25.05.2021.
Umurgas «Zaļā koka čemodāna» īpašniekam Mārtiņam ideju netrūkst
Mārtiņš Vārsbergs savā darbnīcā liek kopā industriāla stila rakstāmgaldu ar ozolkoka virsmu

Umurgas «Zaļā koka čemodāna» īpašniekam Mārtiņam ideju netrūkst

Pirms sešiem gadiem umurdzietis Mārtiņš Vārsbergs nodibināja savu uzņēmumu IK Zaļais koka čemodāns un sāka darbu kokapstrādes jomā. Toreiz spert pirmos soļus līdzēja iegūtais atbalsts novada pašvaldības rīkotajā konkursā jauniešiem uzņēmējdarbības uzsākšanai. Tas ļāva atvērt darbnīcu, iegādāties nepieciešamākos instrumentus, tomēr, sākot strādāt, puisis sapratis, ka ar to vien ir par maz, lai uzņēmumu attīstītu. – Jā, bija pasūtījumi, tomēr pastrādājis sapratu, ka pietrūkst pieredzes un arī naudas, lai nopirku vēl instrumentus vai iekārtas. Līdz ar to daudz ko nevarēju izdarīt tā, kā gribētos. Tāpēc paralēli darīju arī citus darbus – pastrādāju Norvēģijā, esmu bijis arī projektu vadītājs. Uzkrāju zināšanas, nopelnīju naudu un tagad varu attīstīt savu firmu. Esmu noteicis sev mērķi un uz to eju. Mārtiņš gan smej, ka joprojām meklē savu ideālo produktu. Jo ideju esot pilna galva, visu gribas pamēģināt.

Arodu Mārtiņš apguvis Cēsu Profesionālajā vidusskolā. Tur guvis vērtīgas pamatprasmes, tāpat jau mācību laikā sapratis, ka viņu vairāk interesē nevis galdniecība, bet tieši namdara darbs. Absolvējot diplomdarbā veidojis bērnu rotaļlaukumu māsai, kura tolaik bijusi pirmsskolas vecumā. Un darbnīcā joprojām top rotaļlaukumi, arī terases, lapenes un citi lieli projekti. Šopavasar bijusi sajūta, ka tikko uzspīdējusi saule, visi atcerējušies par savām mājas apkārtnes labiekārtošanas iecerēm. – Pasūtījumu daudz, ar visiem pat grūti tikt galā. Tagad top šūpoles, ir iesākts viens rotaļu laukums, vēl būs viena māja jāpārkrāso. Nav sajūtas, ka cilvēkiem būtu finanšu krīze kovida dēļ. Lielākā daļa darinājumu no Umurgas ceļo uz Rīgas pusi. 

Kopš rudens Mārtiņš atklājis sev vēl vienu profesionālu aizraušanos. Kāds klients sev vēlējies industriālā stila ozolkoka galdu – masīvkoku apvienojumā ar metālu. Pieredzes ar tāda darināšanu nebija, tomēr pamēģinājis un ļoti iepaticies. Nu jau tapušas dažāda lieluma mēbeles, arī rakstāmgaldi, kam var regulēt augstumu, un pamatīgi ģimenes ēdamgaldi. Mārtiņš atzīst, ka izmaksu ziņā tas, protams, ir ekskluzīvs produkts, tomēr arī ļoti skaists. Ozols, arī osis veido brīnišķīgus rakstus un jo vairāk kokam zaru vietu, jo skaistāk.

Galdnieks un namdaris Mārtiņš ­VĀRSBERGS savu kokapstrādes darbnīcu ierīkojis ģimenes īpašumā Sidrabiņi Umurgas pagastā. Kādreizējā lopu fermā savulaik jau atradies tētim Modrim piederošs gateris, ko gan izpostīja ugunsgrēks. Tomēr daļa no būves palikusi neskarta, un nu tajā strādā Mārtiņš. Viens no viņa nākotnes mērķiem ir darbnīcas labiekārtošana un modernizēšana. Pagaidām tikai daļa telpu ir apsildāma, kas apgrūtina darbu ziemā, tāpat tās vajadzētu remontēt un parocīgāk iekārtot. – Jāaudzē uzņēmuma apgrozījums, lai varu startēt Eiropas projektos. Pagaidām vēl neesmu nopietni pievērsies šo iespēju izpētei, bet domāju, ka nākotnē tās noteikti izmantošu, – spriež galdnieks. Tāpat Mārtiņš cer, ka ar laiku izdosies piesaistīt līdzekļus, lai iegādātos CNC frēzi. Tā atvieglotu dažādu sīku un sarežģītu detaļu izgatavošanu gan mēbelēm, gan rotaļu laukumiem. 

