Līva, Līvija, Andra
2021. gada 27.februāris

Alojas, Krimuldas, Limbažu un Salacgrīvas novada laikraksts

27.III 0 komentāri
Ārkārtas apstākļi vieš pārmaiņas policijas darbā

Ārkārtas apstākļi vieš pārmaiņas policijas darbā

Saistībā ar valstī izsludināto ārkārtas situāciju, lai ierobežotu Covid-19, pārmaiņas darbā ir arī policistiem. Mēs diemžēl neesam likumpaklausīga sabiedrība – to apliecina saruna ar Limbažu policijas iecirkņa priekšnieku Agri SPANDEGU un Kārtības policijas nodaļas priekšnieku Ivo VIĻĶINU. 

Situācija prasa elastīgu reaģēšanu

Kārtības policijas nodaļas priekšnieks I. Viļķins skaidro, ka situācija valstī, tāpat kā visā pasaulē, ir mainīga un prasa elastīgu reaģēšanu. Tā šajos apstākļos strādā arī Valsts policija (VP). Tas nozīmē, ka aizvien pienāk jauni rīkojumu papildinājumi un iecirkņa darbiniekiem jābūt gataviem rīkoties. Ārkārtas situācijas pirmajās dienās uzmanība bija pievērsta publiskajiem pasākumiem. Protams, joprojām VP sadarbībā ar pašvaldības policiju uzrauga sabiedriskās vietas, kur iespējama cilvēku pulcēšanās. Noliegti visi publiskie pasākumi un nu jau arī ierobežotas privātās sanākšanas vairāk nekā pussimts cilvēkiem vienlaikus. Pilsētu administratīvajās teritorijās ieviests aizliegums apmeklēt bērnu rotaļlaukumus. Arī Limbažos tie norobežoti ar aizsarglenti. Kārtības policijas nodaļas priekšnieks, spriežot pēc paša vērojumiem, secina, ka bērni kļūst neapzinīgāki. Pirmajās dienās pēc ārkārtas situācijas pasludināšanas viņus tiešām dzīvojamo namu pagalmos nemanīja, bet tagad tā vairs nav. – Tā ir vecāku atbildība sekot līdzi, lai viņu bērni nepulcētos ārpus mājām brīvā laika pavadīšanai. Tagad nav parastais brīvlaiks, – viņš uzsver. – Arī uz veikaliem nav jādodas visai ģimenei. Pietiek, ja iepirkties aiziet viens.

Pārbaudēs patlaban situācija ir mainījusies, visi gadījumi ir saistīti tieši ar pašizolācijas pārkāpumiem. Sarunbiedrs pārcilā uz galda paprāvu papīru kaudzīti. – Lūk, te fiksēts 20 gadījumu, kas attiecas tikai uz aizvadītās nedēļas nogales brīvdienām. Turklāt ierosināta arī viena administratīvā lietvedība, jo pārkāpums konstatēts atkārtoti, – viņš piebilst. No iedzīvotājiem līdz trešdienai kopā saņemti 23 izsaukumi uz visiem apkalpojamās teritorijas novadiem.

Kārtības policijas nodaļas priekšnieks uzsver, ka uz spēles likta visu iedzīvotāju veselība, tādēļ ikviens esam atbildīgi par pārkāpumu sekām. Nepietiek ar runāšanu pa kaktiem un komentāriem interneta portālos. – Ja ir pamats domāt par iespējamu pārkāpumu, jāzvana uz tālruņa numuru 110, – viņš norāda. Iedzīvotāji arī ziņo par tiem, kuri, viņuprāt, neievēro pašizolāciju. Būtiski ir saprast, ka tā attiecas uz cilvēkiem, kuri atgriezušies no ārzemēm. Tā nav, ka viņi nedrīkst iziet no mājām. Viņi var pastaigāties vai atrasties vietās, kur nav daudz cilvēku, bet ir jāievēro drošības pasākumi un distancēšanās no apkārtējiem. Citādi ir ar tiem, kam konstatēta inficēšanās. Arī tad, ja slimība ir vieglā formā, viņi no mājām iziet nedrīkst. 

