Sabīne, Sarma, Klaudijs
2021. gada 05.decembris
08.X
Vidrižu pagasta «Sulnīcā» trešā darba sezona

Vidrižu pagasta «Sulnīcā» trešā darba sezona

Sulnīcā Vidrižu pagasta Aijažmuižā rit kārtējā darba sezona. Saulainajā dienā sulas spiestuves pagalmā paukšķēdamas no ozoliem krīt zīles, sakrautie ābolu maisi gozē sānus un gaiss garšīgi smaržo pēc cidonijām un āboliem. Tikai aromāts vien, iepildīts pudelēs, jau būtu laba prece – smejam kopā ar Sulnīcas saimnieci Lauru Strautmani. Viņa kopā ar vīru Zigmāru sulas spiestuvi atklāja pirms pāris gadiem. – Šī mums ir trešā sezona, – sarunā teic Laura. Sulnīca ir viņas pasaule, jo vīram ir sava nodarbošanās. Viņš spiestuvē ir tehniskais direktors. Fiziski smagākos darbus ikdienā veic algots strādnieks. 

Salīdzināt sezonas esot grūti. Pirmo, kad pašai bijusi nulles pieredze, var saukt par mācību laiku, bet šī savukārt vēl nav beigusies. – Turpinām attīstīties. Pagājušajā gadā iegādājāmies pildīšanas iekārtu un konveijeru augļu transportēšanai uz cehu un ražošanas atlikumu izvešanai no tā, šogad – gāzes katlu, lai paātrinātu ražošanas procesu, – turpina sarunbiedre. Līdz ar to grūti spriest par ražošanas apjomiem. – Pirmajā sezonā strādājām lēnāk un klientu bija mazāk. Pagājušogad kļuvām konkurētspējīgāki. Lūk, šis gads jau varētu būt salīdzināms ar nākamajiem. Tagad arī izveidojies savs klientu loks gan no tuvākās apkārtnes, gan tālākām vietām. Cenšamies viņiem nodrošināt pilnu pakalpojuma paketi, sākot no augļu izkraušanas līdz paku iekraušanai un individuālām sarunām ar klientu, – saimniece vērtē paveikto. Sarunas viņa uzskata par svarīgām. Tā veidojas atgriezeniskā saite. – Gribu savu darbu darīt no sirds. Man tas patīk un sagādā gandarījumu, jo īpaši komunicēšana ar pozitīviem cilvēkiem, – Laura piebilst. Vai tas viss ietekmē sulas kvalitāti, viņa neņemas spriest, bet cilvēki to jūt un atgriežas.

Taujāta, vai karstā un sausā vasara ietekmē spiestuves darbību, Laura atzīst, ka šogad āboli ir sīkāki un varbūt arī sausāki, bet neuzskata, ka tas īpaši ietekmē ražošanas apjomu. Izteikts kritums pagaidām nav sajusts. – Tā bijis vienmēr, ka vienā dārzā ābolu ir maz, bet kaimiņam aiz žoga pilnas ābeles, – viņa rezumē. 

Pašlaik spiestuvē darba ritms neesot vairs tik intensīvs, jo agro šķirņu āboli ir novākti, bet vēlie vēl turas kokos.

Sulnīcā, Vidrižu pagastā ierados vienīgajā nedēļas brīvdienā, kad saimniecei Laurai Strautmanei rokas ir vaļīgākas no darba un atliek laiks sarunai. Pirms dažiem gadiem, atteikušies no Pierīgas vides, Laura, viņas vīrs Zigmārs un abu bērni Bruno un Anna apmetās uz dzīvi Aijažmuižā. Tur bijušā staļļa ēkā ierīkots sulu spiešanas cehs, kur nu rit trešā darba sezona. 

Laura stāsta, ka Sulnīca sākumā pieņēma lielākoties ābolus, bet tagad piedāvā spiest arī citus augļus, dārzeņus un iegūt jauktas sulas. – Piedevu iespējas ir daudz un dažādas. Tas ir pluss, ka mums nav lielu ražošanas apjomu, tādēļ varam pielāgoties pasūtītāju vēlmēm. Ja salikums, kādu iedomājies klients, mums ir jaunums, ļaujamies eksperimentam. Tomēr iesakām izspiest nelielu daudzumu tādas sulas, lai saprastu, kā tā garšo un uzglabājas, – viņa piebilst. Vēlamais minimālais pakalpojuma apjoms, ko piedāvā spiestuve, ir 50 kg augļu (pāris cukurmaisu). Taču arī ar mazāku daudzumu projām neviens klients neesot raidīts, lai gan vieglāk būtu iekārtām uzlikt 200 kg starta pozīciju. Tas ļautu ekonomēt laiku un strādāt operatīvāk, jo pēc katra pasūtījuma izpildīšanas iekārtas jāsakopj. 

Iegūtā augļu sula nezaudē vērtību, jo pasterizēšana notiek saudzīgi – 80° temperatūrā. Turklāt tam ir vēl viena priekšrocība. – Karsējot augstākā temperatūrā, sula ne tikai zaudē vairāk bioloģiski aktīvo vielu, bet iegūst asāku garšu, kas kairina kuņģi, – skaidro Sulnīcas saimniece. – Tiesa, ja pievieno dārzeņus, tad gan pasterizēšana jāveic nedaudz augstākā temperatūrā. 

