Nils, Viktors
2021. gada 19.jūnijs

Alojas, Krimuldas, Limbažu un Salacgrīvas novada laikraksts

26.III 0 komentāri

2021. gada tūrisma sezonu atkal noteiks "kovids"

Pērnais gads tūrismā sākās cerīgi. Naktsmītņu noslogojums pat nedaudz pieauga salīdzinājumā ar 2019. gadu – par 11% janvārī, par 4% februārī. Bet tiklīdz sākās kovidlaiks, tas ievērojami saruka. Jūnijs un jūlijs bija salīdzinoši labāki, lai gan gultasvietu noslogojums bija par vidēji 30% mazāks nekā šajos mēnešos 2019. gadā. Bet citos bija novērojams pat 55–80% sarukums! Acīmredzami – tas notika mēnešos, kad pandēmijas dēļ bija visstingrākie ierobežojumi. Šobrīd, jaunās aktīvā tūrisma sezonas sākuma gaidās, ir īstais brīdis atskatīties uz aizvadīto un spriest, kāda varētu būt šī. Šoreiz runāju ar Limbažu novada pašvaldības aģentūras LAUTA direktori Ilzi Milleri un Tūrisma informācijas centra (TIC) darbinieku Ingu Evertovski.

Pieprasījums pēc TIC pakalpojumiem pieaug

Visi TIC joprojām apkopo statistiku par apmeklētāju skaitu. Tiek uzskaitīti gan tie, kuri informāciju meklē klātienē, gan zvanītāji un e-pastu rakstītāji. I. Millere teic, ka statistika parāda tendences. Piemēram, Limbažu TIC statistika raksturo, ka visaktīvākais tūrisms ir jūlijā un augustā, ka sestdienās apmeklētāju ir trīsreiz vairāk nekā citās dienās. Pašvaldība uz datiem atsaucas, kad tie nepieciešami, lai rakstītu projekta pieteikumus. Ar skaitļiem var pamatot vajadzību, teiksim, uzlabot infrastruktūru. I. Evertovskis gan piebilst, ka ne visus tūristus var paspēt ierakstīt uzskaites žurnālā, tāpēc skaitļi ir orientējoši. Kopumā pagājušā gada statistika iepriecina. Tā rāda, ka pieprasījums pēc TIC pakalpojumiem pieauga, pat spītējot tam, ka dažbrīd iestādes durvis Covid-19 dēļ bija slēgtas. Pieaug mājaslapas apmeklētāju skaits. 2019. gada laikā tas dubultojās, pērn palielinājās vēl par 35%. To pašu var teikt par lapas Visit Limbaži sekotājiem sociālajā medijā Facebook, viņu aizvadītajā gada laikā kļuva par 1000 vairāk. 

Jomas uzņēmējiem klājas dažādi

Runājot par to, kāds aizvadītais gads bija tūrisma uzņēmējiem, jāsecina – dažāds. Asociācija Lauku ceļotājs jau paudusi, ka lauku tūrismā tas bijis pat ļoti labs. Limbažu tūrisma speciālisti spriež, ka tas būs daļēji patiesi. Uzņēmēji nelabprāt atklāj konkrētus datus, bet par šo tēmu ar viņiem ir runāts. Labi veicās mazajām viesu mājām. Tās piedāvāja to, ko vēlējās cilvēki, – teiksim, mājiņas, kur atpūsties ģimenes lokā. Ārzemes bija slēgtas, daudzi pavadīt brīvdienas laukos uzskatīja par vienīgo iespēju kaut kur doties. Savukārt lielajiem atpūtas kompleksiem kovids pamatīgi iegriezis. Tika atceltas sporta spēles, svinības un citi pasākumi. Lauku ceļotāja pārstāvji pauž, ka vasarai un rudenim aktīvi tiek rezervētas kāzu vietas. Mūsu tūrisma speciālisti zina, ka tās atteikt, ja šādi pasākumi nebūs atļauti, ir viegli. Rezervācijas vien uzņēmējiem peļņu negarantē. Ja runā par mazajām viesu mājām, tad I. Evertov­skis teic, ka tās meklēt atpūtai šovasar varētu būt par vēlu – vienā no tādām mūspusē brīvi datumi ir vien septembrī… 

Arī jautājums, kā šī brīža apstākļos tomēr nopelnīt, ir grūti atbildams. Tiesa, var domāt par jauna veida piedāvājumiem, bet grūti novērtēt, kāds būs pieprasījums un līdz ar to – atdeve. Sarunbiedriem šobrīd esot sajūta, ka uzņēmēji taustās, mēģinot atrast, ko piedāvāt. Kā izmantot to, ka cilvēki daudz dodas dabā? I. Millere spriež – ja dabas objekta tuvumā ir kafejnīca, kas piedāvā ēdienu, tā kaut ko iegūst. Viņa min interesantu piemēru Gaujas Nacionālajā parkā pie Zvārtes ieža. Vietējais uzņēmējs piedāvāja līdzņemamas piknika pakas dažāda biezuma maciņiem. Pieminot Limbažus, viņa zina stāstīt, ka Bagātā pica ēdienu piegādājusi arī uz Lielezera dabas taku. I. Millere tos, kuriem ir biznesa idejas, aicina līdz 12. aprīlim pieteikties pašvaldības grantu konkursam komercdarbības uzsākšanai Limbažu novadā. Tā ir iespēja saņemt 3000 eiro starta kapitālu. Viņa prognozē, ka varētu pieaugt interese par pakalpojumiem, kas uzlabo veselību un labsajūtu, piemēram, masāžām, pirts rituāliem u.tml.. 

