03.08.2023.
Uzņēmējs: gudras ekonomikas esence ir jaunuzņēmumi

Uzņēmējs: gudras ekonomikas esence ir jaunuzņēmumi

Vai tehnoloģiju inovāciju un augstas pievienotās vērtības uzņēmējdarbības laikmetā Latvijai ir pamats lepoties ar savu jaunuzņēmumu vidi? Un kāds ir mūsu eksporta potenciāls? Uzņēmējs, veselības tehnoloģiju jaunuzņēmuma Nutrameg līdzdibinātājs Kristofs Blaus uzskata, ka Latvijas potenciāls ir milzīgs, tikai nav ievirzīts labākajā gultnē.

Latvijai vajadzīga gudra ekonomika

“Latvijā ir viens vienradzis* – Printful. Lietuvā tādu ir trīs, Igaunijā – pat desmit. Igaunijas panākumu pamatā faktiski ir Skype,” stāsta uzņēmējs, Nutrameg, ManaBalss.lv un kustības Uzņēmēji mieram līdzdibinātājs Kristofs Blaus. “Kad šo uzņēmumu pārdeva, Igaunijas darba tirgū pēkšņi uzradās pāris simti jaudīgu cilvēku ar pieredzi, kā labu ideju padarīt globāli konkurētspējīgu. Darījums par Skype pārdošanu Ebay bija 2,6 miljardu dolāru vērtībā, milzīga summa 2005. gadā Baltijas valstīs. Šie apstākļi radīja labu vidi, kurā dzimt vienradžiem. Varam lepoties, ka Latvijas vienradzis Draugiem Group izlolots ar vietējo kapitālu, tomēr klasisks start-up ceļš ar akseleratoru, agrīnu investoru finansējuma un zināšanu piesaisti varētu Latvijā ienest vairāk globālās tehnoloģiju sabiedrības klātbūtnes.”

Lai biznesa vienradži rastos, pēc uzņēmēja domām, pamatīgi jāmaina domāšana un jāiemācās izmantot visu potenciālu, kas piemīt jaunuzņēmumu un tehnoloģiju biznesam, bet kuru šobrīd kavē atbilstošu zināšanu trūkums.

“Tās ir dažādas zināšanas – par produktu vadību, tehnoloģijām, datu analītiku, digitālo mārketingu. Mums nav cita ceļa kā gudra ekonomika, un jaunuzņēmumi ir gudras ekonomikas esence. Tā ir fantastisku zināšanu un kapitāla koncentrācija, gandrīz 100% eksports, kas Latvijai nesīs ļoti daudz naudas,” skaidro Kristofs Blaus.

Programmēšana – tāda pati pamatprasme kā lasīšana un rakstīšana

Paies gadi desmit, piecpadsmit, un par tiem, kuri nemācēs programmēt, pārējā sabiedrība brīnīsies tāpat kā par analfabētiem šodien, ir pārliecināts uzņēmējs. Tāpat kā programmēšana šobrīd nav universāla prasme, bija laiks, kad arī lasīšanas un rakstīšana prasmes piemita vien retajam. 

“Esmu pilnīgi pārliecināts, ka, apgūstot pareizās programmēšanas prasmes, jebkurš 9. klases beidzējs varētu iegūt labi atalgotu darbu pasaules līmeņa uzņēmumos. Latvijai ir visas iespējas pāris desmitgadēs kļūt par vispārtikušāko Eiropas Savienības valsti, ja mēs skolā mācītu prasmes, kas ir nepieciešamas visā pasaulē,” spriež Kristofs Blaus. 

Viņaprāt, jau no 1. klases skolā būtu jāsāk mācīt programmēšanu – bērniem piemērotā līmenī, ar spēlēm, taču domājot algoritmos, lai iemācītos risināt problēmas sistēmiski, nevis tērēt laiku uz īstermiņa un vienas reizes risinājumiem. Vecākās klasēs bērni varētu programmēt kaut vai tās pašas datorspēles, nevis nosist laiku, tikai patērējot tās. 