Pieredze devusi ne tikai aizvien labākas praktiskās iemaņas, bet arī jaunas zināšanas, lai nepieļautu kļūdas. Prasmes var arī apgūt internetā, bet vērtīgākās atziņas iemāca pieredze. Tagad saprasts, ka sulas saglabāšanā liela nozīme ir augļu kvalitātei un tīrībai. – Sula, protams, tek no visiem. Tomēr nevar cerēt, ka tā labi glabāsies, ja augļi ir bojāti vai netīri, piemēram, ar dubļiem. Mēs gan tos pirms spiešanas skalojam, bet tā nav mazgāšana ar birstēm, – skaidro Laura. Viņa stāsta, ka iepakojumu ražotāji garantē gada glabāšanas termiņu. Tas var saīsināties, ja sulai ir dārzeņu piedeva, bet šī ietekme nav tik liela kā bojātiem augļiem. Spiestuves pakalpojums – augļu mazgāšana, sulas spiešana, karsēšana – visiem klientiem ir vienāds. Ja kādam ir problēmas sulu uzglabāt, jāmeklē cēlonis, kādēļ tā notiek. 

Sarunbiedre norāda, ka būtisks faktors ir arī uzpildīto paku transportēšana un glabāšanas apstākļi. – Jāņem vērā, ka aukstas ir drošāk pārvadājamas, tādēļ labāk sulu atstāt spiestuvē un atbraukt pēc atdzisušām pakām, – viņa ieteic. Tāpat jāpadomā par kastēm, kur sakārtot sulu pakas pārvadāšanai, un uzglabāšanas vietu. Bīstams faktors ir grauzēji, tādēļ drošāk pakas glabāt kastēs ar vākiem. Turēt vēsumā, sargāt no gaismas, grauzējiem un asumiem – tas Sulnīcā pie sienas aprakstā izlasāms kā dzejolītis. – Jautājums – cik cilvēku pievērš uzmanību šādiem aprakstiem? Drošāk ir uzglabāšanas noteikumus klientiem izstāstīt, – secinājusi Sulnīcas saimniece. 

Viņa atzīst, ka garša ir gaumes lieta. Agro ābolu sula ir salda, bet jānolieto pirms spiestajām no vēlo šķirņu augļiem, kas gan ir skābākas garšas, bet uzglabājas ilgāk. – Spiežot sulu no agro šķirņu āboliem, būtiska ir to gatavības pakāpe. Šos augļus vajadzētu novākt, pirms tie paspēj nogatavoties pilnībā, – Laura paskaidro un piebilst, ka visdrošāk ir miksēt ābolu šķirnes. Tā var iegūt uzglabāšanai pateicīgāku sulu ar bagātīgu garšu buķeti. – Ja ir vēlme atrast tīkamāko garšu, ar savu dārzu jāeksperimentē, – viņa ieteic. No piedevām klientu iecienītākais ir ķirbis, kas ābolu sulu dara maigāku, bet viņi izvēlas pievienot arī bumbierus, vīnogas, aronijas, jāņogas. Tāpat burkānus, kas gan piešķir specifisku garšu, bet tā mēdz patikt. – Šogad spiestuvē paši mēģinājām izveidot vitamīnu kokteili, āboliem pievienojot ķirbi, cidonijas, ingveru, apelsīnus un dzērvenes. Ģimenē to lietojam ar medu, – stāsta Laura.

Pagājušajā rudenī spiestuvē varēja iegādāties jau gatavu produkciju. Tā bija spiesta no Sulnīcas iepirktajiem āboliem, jo Strautmaņu pašu stādītajā dārzā augļkoki ir jauni un vēl neražo. Šogad izspiesta cidoniju sula un, tāpat ka pērn, uz sezonas beigām būšot arī ābolu un ābolu–ķirbju sula, bet ne tik lielos apjomos, lai to piedāvātu veikalu tīkliem. Tiesa, tāda gan bijusi sākotnējā iecere – ražot ekoloģisku produktu un piegādāt to tirdzniecības vietām. Pastāvīgie klienti, sezonai sākoties, bija pat satraukušies, vai spiestuve pieņems viņu pasūtījumus. Sarunbiedre skaidro, ka patlaban ir liela konkurence sulu ražošanā, tādēļ pagaidām plāns paliek ieceres līmenī. Vismaz tik ilgi, kamēr būs nonākts līdz īpašajam Sulnīcas produktam. Bet tas nav īstermiņa darbs. 

Aija SEDLIŅA

Aptauja

Vai priecājaties par sniegu?

Arhīvs

Runā,ka...

Preses pīle

Pasmaidīsim

  • Kas jāzina ceļotājiem
  • Jāņu tautasdziesmas 2
  • Jāņu tautasdziesmas 3
  • Jāņu karikatūra 2
  • Jāņu tautasdziesmas 6
  • Jāņu tautasdziesmas 4
  • Filmēt aizliegts!
  • Jāņu tautasdziesmas 7
  • Karikatūra 1
  • Jāņu tautasdziesmas 5
  • Jāņu karikatūra 3
  • Karikatūra 2
  • Jāņu tautasdziesmas 1
  • Jāņu karikatūra 1

Ieraudzīju – nobildēju