Beāte, Beatrise
2020. gada 25.oktobris

Alojas, Krimuldas, Limbažu un Salacgrīvas novada laikraksts

12.V 0 komentāri
Arī jaunā mediķe no Limbažiem palīdz cīņā ar Covid-19

Arī jaunā mediķe no Limbažiem palīdz cīņā ar Covid-19

Ļaudis, kuri šobrīd strādā vietās, kas ar Covid-19 risku saistītas vistiešāk jeb t.s. frontes pirmajā līnijā, pamatoti dēvē par varoņiem. Jau iedomājoties vien par to, kāda spriedze valda šādos apstākļos, sajūtas nav emocionāli patīkamas nevienam. Taču viņi iet un rīkojas, jo kādam ir jādara arī šis darbs, rūpējoties par svarīgāko – cilvēku veselību un dzīvību. Viena no šādām varonēm noteikti ir limbažniece Liene DĀRZIŅA, kura strādā Gaiļezera slimnīcā Covid-19 dēļ speciāli izveidotajā Bīstamo infekciju nodaļā. 

Lai arī sarunbiedres ikdiena jau 10 gadu aizrit Rīgā, par savām mājām viņa vienmēr ar lepnumu saukusi tieši Limbažus. – Tur joprojām ir ne tikai visa mana ģimene, bet arī mīļais Tautas deju ansamblis «Katvari». Nesen apritēja 15 gadu, kopš tajā dejoju, un tas ir vairāk nekā puse mana mūža. Pirms pandēmijas izsludināšanas katru nedēļu braukusi uz mēģinājumiem, bet nu arī dejošana norit attālināti.

Patīk slimnīcas steiga

Jau pamatskolas un vidusskolas laikā, kad piedalījusies pirmās palīdzības sacensībās, Liene sapratusi, ka vēlas savu dzīvi saistīt ar medicīnu. Tagad viņa ir sertificēts ārsta palīgs. – Izraudzījos šo profesiju, jo gribēju strādāt neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestā. Tiesa, veselības ap­stākļu dēļ to nevaru. Mans sapnis ir iegūt arī ārsta grādu, taču tam pagaidām nepietiek dūšas. Apzinos – ja tam apakšā būtu spēcīgi pamati, studēt būtu vieglāk, – viņa atzīst. Medicīnā Liene ir jau apmēram 10 gadu. Kad sākusi studēt, paralēli strādājusi Gaiļezera slimnīcā par māsu palīgu, un tur arī ieguvusi pirmo un ļoti vērtīgo pieredzi. Dažus gadus viņas darbavieta bijusi kāda pētījumu klīnika, kur daudz laika pavadīts pie datora. Bieži jutusies nogurusi un pārdzīvojusi, ka nav iespējas piedalīties pacientu ārstēšanā. – Darbs gan bija labi atalgots, tāpēc tur tik ilgi turējos, bet alkas pēc izpaušanās praktiski nepārgāja. Man patīk slimnīcas steiga, nemitīgā atrašanās kustībā, tas, ka nepārtraukti nāk jauna informācija. Saņēmos un uzrakstīju atlūgumu. Bija doma pāris mēnešu atpūsties, tomēr drīz jau tuvāk iepazītā «Gaiļ­ezera» aicinājumam – konkrēti dakterei Rūtai Ozoliņai – atgriezties nespēju atteikt, – stāsta jaunā mediķe un piebilst, ka ne mirkli to nenožēlo. Tas noticis vien divas nedēļas pirms ārkārtas situācijas valstī izsludināšanas. Pēc valdes rīkojuma neiroloģijas dienas stacionārs pārveidots par Bīstamo infekciju nodaļu. Pirmajā mirklī Lieni pārņēmusi viegla neziņa, jo tik daudz nezināmā par jauno koronavīrusu. – Bail gan man nebija. Bailes ir bīstamākas par vīrusu. Redzot, kas notiek, tāpat nespētu nosēdēt mājās, – viņa saka.

Runājot par darba specifiku, Liene teic, ka viena no pirmajām lietām, kas darīta – izstrādāta shēma, kā pareizāk saģērbties un īpaši noģērbties pēc Covid-19 pacienta apmeklēšanas. – Strādāt spectērpā ir grūti, no respiratora un aizsargbrillēm drīz parādās gana dziļi nospiedumi ādā. Ir ļoti karsti, var rasties organisma atūdeņošanās un nereti īslaicīgi ir paaugstināta temperatūra. Tieši tāpēc katra reize, ejot pie slimnieka, ir pārdomāta, – raksturo limbažniece. Viņa priecājas būt stiprā un zinošā komandā, kurā bez savstarpēja atbalsta neiztiek. Cits citu uzmundrina, dalās pieredzē. Viena no nodaļas sanitārēm arī esot limbažniece. – Protams, arī mediķu vidū ir iezagusies baiļu sajūta. Tieši šī iemesla dēļ nācās atvadīties no vienas kolēģes, kura pat apsver, vai izvēlējusies īsto profesiju, – neslēpj sarunbiedre.

