ārsts pieņemšanas laikā ar viņu izrunājas, noteic turpmāko ārstēšanas taktiku un, ja nepieciešams, izraksta medikamentus. Ja ārsts izvērtē, ka veselības problēma ir akūta, norunā klātienes konsultācijas laiku. Tieši tāpat akūtos un neatliekamos gadījumos pieejama zobārstniecība, – stāsta L. Česle.

Jau rakstījām, ka, ieejot slimnīcā un poliklīnikā, pacienti vispirms nokļūst māsu postenī. Mediķi neielaiž nevienu apmeklētāju, kuram bijis risks inficēties ar Covid-19, tāpat tos, kam ir saaukstēšanās simptomi. Tādā gadījumā no mājām jāsazinās ar ģimenes ārstu, kurš lemj par tālāko rīcību. Ģimenes ārstu prakses turpina darbu, bet pacientus pieņem tikai pēc iepriekšēja pieraksta. Šāda kārtība noteikta, lai maksimāli samazinātu pacientu saskarsmes iespējas. – Vai nepieciešama prakses apmeklēšana klātienē, to praksē izvērtē jau pieteikšanās zvana laikā, uzzinot sūdzības par veselību. Ja ārsts izlemj, ka vajadzīga klātienes konsultācija, viņš noteic vizītes laiku, kas arī strikti jāie­vēro, – uzsver galvenā ārste. Ārkārtas situācijā ģimenes ārsti savu darba grafiku regulē paši. Viņi arī ir tiesīgi pārcelt plānotās profilaktiskās pārbaudes uz vēlāku laiku. Tas attiecas arī uz vakcināciju, ko atliek uz laiku, kad praksē nav citu pacientu un telpas pēc vizītēm ir dezinficētas. – Vakcinācijas kalendārs, kurā iekļautas vakcīnas, ko ikvienam bērnam atbilstošā vecumā apmaksā valsts, nav atcelts, – norāda Veselības aprūpes dienesta vadītāja.

Aizsardzības un pašaizsargāšanās pasākumi 

Dienas stacionārā atcelti visi plānveida un maksas pakalpojumi. – Slimnīcā neuzņemam nevienu pacientu no jauna, – skaidro galvenā ārste. Tas ir piesardzības pasākums, jo nav garantijas, vai kāds nav inficēts ar Covid-19. Tāds gadījums slimnīcā, kur vairums ir vecāka gadagājuma cilvēki ar hroniskām kaitēm, līdzinātos katastrofai. – Karantīna ir ļoti stingra, tuvinieku apmeklējumi noliegti, – uzsver galvenā ārste. Sūtījumus slimniekiem var nodot, bet tiem jābūt iepakojumā, ko nesabojā dezinficēšana. L. Česle atzīstas, ka sūtījumu dēļ rodas domstarpības. Tās nevar būt, piemēram, sviestmaizes vai sagriezti augļi un līdzīgi produkti. – Arī uz cilvēkiem, kuri nodod sūtījumus, attiecas tie paši piesardzības pasākumi. Ņemot vērā, ka mēs vairs nerunājam tikai par vīrusu, kas atvests no ārvalstīm, bet jau par inficēšanos tepat Latvijā, ar saaukstēšanās pazīmēm neiesim ne uz poliklīniku, ne slimnīcu, nedz arī kaut kur citur. Tas ir apdraudējums apkārtējiem, – atkārtoti uzsver sarunbiedres.

Mediķes vēršas ar lūgumu ievērot visus pašaizsardzības noteikumus. Covid-19 ir klasiska pilienu infekcija, kas izplatās no elpceļiem, runājot, šķaudot, klepojot. Jā, protams, maskām nav simtprocentīgas garantijas, ka vīruss neizdalīsies ārējā vidē. Taču, ja slims cilvēks valkā masku, šī iespējamība tomēr samazinās. Izmantojot aizsarglīdzekļus, nereti aizmirstam, ka tiem jēga ir tikai tad, ja lietojam pareizi. Tie arī rada ilūziju par drošību un cilvēki aizmirst par roku dezinfekciju pirms un pēc šo līdzekļu lietošanas. Vienreizlietojamie aizsarglīdzekļi pēc izmantošanas jāizmet atkritumu tvertnē, pēc tam dezinficējot rokas. 