Ja mazināsies ierobežojumi, daudzi ceļos uz ārzemēm

Droši var apgalvot, ka to, kāda būs šī tūrisma sezona, noteiks Covid-19. Ļoti būtiski ir tas, cik atvērtas būs robežas, vai varēs brīvi ceļot uz ārzemēm. – Ja ierobežojumu nebūs, brauks visi, kuri to var atļauties, – prognozē I. Evertovskis. Latviju daudzi būs izbraukājuši krustu šķērsu. Diez vai ļaudis šosezon to apceļos tikpat aktīvi. Viņš gan bilst, ka pat kovida pīķa laikā decembrī un janvārī cilvēki jautāja, kur var aizbraukt, un daudzi, arī limbažnieki, paspēja izceļoties pa ārzemēm. Šobrīd e-pastā krītot ļoti saldi piedāvājumi, teiksim, atpūsties Ēģiptē par 200–300 eiro. Cilvēki nav tik piesardzīgi, kā gribētos domāt! Ko tas nozīmēs mūsu tūrisma uzņēmējiem, grūti spriest. Viena versija ir tā, ka viņiem pietrūks vietējo ceļotāju. Otra – Latvija varētu kļūt interesanta ārzemniekiem. Varbūt vajadzētu piestrādāt, lai pie mums atbrauktu igauņi un lietuvieši… Ārzemju tūrists ir ienesīgāks, jo viņš nedodas vienas dienas braucienos dabā, bet arī nakšņo un vairāk apēd. Turklāt uzņēmēji novērojuši, ka pērn latvieši ceļoja vairāk, bet tērēt, piemēram, kaut ko nopirkt, apmeklējot amatnieka darbnīcu, bija gatavi mazāk. Šķiet, ka pazeminājusies pirktspēja.

Nākotnes tendence – veidot klasterus

Runājot par TIC turpmāko darbu, I. Millere piemin Ekonomikas ministrijas rekomendācijas. Tā uzskata, ka jāsamazina TIC skaits un jāmaina funkcijas. Piemēram, tūrisma informāciju varētu izplatīt objektos. TIC rosina kļūt par galamērķu pārvaldības punktiem, kas veido sadarbību un sniedz atbalstu uzņēmējiem, reklamē piedāvājumus. I. Millere gan piebilst, ka TIC finansē pašvaldības. Ja valsts vēlas noteikt, kādi uzdevumi tiem jāpilda, jāseko finansējumam. Limbažu novadā izmaiņas ieteiktajā virzienā gan jau notikušas, izveidojot aģentūru, kas apvieno TIC, uzņēmēju konsultantu un rīko pasākumus. Direktore uzskata, ka nopietni jāapsver ideja izveidot klasteri ar mērķi veicināt tūrisma attīstību. Tas varētu apvienot pašvaldības iestādes, uzņēmējus, nevalstiskās organizācijas un pat izglītības iestādes. Labs piemērs ir Enter Gauja Siguldas pusē, klasteri tiek veidoti arī citur Latvijā. Šāda iecere jau savulaik bija, bet makā neiekrita solītais finansiālais atbalsts. Tā saņemšanai tika uzlikti tādi kritēriji, ko nevarēja izpildīt, apvienojoties visām pašvaldībām pie Via Baltica no Salacgrīvas līdz Bauskai. Runā, ka burkāna nauda, lai veicinātu šādu sadarbību nākotnē, būs dabūjama. Tā būtu laba iespēja. Mūspuses TIC jau pārliecinājušies, ka kopā var vairāk, sadarbībā veidojot informatīvos materiālus, braucot uz izstādēm utt..

Ir acīmredzams, ka TIC pielāgojušies situācijai, apguvuši, kā, strādājot aiz slēgtām durvīm, veidot atbilstošus piedāvājumus, tūrisma maršrutus un ne tikai. Centru darbinieki rīko pasākumus vai šajā jomā palīdz citām pašvaldības iestādēm. Tiek piedāvātas spēles, orientēšanās izaicinājumi un citas aktivitātes, par ko šobrīd ir ārkārtīgi liela interese. Plānotājos gan ir ierakstīti arī pasākumi, kuru norise pašlaik nav atļauta. 

Linda TAURIŅA

Statistika par TIC sniegtajiem pakalpojumiem*

Novads TIC apkalpotie klienti Neklātienes konsultācijas Latvijas ceļotāji Ārvalstu viesi Sekotāji TIC lapai Facebook
Alojas 5067 909 4117 950 528
Salacgrīvas 3603 583 2516 620 2105
Limbažu 3968 259 3558 410 5720

* Katrs TIC statistiku veido un apmeklētājus skaita pēc citiem principiem, tāpēc dati ir orientējoši!

Komentāri

0

Komentēt

Aptauja

Kā šogad pavadīsiet atvaļinājumu?

Arhīvs

Runā,ka...

Preses pīle

Pasmaidīsim

  • Jāņu karikatūra 2
  • Kas jāzina ceļotājiem
  • Karikatūra 2
  • Jāņu karikatūra 1
  • Jāņu tautasdziesmas 6
  • Jāņu tautasdziesmas 3
  • Karikatūra 1
  • Filmēt aizliegts!
  • Jāņu karikatūra 3
  • Jāņu tautasdziesmas 4
  • Jāņu tautasdziesmas 7
  • Jāņu tautasdziesmas 1
  • Jāņu tautasdziesmas 5
  • Jāņu tautasdziesmas 2

Ieraudzīju – nobildēju