Pietrūkst apskāvienu un savas pilsētas

Īsā laikā nodaļā veiktas nelielas pārbūves, izveidojot atsevišķas ieejas un izejas, lai maksimāli ierobežotu vīrusa izkļūšanu ārpus tās. Krietni palīdzējusi SIA Latvijas Mobilais Telefons, uzstādot dažādas ierīces, lai varētu sazināties ar palātu iemītniekiem, mazāk tieši kontaktējoties. Sarunbiedres pienākumos galvenokārt ietilpst pacientu monitorēšana, vitālo funkciju nodrošināšana tiem un medikamentu ievade. Lai šajā nodaļā atvieglotu slodzi, piesaistīti kolēģi no citām. – Katrs pacients ir atšķirīgs, ar dažādām pamatdiagnozēm, līdz ar to varu atsvaidzināt zināšanas un iemaņas vairākos profilos. Salīdzinot Latvijas statistiku ar citām valstīm, gribas ticēt, ka esam pietiekami ātri uzsākuši visus drošības pasākumus, – spriež Liene. Viņasprāt, arī sabiedrība ir labi informēta par tiem, bet sapratne par notiekošā nopietnību gan nav vienāda. Pati arī ikdienā biežāk dezinficē rokas un virsmas savās mājās, reti dodas uz veikalu un pēc iespējas vairāk cenšas uzturēties svaigā gaisā. Viņasprāt, prognozēt situācijas attīstību joprojām ir sarežģīti. Kopumā tā tiek kontrolēta, taču arvien parādās pacienti, kuru inficēšanās ceļu nevar izsekot. Turklāt nekad nevar zināt, cik viegli vai smagi šī slimības noķeršana katram izpaudīsies. – Ik pa laikam dzirdams, ka dažās valstīs pret vīrusu ir atrastas efektīvas zāles, bet, kamēr tās caur pētījumiem nonāk līdz slimniekiem, vajadzīgs laiks. Tas pats attiecas uz vakcīnu, – viņa spriež. Liene domā, ka galvenās atziņas par Covid-19 atnāks tikai tad, kad šī pandēmija beigsies. – Kārtējo reizi pārliecinājos, ka mediķi spēj pielāgoties jebkuriem darba apstākļiem. Lai gan daudzi no viņiem nonāk karantīnā, mēs neapšaubāmi tiksim galā, jo morāli visi gatavojāmies daudz sliktākam scenārijam. Sarunbiedre vēlētos, lai ikviens pieņem par normu, ka pašizolāciju vajadzētu ievērot, saslimstot ar jebkuru infekcijas slimību. – Daudzi bieži ieraduši turpināt darbus klātienē, ja ir, piemēram, saaukstējušies. Cik nav dzirdēts lielīgu stāstu par strādāšanu ar augstu ķermeņa temperatūru! Šie cilvēki īsti neizprot, ko tas var prasīt no blakus esošajiem. Varbūt tagad lielāka sabiedrības daļa spēs vairāk novērtēt savu un apkārtējo veselību un dzīvību, – viņa cer. 

Jauniete iemācījusies darbu neņemt līdzi uz mājām, pat domās ne, līdz ar to miegs esot salds. – Sanāk arī mazliet atpūsties un izbaudīt plaukstošo pavasari. Labprāt izvēdinu galvu mežā vai pie jūras, – viņa teic. Savas ierastās pastaigu takas Liene nomainījusi uz daudz klusākām un ne tik apmeklētām. Pašai par pārsteigumu, atklājusi diezgan skaistu vietu arī netālu no mājām. – Kad šis viss pierims, pirmais, ko man gribētos – aizbraukt uz Limbažiem un apciemot ģimeni. Patlaban ir ļoti vientuļi, jo ikdienā dzīvoju viena, arī draugus nesatieku. Ļoti pietrūkst apskāvienu un cilvēku radītā siltuma, ko virtuāli nav iespējams nodot, – viņa atzīst. 

Ilva BIRZKOPE

Komentāri

0

Komentēt

Aptauja

Vai lietojat sejas aizsargmaskas vietās, kur tās noteiktas kā obligātas?

Arhīvs

Runā,ka...

Preses pīle

Pasmaidīsim

  • Jāņu tautasdziesmas 3
  • Jāņu tautasdziesmas 5
  • Jāņu tautasdziesmas 7
  • Karikatūra 2
  • Jāņu tautasdziesmas 6
  • Jāņu tautasdziesmas 2
  • Jāņu karikatūra 3
  • Karikatūra 1
  • Jāņu tautasdziesmas 4
  • Jāņu karikatūra 2
  • Kas jāzina ceļotājiem
  • Jāņu karikatūra 1
  • Filmēt aizliegts!
  • Jāņu tautasdziesmas 1

Ieraudzīju – nobildēju