Ierobežojumu ignorēšana ir likumpārkāpums 

I. Viļķins skaidro, ka pārbaužu mērķis ir panākt, lai iedzīvotāji ārkārtas situācijā izturētos atbildīgi, ievērotu piesardzību un nerīkotos pretlikumīgi. – Tieši tā, ārkārtas situācijas ierobežojumu ignorēšana ir sodāms likumpārkāpums. Atkarībā no rīcības sekām ir gan administratīvā, gan kriminālatbildība, – sarunbiedrs pamato sacīto. Administratīvo pārkāpumu kodekss paredz naudas sodu līdz 350 eiro, bet Krimināllikums reālu cietumsodu līdz trim gadiem un, ja sekas ir īpaši smagas, pat līdz astoņiem gadiem. Patlaban policijas darbinieki par primāro neuzskata cilvēku sodīšanu. – Skaidrojam un cenšamies pārliecināt cilvēkus, cik svarīgi ir ievērot noteikto kārtību. Taču gadījumā, kur cilvēks apzināti atkārtoti pārkāpis pašizolācijas noteikumus, domāju, ka sods būs, – teic sarunbiedrs. 

Arī iecirkņa priekšnieks uzskata, ka atkārtotais pārkāpums rezultēsies sodā. Viņš piebilst, ka turpmāk rīcība būs skarbāka – bez brīdinājumiem. – Mēs esam represīva iestāde un šajā situācijā tāda būsim jo īpaši. Informācijas ir pietiekami, lai cilvēki beidzot saprastu, kā viņiem jāuzvedas šīs 14 dienas pēc atgriešanās no ārzemēm. Viņiem jāuzturas savās dzīvesvietās neatkarīgi no fiziskās pašsajūtas. Viņi neiet ne uz darbu, ne sabiedriskām un kādām citām vietām, kur ir cilvēki. Un punkts. Tieši šī izolēšanās ir tā, kas var būtiski samazināt saslimstības izplatīšanos. Tiesa gan – kad, ierodoties pie pašizolētā, tiek konstatēts, ka viņa tobrīd nav dzīvesvietā, vēl nenozīmē soda piemērošanu. Policijas darbinieki noskaidro apstākļus, kur viņš bijis, vai tā bijusi neatliekama nepieciešamība un vai ievēroti visi drošības pasākumi. Tikai pēc tam seko lēmums par soda piemērošanu. 

Nesamērīga datu aizsardzības regula

Vai VP rīcībā ir saraksti ar pašizolēto un karantīnā esošo vārdiem? – Iespējams, ka šo informāciju saņemsim, bet pašlaik tāda saraksta nav, – teic Kārtības policijas nodaļas priekšnieks. Vēlākā sarunā neizpratni par to pauž arī iecirkņa priekšnieks A. Spandegs. Viņaprāt, datu aizsardzība nedrīkst kavēt vīrusa ierobežošanu. – Saslimstība diemžēl pieaug. Manuprāt, šī situācija pati par sevi liks šos sarakstus nodot policijas rīcībā. Informācija par riska personām mums ir nepieciešama, lai kontrole būtu efektīva un mēs velti netērētu spēkus un līdzekļus, reaģējot uz maldīgiem izsaukumiem. Ļoti labi, ka iedzīvotāji nav vienaldzīgi un ziņo par iespējamiem pārkāpumiem, bet pārliecināties par tiem mēs varam, tikai izbraucot izsaukumā. Pašlaik situācija ir pārāk nopietna, lai slēptu informāciju. Jo īpaši tādēļ, ka ikviens policists ir parakstījies par personu datu neizpaušanu. 

