Madara, Genoveva
2022. gada 09.augusts
08.I

Arī mūspusē sākas vakcinēšanās pret Covid-19

Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) speciālisti uzsver, ka galvenais solis, kā atgriezties tajā dzīvē, kāda tā bija pirms Covid-19 pandēmijas, ir vakcinēšanās. Pie vakcīnu izstrādes strādā visā pasaulē. Līdz Latvijai ir nonākusi viena – Pfizer-BioNTech ražotā Comirnaty. Tā ir arī pirmā vakcīna pret Covid-19, kas reģistrēta Eiropas Savienībā. Eiropas Zāļu aģentūra to ir izvērtējusi un atzinusi par kvalitatīvu, drošu un efektīvu.

Vakcinēšanās sākas arī mūspusē. Šodien Valmierā to veic Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta darbinieki. Limbažu punkta vecākā ārsta palīdze Evita Spravņikova atzina, ka vakcinējas ne visi darbinieki, tostarp arī pati, jo Covid-19 ir izslimojusi un pagaidām antivielu organismā pietiekot. Nākamnedēļ potēšanos pret kovidu sāk Limbažu slimnīcas darbinieki.

Injekcija saslimšanu neizraisa

Vakcinēšanos mēs ierasti uztveram kā novājināta vīrusa ievadīšanu organismā, līdz ar to uzskatām, ka tā var izraisīt saslimšanu. Speciālisti skaidro, ka no vakcīnas pret Covid-19 nesaslimst, jo tā nesatur vīrusu, bet aktīvo vielu jeb ziņnesi. Tas nozīmē, ka vakcinējoties organisms saņem nevis pašu vīrusu, bet informāciju par to, un imūnsistēma izstrādā antivielas. Ja pēc tam cilvēkam ir saskarsme ar infekciozu vīrusu, imūnsistēma to atceras un aktivizē radušās antivielas, kas vīrusu nonāvē.

Speciālisti arī atzīst, ka vakcīnai ir iespējamas blakusparādības. Taču nevēlama organisma reakcija var būt pret jebkuru medikamentu. Svarīgi ir izšķirt, vai tas ir bīstami dzīvībai. Spriežot pēc plašsaziņas līdzekļos pieejamiem datiem, pasaulē alerģiskas reakcijas novērotas retāk nekā vienā no simts gadījumiem. Smagu reakciju izpausmes konstatē ļoti reti. Pārējos gadījumos tās ir jau vispārzināmās pēcvakcināciju reakcijas – injekcijas vietā sāpes, kā arī apsārtums un pietūkums, kas var izplesties līdz tuvākajai locītavai. Šādas lokālās reakcijas parasti parādās pāris stundu laikā pēc injekcijas, norit viegli un izzūd pašas no sevis. Var gan būt arī drudzis, nogurums, slikta pašsajūta, reibonis, galvassāpes, slikta dūša un vemšana. Šie simptomi parasti izzūd 1–3 dienu laikā un ārstēšana nav nepieciešama. Šīs reakcijas neaizkavē saņemt nākamo vakcīnas devu. SPKC speciālisti uzsver, ka vakcīnu lietošana ir uzraudzīta, un aicina iedzīvotājus par nevēlamām blakusparādībām ziņot ģimenes ārstam vai Zāļu valsts aģentūrai. 

Izstrādāts potēšanās laika plāns

Eksperti aicina iedzīvotājus nebaidīties vakcinēties, jo riski ir daudz niecīgāki nekā ieguvums. Vakcinēties nedrīkst vienīgi tie, kuriem ir konstatēta alerģiska organisma reakcija uz kādu no vakcīnas sastāvdaļām. Tāpat nevakcinē bērnus, kuri jaunāki par 16 gadiem. Ja ir apstākļi, kas vieš bažas par potēšanos (piemēram, sievietēm grūtniecība, bērna zīdīšana vai citi), ieteicams tos apspriest ar savu ģimenes ārstu. Taču vāja imunitāte nav šķērslis vakcinēties, jo tieši tā ir lielākais risks saslimt ar kovidu.

Veselības ministrija izstrādājusi iedzīvotāju vakcinēšanās laika plānu, kurā paredzēts, ka līdz martam vakcīnu saņems veselības aprūpes sistēmā strādājošie un ilgstošās sociālās aprūpes centru darbinieki, līdz jūnijam – iedzīvotāji, sākot no 60 gadu vecuma, un cilvēki ar hroniskām slimībām, kuri jaunāki par 65 gadiem. Jūlijā vakcinēšanās paredzēta drošības dienestos strādājošajiem, izglītības iestāžu darbiniekiem, kā arī ieslodzījumu vietu un to pārvaldes personālam. Pārējai sabiedrībai solīts vakcīnu saņemt līdz septembrim. Plāns šādā kārtībā izstrādāts, lai vispirms nodrošinātu nepārtrauktu veselības aprūpes sistēmas darbu un vakcinētu pret vīrusu neaizsargātākos cilvēkus. Tiesa, ministrija norādījusi, ka vakcinēšanās laika plāns ir provizorisks un var mainīties, piemēram, saistībā ar vakcīnu pieejamību vai citiem apstākļiem.