Mediķes atzīst, ka cīņā pret vīrusu pamatnosacījums ir mainīt domāšanu abām pusēm. Tiem, kuri atrodas pašizolācijā vai karantīnā, tas jāpieņem un bez atkāpēm jāievēro. Apkārtējiem savukārt jāatbrīvojas no attieksmes, ka viņiem līdzās ir spitālīgie. Jāsaprot, ka cīņa pret vīrusu ir mūsu kopējā lieta. – Karantīnā esošajiem pat doma nevar būt iziet ārā no mājas. Savukārt pašizolētajiem iziešana ārā nenozīmē, ka viņi var atrasties ļaudīs. Ja cilvēks atzīst, ka pirms pāris dienām atgriezies no ārzemēm, un tuvinieki, kuri ir saskarsmē ar maziem bērniem, viņam nedrīkst tuvoties, bet pats dodas uz poliklīniku, tad kā to nosaukt? – retoriski vaicā Veselības aprūpes dienesta vadītāja.

Jābūt gataviem jebkādam scenārijam

Mediķes skaidro, ka pakalpojumu ierobežojumi neattiecas uz grūtnieču aprūpi, onkoloģiskajiem pacientiem, kuriem jāturpina terapija, zaļā koridora un smagi slimajiem pacientiem. Notiek dzīvību glābjošās operācijas un tās, kuru atcelšanas dēļ var iestāties invaliditāte, kā arī pakalpojumi, kurus atliekot pastāv darbspēju zaudēšanas risks. Tāpat nav atcelta rehabilitācija funkcionālo traucējumu novēršanai un veselības aprūpes pakalpojumi mājās. Visu diennakti strādā ģimenes ārstu konsultatīvais tālrunis 66016001, kur var zvanīt akūtu saslimšanu, traumu un hronisku slimību saasinājumu gadījumos. 

Galvenā ārste stāsta, ka administrācija ik rītu sniedz dažādas atskaites, tostarp par gultas vietām slimnīcā, pacientu plūsmu uzņemšanas nodaļā, par pašaizsardzības līdzekļiem u.c. Viņa pieļauj iespēju, ka pacientu skaits slimnīcā var pieaugt, ja vīrusu neizdosies apturēt. Ir jābūt gataviem arī šādam scenārijam. Tādā gadījumā pacientu plūsmu sadalīs. Ar Covid-19 inficētie ārstēsies lielajās klīnikās Rīgā, kur ir piemērots aprīkojums un elpināšanas aparatūra. Vidzemes reģiona slimnīcā nokļūs akūti operējamie pacienti, bet Limbažu slimnīca pieņems tos, kuriem iestājies atveseļošanās periods un ilgstošākos pacientus. – Tas ir otrs nosacījums, kādēļ mēs patlaban nedrīkstam piepildīt slimnīcu, – skaidro G. Ozola. 

L. Česle piebilst, ka jādod arī atskaites par darbinieku veselību. Patiesībā tā ir aktualitāte nr. 1. Ja epidēmija attīstīsies, spriežot pēc citu valstu pieredzes, mediķi nokļūs augsta riska grupā, jo saslimstot viņi var inficēt gan pacientus, gan kolēģus. Šajā situācijā nebūtu ļaunāka scenārija kā palikt bez mediķiem. 

Aija SEDLIŅA

Komentāri

0

Komentēt

Aptauja

Vai lietojat sejas aizsargmaskas vietās, kur tās noteiktas kā obligātas?

Arhīvs

Runā,ka...

Preses pīle

Pasmaidīsim

  • Jāņu tautasdziesmas 6
  • Jāņu tautasdziesmas 1
  • Karikatūra 2
  • Jāņu karikatūra 2
  • Jāņu tautasdziesmas 5
  • Jāņu karikatūra 3
  • Jāņu karikatūra 1
  • Filmēt aizliegts!
  • Jāņu tautasdziesmas 4
  • Karikatūra 1
  • Kas jāzina ceļotājiem
  • Jāņu tautasdziesmas 7
  • Jāņu tautasdziesmas 3
  • Jāņu tautasdziesmas 2

Ieraudzīju – nobildēju