Te jāpiebilst, ka domas par datu aizsardzību uzklausījusi arī redakcija. Iedzīvotāji uzskata, ka Slimību profilakses un kontroles centra publiskotajai kartei jāatspoguļo saslimušo skaits un vieta, kur viņi dzīvo. – Karte, kurā ir iekrāsots novads, man kā Limbažu iedzīvotājam neko neizteic. Vai tiešām cilvēkiem nav tiesību zināt, vai saslimšanas gadījums, varbūt pat vairāki, ir pilsētā vai tālākajā pagastā? Kā saprast, vai pietiek ar tiem piesardzības līdzekļiem, kurus jau lietojam, vai varbūt jāķeras pie radikālākiem pasākumiem un jādodas izolēties laukos? Tie, kuri sazinās ar tuviniekiem Lielbritānijā, zina stāstīt, ka tur pietiek ar dažiem klikšķiem internetā, lai uzzinātu, cik plaša ir vīrusa izplatība konkrētajā vietā. – Latvijā personas kodu prasa visur, kur vien nav slinkums. Tas, izrādās, nav manu tiesību aizskārums. Te, kur sabiedrību interesē tikai skaitlis, to nedrīkst izpaust. Kas tā mums par nesamērīgu datu aizsardzības regulu? Izskanējuši ir šādi un līdzīgi viedokļi.

Šodienas apstākļos augsts pašrisks

Ārkārtas situācijas apstākļos policija turpina ierasto darbu, bet tajā viestas izmaiņas. – Protams, reaģējam uz izsaukumiem un braucam, ja tas ir nepieciešams. Taču ir atliktas klātienes sarunas iecirknī, tādēļ aicinām iedzīvotājus, cik iespējams, dokumentus iesniegt elektroniski un saziņai lietot telefonu. Izņēmums ir gadījumi, kad ir uzaicinājums ierasties iecirknī, – skaidro sarunbiedri. Nenotiek ieslodzīto pārvietošana un konvojēšana, bet tiesas sēdēm noteikts videokonferenču režīms. Atlikta arī īslaicīgo sodu izpilde, lai vīruss neiekļūtu ieslodzījuma vietās. Tas gan nenozīmē, ka likumpārkāpēji paliks nesodīti. Runa ir tikai par administratīvajiem arestiem.

Skaidrs, ka, dodoties izsaukumos, policisti riskē ar savu veselību. – Mums ir iedoti līdzekļi virsmu, roku apstrādei pašiem un ikvienam, kurš ienāk iecirknī, tāpat transportlīdzekļu dezinfekcijai. Ir arī gumijas cimdi un vienreizējas lietošanas sejas aizsargmaskas, – stāsta sarunbiedri. Vienreizējās maskas aizsargnozīme tiešā kontaktā ar saslimušo gan tiek raksturota visai skeptiski. – Lūk, P3 jau ir uzskatāms par profesionālu aizsarglīdzekli, – viņi demonstrē respiratoru ar filtru un brilles. A. Spandegs skaidro, ka šo aizsargierīču diemžēl nav tik daudz, lai izsniegtu katram darbiniekam. Tās paredzētas izsaukumiem pie karantīnā esošajiem. Viņš stāsta, ka iecirkņa izolatorā ierīkota atsevišķa nopratināšanas telpa, kur nav lieka aprīkojuma un viegli var veikt dezinfekciju. Iecirkņa priekšnieks atzīst, ka situācija ir gana sarežģīta. – Līdzekļu ir tik, cik ir. Tie jātaupa un vienlaikus jādomā par darbinieku drošību. Nedrīkstam pieļaut, ka viņi saslimst. Maksimāli jāizvairās no tiešsaistes, bet situācijas var būt visādas. Policistiem pašrisks, tāpat kā mediķiem, ir ārkārtīgi augsts. Tā ir profesija, kurā strādāt attālināti nav iespēju pat izmeklētājiem, jo krimināllietu dokumentus uz mājām nest nedrīkst, bet likumpārkāpējus tur nenoķert. 

Aija SEDLIŅA

Komentāri

0

Komentēt

Aptauja

Vai gaidāt pavasari?

Arhīvs

Runā,ka...

Preses pīle

Pasmaidīsim

  • Filmēt aizliegts!
  • Karikatūra 2
  • Jāņu tautasdziesmas 1
  • Jāņu tautasdziesmas 7
  • Jāņu tautasdziesmas 2
  • Karikatūra 1
  • Jāņu tautasdziesmas 3
  • Jāņu karikatūra 2
  • Jāņu tautasdziesmas 4
  • Jāņu tautasdziesmas 6
  • Jāņu tautasdziesmas 5
  • Jāņu karikatūra 1
  • Jāņu karikatūra 3
  • Kas jāzina ceļotājiem

Ieraudzīju – nobildēju