Sociālie tīkli – vērtīgs pārdošanas instruments

Pārsvarā darbnīcā top individuālie pasūtījumi, taču materiāls allaž tiek iepirkts ar rezervi, tāpēc, iekrājoties pārpalikumiem, Mārtiņš izgatavo arī kādu papildu mēbeli, ko izliek pārdošanai. Viņš pārliecinājies, ka kādreiz tik populārais sludinājumu portāls ss.lv pircēju piesaistes ziņā vairs nespēj konkurēt ar sociālajiem tīkliem. Zaļā koka čemodāna lapai Facebook vietnē ir vairāk nekā tūkstotis sekotāju, un, ievietojot tur produktu attēlus, daudzi ar tiem dalās, līdz ar to pircējus atrast nav grūti. Galdniekam ļoti noderīgs pirkums izrādījusies apmācības programma, kas sniedz padomus pareizai reklāmu izvietošanai internetā, lai tā sasniegtu īsto mērķauditoriju. Mārketinga jautājumos daudz palīdz dzīvesbiedre Monika, par to Mārtiņš viņai ir ļoti pateicīgs, jo viens ar visu galā netiktu. – Mums pat daudzi prasa, vai esam piesaistījuši kādu profesionāli, kurš palīdz ar reklamēšanos sociālajos tīklos. Nē, darām paši, turklāt ar katru reizi sanāk arvien labāk. Ir jāprot produktu pasniegt tā, lai ieinteresē, bet lai reklāma nav uzbāzīga. 

Tāpat sociālie tīkli ir arī neizsmeļams ideju avots. Reiz gadījies redzēt video, kur galdnieks no ASV mēbeles gatavošanā izmanto epoksīda sveķus. Arī Mārtiņš to pamēģinājis – izgatavois šajā tehnikā galdu no milzīgas gobas ripas. Epoksīds ir šķidra, caurspīdīga viela, kas, uzlieta uz koka, aizpilda tā plaisas un sakalstot rada stikla efektu, viens lējiens ir kā 99 lakas kārtas. To var arī iekrāsot. Arī šis materiāls galdniekam iepaticies, lai gan prasa diezgan daudz laika un nav no lētākajiem. – Man ir interese pamēģināt, uzreiz nemaz nedomāju par pārdošanu. Ja labi izdodas, citiem iepatīkas, tad taisu vēl.

Mārtiņa galvā rosās ideja arī par sava internetveikala atvēršanu. Tāpat viņš iesaistījies iniciatīvā Latvijas labums, kas sniedz atbalstu un noderīgus padomus vietējās uzņēmējdarbības attīstībai. Viņš cer, ka reiz izdosies uzsākt produkcijas eksportu uz Skandināviju. Tomēr pie tā nopietni jāstrādā, bet pagaidām visam atrast laiku neizdodas. 

Nosaukums gan interesants, gan simbolisks

Vaicāju, kā uzņēmums ticis pie tik neparasta vārda. Mārtiņš iedvesmojies no kāda krievu repera, kuram bijusi dziesma ar šādu nosaukumu. Lai gan krievu valodu viņš neprot, tomēr dziesma iepatikusies, un tā nosaucis arī savu firmu. Togad IK Zaļais koka čemodāns pat iekļuvis interesantāko uzņēmumu nosaukumu topā. Vēlāk gan šķitis, ka vajadzētu kaut ko nopietnāku, varbūt tādu, kas arī starptautiski ir saprotams. Tomēr tad draugs iztulkojis jau minētās dziesmas vārdus, sakot, ka tā ir gluži vai par pašu Mārtiņu rakstīta. Un nosaukums palicis. Nu jau pie tā pierasts, turklāt galdnieks sapratis, ka tas atspoguļo arī viņa dzīves uztveri. – Man ir tuvs zaļais dzīvesveids. Gribu strādāt tā, lai nerodas daudz atkritumu. Piemēram, no skaidām ražot apkures briketes. Interesētu arī saules paneļu uzstādīšana, varbūt ar kāda projekta atbalstu to varētu izdarīt. 