Drošības pasākumi būs jāturpina

Vakcinēšanās ir pilnīgi brīvprātīga un valsts apmaksāta. Pēc pašreizējās informācijas, ņemot vērā ierobežoto vakcīnu apjomu un nepieciešamību riska grupām, par maksu vakcinēties nebūs iespējams. Jāņem vērā, ka arī pēc vakcinēšanās jāturpina visi iepriekš noteiktie drošības pasākumi. Tiekoties Latvijas vakcinācijas ekspertiem, infektologs Uga Dumpis norādīja, cik tas ir svarīgi. Vakcīna ir aizsardzība pret saslimšanu, bet efekts pret vīrusa pārnēsāšanu un tālāknodošanu pašlaik vēl nav izpētīts.

Comirnaty ir divu devu vakcīna ar 21 dienas starplaiku. Pirms potēšanās ­Covid-19 tests nav jāveic. Izpētīts, ka vakcīna nekaitē infekcijas gadījumā un simptomus nepastiprina, savukārt infekcija nemazina vakcīnas efektu. Tas nozīmē, ka arī inficēšanās ar kovidu starp abām vakcīnas devām nav bīstama. Taču, ja tā notiek, nepieciešama infektologa konsultācija. Parasti, ja par saslimšanu ir zināms, otru devu cilvēks saņem, kad izveseļojas vai vairs neatrodas izolācijā. Speciālisti ieteic vakcinēties arī Covid-19 izslimojušajiem, jo pētījumi liecina, ka pēc infekcijas organisma aizsardzība pēc trim mēnešiem tomēr sāk sarukt. Pēc vakcīnas tā nenotiek. 

Par poti domas dalās

Redakcija portālā Facebook veica ātro aptauju, kurā atbildes sniedza 87 respondenti. Pieci no viņiem Covid-19 jau izslimojuši. Taujāti par gatavību vakcinēties, jā! teica 31 aptaujas dalībnieks, 39 atbildēja noliedzoši, pārējie 17 nebija izlēmuši, kā rīkoties. Lūdzām arī dalīties viedokļos, kādēļ nolemts vakcinēties vai to nedarīt. 

Vakcīnas piekritēji atzīst, ka neredz citu izeju no šībrīža situācijas un tas šķiet drošākais ceļš, pa kuru atgriezties pie normālas ikdienas, turklāt pasargāt savus līdzcilvēkus. Viņi pauduši arī uzticēšanos mediķu viedokļiem. Vairāki arī paši iedziļinājušies pētījumu rezultātos, kas pārliecinājuši par vakcīnas nepieciešamību. Dažs norādījis, ka vakcinēties viņam liek apziņa, jo darbavietā, kur ir saskare ar apkārtējiem cilvēkiem, citādi nevar. 

Noliedzēji savukārt norādīja, ka viņiem trūkst informācijas par cilvēku pašsajūtu pēc potēšanās. Turklāt sociālajos tīklos klīst arī gana daudz negatīvu stāstu. Daļu no viņiem nepārliecina ātrgaitā izceptā vakcīna. – Jebkuras zāles vai vakcīnas izstrādā un testē vairākus gadus, šī tapa pēkšņi, pusgada laikā! Mēģināšu izvairīties, cik iespējams. Pēc 2–3 gadiem varētu potēties, kad vakcīnu izmēģinās un iztestēs, bet tad jau būs citi vīrusi... Es pagaidām palikšu pie varianta stiprināt savu imunitāti. Mums ar šo vīrusu būs jāsadzīvo šā vai tā! – rakstījis viens no respondentiem. Vairāki aptaujātie skaidrojuši, ka vairāk uzticas pašu imunitātei, daži vakcinēšanos uzskata par biznesu uz tautas rēķina. Vēl neizlēmušie minējuši, ka viņus vakcinēties pārliecinās vienīgi ierobežojumi ceļot uz ārvalstīm. Šādu iespējamību pieļāvuši arī vakcinēšanās eksperti, jo ierobežojumi starptautiskajos pasažieru pārvadājumos aizvien ir pastāvējuši, un ir valstis, kurās bez konkrētu vakcīnu veikšanas nedrīkst iebraukt. 

Aija SEDLIŅA

Aptauja

Vai gatavojaties apkures sezonai?

Arhīvs

Runā,ka...

Preses pīle

Pasmaidīsim

  • Jāņu tautasdziesmas 3
  • Karikatūra 1
  • Jāņu karikatūra 1
  • Karikatūra 2
  • Jāņu tautasdziesmas 6
  • Jāņu tautasdziesmas 4
  • Kas jāzina ceļotājiem
  • Jāņu karikatūra 3
  • Jāņu tautasdziesmas 2
  • Jāņu tautasdziesmas 5
  • Jāņu tautasdziesmas 7
  • Jāņu tautasdziesmas 1
  • Jāņu karikatūra 2
  • Filmēt aizliegts!

Ieraudzīju – nobildēju