Raivis, Raivo, Maksis
2020. gada 29.maijs

Alojas, Krimuldas, Limbažu un Salacgrīvas novada laikraksts

28.I 0 komentāri
Ūdenssaimniecības attīstības projekts Salacgrīvas novadā tuvojas noslēgumam

Ūdenssaimniecības attīstības projekts Salacgrīvas novadā tuvojas noslēgumam

Pērn jūnijā Salacgrīvā noslēdzās projekta Ūdenssaimniecības infrastruktūras attīstība Salacgrīvas pilsētā 3. kārta būvniecības darbi. Projektā bija paredzēts izbūvēt astoņas sūkņu stacijas, kā arī kanalizācijas tīklus vairāk nekā 7 km garumā. No tiem 2,5 km Kuivižos, Atlantijas, Murdu un Laivu ielā. Savukārt Salacgrīvā apjomīgākie darbi noritēja Meldru ielā gar Salacu, tāpat Ceriņu ielā, arī jūrmalā – Bangu, Robežu, Līču, Selgas ielā un pa salīdzinoši nelieliem posmiņiem Priežu, Sila, Salas un Lejas ielā. No projekta kopējām izmaksām 1 148 272,12 eiro ir Eiropas Savienības (ES) finansējums, bet 422 299,30 eiro – pašvaldības līdzfinansējums.

Pieslēgties centralizētajai kanalizācijai izdevīgāk kā šobrīd nebūs nekad

SIA Salacgrīvas ūdens valdes loceklis Kaspars Krūmiņš gan uzsver, ka ar būvniecības beigām projekts nav noslēdzies – tas beigsies, kad būs sasniegti izvirzītie mērķi: – Tas nozīmē – kad pie izbūvētajiem tīkliem būs pieslēgti patērētāji. Katra pieslēguma galā jābūt pakalpojuma ņēmējam. Tāpēc uzņēmums šobrīd aktīvi informē iedzīvotājus par iespējām pieslēgties centralizētajai kanalizācijai un piedāvā to izdarīt par īpaši draudzīgu cenu. Līdz 1. maijam pieslēguma izveide izmaksās 25 EUR/m (ieskaitot materiālus). – Lētāk vairs nebūs nekad! – teic sarunbiedrs. Parasti šāda pakalpojuma tirgus cena ir no 40 EUR/m, un var prognozēt, ka tā tikai pieaugs. Salacgrīvas ūdens ir noslēdzis līgumu ar trīs vietējiem uzņēmējiem, ar ko iedzīvotāji var vienoties par šī pakalpojuma saņemšanu. Kuru izvēlēties, ir katra paša ziņā. Turklāt, slēdzot atsevišķu līgumu ar SIA Salacgrīvas ūdens, tiek piedāvāta iespēja par kanalizācijas pieslēguma izveidi norēķināties ar atlikto maksājumu 12 mēnešu laikā. Katras mājas īpašnieka izdevumi, protams, būs atkarīgi no tā, cik garš pieslēgums jābūvē. K. Krūmiņš zina, ka šobrīd lielākais rēķins bijis apmēram 1700 eiro.

Viņš piebilst, ka pieslēgšanās šobrīd ir arī vienkāršota. – Kad labie laiki būs pagājuši, viss notiks pēc “reglamenta” – tas ir, saskaņā ar Salacgrīvas novada saistošajiem noteikumiem, – uzsver K. Krūmiņš. Būs nepieciešams gan tehniskais projekts, gan izbūvētās cauruļvadu sistēmas videopārbaude. Tad izmaksas provizoriski varētu sasniegt jau 80 EUR/m. Pie iepriekšējā kārtā izbūvētajiem tīkliem pieslēgušies apmēram 70%, kam ir šāda iespēja, pie 3. kārtā būvētajiem – aptuveni 50%. Nav slikti, ņemot vērā, ka 3. kārtas tīkliem pieslēgšanās sākās tikai pagājušajā gada jūlijā. 