Mārtiņš kokmateriālā, kas citiem šķiet vien malkas vērtē, nereti saredz iespējas tikt pie oriģināla izstrādājuma. Tāpat viņš spriež, ka tikt pie skaistākā izejmateriāla, piemēram, labākajiem ozola dēļiem, var vien tad, ja zāģē pats. Izcilākās pērles līdz tirdzniecībai nemaz nenonāk. – Tēvam ir mežs, tur varētu šo to atrast, tāpat reizēm pie lauku mājām ir bojāti koki, kas tāpat jānozāģē. Tikai jāpameklē. Turklāt galdnieks atzīst, ka kopš gada sākuma ļoti augušas cenas visiem izejmateriāliem, tai skaitā kokam. Tāpēc vien gādāt savu materiālu būtu izdevīgi. Tāpat kā atrast savu standarta produktu, ko ražot vairumā, jo tas vienmēr izmaksu ziņā ir izdevīgāk. Protams, saglabājot kvalitāti! Dažkārt mēdz sarūgtināt klientu attieksme: ja viņus interesē tikai izstrādājuma cena – jo zemāka, jo labāk. Mārtiņš aicinājumam uztaisīt parastu ēdamgaldu neatsaucas. – Darinu tādus galdus, kam ir sava glance. Tur ieguldu daudz darba. Es nekad nestrādāšu tā – “nu, uzliec tur kaut kādu dēli un noslīpē”. Es skaidroju, ka galu galā klients tāpat nebūs ar rezultātu apmierināts. 

Labprāt tiktu pie palīgiem

Šis pavasaris nesis pamatīgas pārmaiņas Mārtiņa un Monikas dzīvē – abi kļuvuši par meitiņas Kadrijas vecākiem. Gatavojoties priecīgajam notikumam, nācies iespringt, lai pabeigtu mazliet ieilgušo turpat bēniņos virs darbnīcas iekārtotās dzīvesvietas remontu. Jau bērnībā esot pa augšu staigājis un domājis, ka tur varētu dzīvot, un, re, kā arī šis sapnis piepildījies. Nu jau viss gandrīz pabeigts, vēl jāpieliek dažas ozolkoka palodzes. Mājokļa izbūvē talkā nākusi ģimene, lielu paldies par palīdzību Mārtiņš saka savam tētim. Profesionālu remontbrigādi gan nav vēlējies piesaistīt. – Celtniecībā strādājot, vienmēr esmu bijis kā pielipis meistariem. Skatoties un darot līdzi, iemācījies daudz ko. Un arī tagad man necēlās roka ņemt kādu citu šiem darbiem. Esmu diezgan liels perfekcionists, gribu, lai viss ir ideāli, ar glanci un tā, ka pašam prieks. Arī pasūtījumus izpildot, vienmēr taisu kā sev. Jo gribu, lai mans vārds saistās ar kvalitāti. 

Mārtiņš spriež, ka paša augstās prasības pret kvalitāti varētu sarežģīt darbinieku atrašanu, tomēr viņš noteikti nolēmis pie tādiem tikt. Jo darba ir gana daudz – šopavasar pat nav varējis pieņemt visus pasūtījumus. Talkā gan reizēm nākot draugi, tomēr Mārtiņš smej, ka nācies dzirdēt pārmetumus par pārlieku nostrādināšanu. – Nu jau pirms braukšanas ciemos man prasa, ko darīsim. Vai tiešām nelikšu strādāt? Jo viņi zinot manu teicienu “tikai pusstundiņu pastrādāsim”, bet galu galā viss ieilgst līdz pieciem rītā. Tas gan vairāk tāds joks, tomēr agrāk tiešām daudz darījis arī naktīs. Nu, kad jāpalīdz tikt galā ar meitiņas auklēšanu, to vairs nevar atļauties. Arī tāpēc prasās pēc papildu darba rokām. 

Bet skaidrs, ka mazā Kadrija ar laiku tiks pie brīnišķīga rotaļu laukuma. Viņas tētis jau galvā sazīmējis plānus gluži vai veselam atrakciju parkam ar trosēm kokos, torņiem un tamlīdzīgi. Ko lielāku par ierastajām bērnu laukumiņu konstrukcijām jau sen gribējies uztaisīt, vien klienti parasti neko tik vērienīgu nepasūta. Nu būs iespēja izpausties pie paša mājām. 

Aigas VENDELIŅAS-ĒĶES teksts un foto

Aptauja

Vai atbalstāt attālinātā darba saglabāšanu valsts un pašvaldību iestādēs?

Regulārais maksājumsArhīvsDarba laiks