“Programmēšana jāmāca ne jau tāpēc, lai visi kļūtu par programmētājiem,” saka uzņēmējs. “Tās ir pamatprasmes, lai spētu funkcionēt sabiedrībā, un programmēšana būs ļoti tuvas nākotnes pamatprasme. Nav šaubu, ka daudz ko darīs mākslīgais intelekts, bet kādam tas būs jāprogrammē, jāpielieto utt. Programmēšanas prasmes arī dod iespēju viegli veidot savus jaunuzņēmumus – ja tev ir ideja, pats to vari īstenot, nemeklējot programmētājus un investorus.”

Arī angļu valoda būtu jāmācās tādā līmenī, lai bērni runātu angliski tikpat labi kā latviski. Savukārt izglītības iestādēm vajadzētu pieļaut, ka tajās strādā profesori bez latviešu valodas zināšanām. Tāpat būtu svarīgi atvērt Latviju globālajam tirgum, padarot oficiālo vidi pieejamu angļu valodā jebkurā līmenī: pārtulkot likumus angliski, noteikt par pienākumu valsts iestādēm spēt apkalpot cilvēkus arī angliski, radīt iespēju sakārtot visus dokumentus gan latviešu, gan angļu valodā, lai izcili cilvēki no citām valstīm varētu šeit dalīties zināšanās un veidot savu biznesu.

Tehnoloģiju prasmes ir vajadzīgas sabiedrības izaugsmei

Jo vairāk starptautiski konkurētspējīgu uzņēmumu, jo lielāka ekonomiskā izaugsme un labāka dzīve visai sabiedrībai. 

“Ja Latvijas sešpadsmitgadniekiem nāks darba piedāvājumi no visas pasaules, ļoti pieaugs sabiedrības prasības pret izglītību. Būs vajadzīgi spēcīgi argumenti un izglītības kvalitāte, lai jaunietis izvēlētos turpināt mācības tālāk, ja ar savām programmēšanas prasmēm būs pieprasīts speciālists jau pēc pamatskolas beigšanas,” ir pārliecināts uzņēmējs.

Kaut arī jaunuzņēmumu galvenais mērķis ir bizness un peļņa, ne vienmēr tas, kas ir ieguvums visai sabiedrībai, nes naudu tā radītājiem. Lielisks piemērs ir pirms vairāk nekā desmit gadiem tapusī bezpeļņas iniciatīvu platforma ManaBalss.lv, ko Kristofs Blaus izveidoja kopā ar Jāni Ertu un citiem domubiedriem: “Tas bija tipisks nekomerciāls start-up: mēs darījām to, ko neviens iepriekš nebija darījis, ieviešot digitālu risinājumu, kas aizstāja piketus, referendumus un citus novecojušus formātus. Kopš tā laika šis risinājums ir sabiedrības interesēs mainījis desmitiem likumu Latvijā, tostarp panācis Satversmes grozījumus.”

Vēl viens piemērs ir kustība Uzņēmēji mieram, ko aizsāka domubiedri no četriem digitāliem uzņēmumiem – Nutrameg, Mintos, Twino un Draugiem Group.

“Organizācijā Uzņēmēji mieram mēs darām lietas lielā mērogā pāri robežām, kā esam pieraduši to darīt digitālajā biznesā. Ja mūsu sabiedrībā būtu vairāk cilvēku ar šādu pieredzi un izglītību, mums uz katra stūra būtu šāda līmeņa iniciatīvas,” rezumē Kristofs Blaus. 

* Vienradzis biznesa vidē – uzņēmums, kura vērtība sasniedz miljardu ASV dolāru.

Aptauja

Vai atbalstāt attālinātā darba saglabāšanu valsts un pašvaldību iestādēs?

Regulārais maksājumsArhīvsDarba laiks