Patērētājiem ir jārēķinās, ka no 2022. gada 1. janvāra pēc Ministru kabineta (MK) noteikumiem par decentralizēto kanalizācijas sistēmu apsaimniekošanu un reģistrēšanu vietās, kur pieejama centralizēta kanalizācija, īpašumiem tai būs jāpieslēdzas obligāti. Uz šiem noteikumiem balstoties, savus pieņēmusi arī Salacgrīvas dome. Viena alternatīva ir vidi nepiesārņojoša hermētiska notekūdeņu savākšanas tvertne un noslēgts asenizācijas līgums vai lokāla bioloģiskā attīrīšanas iekārta. K. Krūmiņš lēš, ka Salacgrīvas apkārtnē tādas ir labi ja trīs. Turklāt tiem, kuriem pieejami centralizēti risinājumi, jaunas decentralizētās kanalizācijas sistēmas būvēt ir liegts. Arī aprēķini runā par labu Salacgrīvas ūdens sniegtajam pakalpojumam. – Slēdzot asenizācijas līgumu, viena izvešanas reize maksās 32 eiro, izvest var 4,2 m³ vienā reizē. Pieslēdzoties tīklam, maksāsiet 1,51 eiro + PVN par kubikmetru, – skaidro speciālists. Pakalpojums ir pieejams vairākumam ciemu un pilsētu iedzīvotāju, kurus ietekmēs jaunie noteikumi. Salacgrīvā, kā arī tās apkārtnē, Kuivižos, Korģenē, Vecsalacā, Svētciemā un Liepupē kanalizācijas sistēmas pārklājums ir aptuveni 98%. 

Cita situācija ir Tūjā un Ainažos. K. Krūmiņš skaidro, ka, jau 2013. gadā rak­stot pirmos Eiropas Reģionālās attīstības fonda projektus centralizēto tīklu izbūvei, bija acīmredzams, ka izstieptajā piejūras privātmāju zonā ES fondu līdzekļus piesaistīt nebūs iespējas. Nevar izpildīt nosacījumu, ka uz vienu iedzīvotāju izmaksas nedrīkst pārsniegt 3,5 tūkstošus eiro, jo tad ieguldījumam nav ekonomiska pamata. Bez fondu atbalsta, ar pašvaldības finansējumu vien izbūvēt tīklus vairāku kilometru garumā nav iespējams. Taču no 2022. gada arī Tūjā un Ainažos nebūs pieļaujams izmantot decentralizētās kanalizācijas risinājumus, kas piesārņo vidi. Ar ko iedzīvotājiem jārēķinās? – Ar izdevumiem, – atbild K. Krūmiņš. Nāksies izbūvēt MK noteikumiem atbilstošas decentralizētas kanalizācijas sistēmas. Vienkāršākās un lētākās attīrīšanas iekārtas izbūve varētu izmaksāt kādus divus tūkstošus eiro. Šāda iekārta varētu apkalpot 4–6 cilvēkus. Kā risinājumu K. Krūmiņš iesaka apvienošanos. Iekārtu var izbūvēt, piemēram, starp divām vai vairākām privātmājām. Pašvaldībā spriests, ka šādu būvi gadījumā, ja sistēmu izmantos vairāk iedzīvotāju, varētu līdzfinansēt (izskatot katru gadījumu atsevišķi). Par šādu projektu jau prāto Jelgavkrastos. Tur attīrīšanas iekārtu sistēmu varētu izmantot divi daudzdzīvokļu nami un krogs Sidrabiņi

Lielākais ūdenssaimniecības sakārtošanā būs paveikts

No 2013. gada ūdenssaimniecības infrastruktūrā Salacgrīvas novadā ieguldīti vairāk nekā 7 miljoni eiro. Runājot par turpmākajām Salacgrīvas ūdens iecerēm, K. Krūmiņš saka – garos tīklus uzņēmums vairs nebūvēs. Kur bija iespējams, tas jau izdarīts. Šī gada darba plānā ir divi projekti, kuru mērķis ir novērst infiltrāciju – lietus ūdeņu ieplūšanu kanalizācijas sistēmā. Viens šāds projekts Salacgrīvā jau apstiprināts, tā īstenošanai pašvaldība piešķīrusi 56 500 eiro. Otru īstenos, lai Salacgrīvas ūdens varētu sniegt kanalizācijas pakalpojumu AS Brīvais vilnis ražotnei un uzņēmuma sistēmai pieslēgtajiem namiem. Tīkls jau izbūvēts, vēl atlicis nomainīt laika zoba sagrauztās betona caurules, citādi lietainā laikā sistēmā ieplūst tik daudz ūdens, ka centralizētās kanalizācijas sūkņiem nepietiek jaudas to novadīt. Provizoriskās darbu izmaksas varētu būt apmēram 150 000 eiro. Taču K. Krūmiņš lēš, ka ieguldījums būs tā vērts. Pakalpojuma sniegšana Salacgrīvas ūdens kasi papildinās par aptuveni 10 000 eiro mēnesī. Ne velti noslēgta šāda vienošanās. K. Krūmiņš skaidro, ka iespēja apkalpot AS Brīvais vilnis ļaus saglabāt līdzšinējos pakalpojuma tarifus novadā (ūdens maksā 0,93, kanalizācija 1,51 EUR/m³ bez PVN), kas ir ievērojami zemāki nekā kaimiņu novados. Viss ir vienkārši – jo vairāk klientu, jo zemāka cena. 

– Kopš uzņēmuma dibināšanas 2012. gadā pagājušais gads bija pirmais, kad mums nebija pakalpojuma apjoma pieauguma, – stāsta K. Krūmiņš. Un tas par spīti tam, ka tika izbūvēti jauni tīkli. Viņš to skaidro ar iedzīvotāju (līdz ar to klientu) skaita samazināšanos. Šo tendenci katru gadu apliecina statistikas dati. Taču sistēmas uzturēšanas izmaksas nemazinās – elektrības, degvielas un citi izdevumi tikai pieaug. – Uzņēmuma mērķis ir būt pašpietiekamam, lai nav visu laiku jāiet ar izstieptu roku pie domes, – viņš saka un lēš, ka bez līguma ar Brīvo vilni, kanalizācijas pakalpojuma maksu (tarifu) nāktos palielināt par aptuveni 30%.

Ar to, ka nākotnē varētu saņemt atbalstu ūdenssaimniecības attīstībai, uzņēmums īpaši nerēķinās. Līdz šim bija teikts, ka ar 3. kārtu finansējums beigsies. Taču Salacgrīvas ūdens nule saņēmis vēstuli no Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas ar aicinājumu iesniegt informāciju par vajadzībām nākamajam plānošanas periodam. Tas ir signāls, ka kaut kāds finansējums varētu būt pieejams. Taču šobrīd grūti spriest, kādam mērķim to piešķirs un vai tas atbildīs Salacgrīvas novada vajadzībām. 

K. Krūmiņš secina, ka lielākais tomēr ir paveikts. Protams, vienmēr var optimizēt un uzlabot, bet tie jau būs ikdienas darbi. Nav noslēpums, ka iedzīvotāji gadiem ilgi kritizējuši ielu stāvokli Salacgrīvā, uz ko pašvaldība atbildējusi, ka vispirms jāsakārto pazemes infrastruktūra, tad segumi. Arī K. Krūmiņš uzskata, ka tā bijusi pareiza pieeja. Īstenojot ūdenssaimniecības projektus, pieejams finansējums ceļu iepriekšējā stāvokļa atjaunošanai. Bet lauzt svaigi lietu asfaltu vai bruģi tur, kur rok kanalizāciju, diez vai ir labākā pieeja. Īstenojot ūdenssaimniecības sakārtošanas projekta 3. kārtu, pašvaldība ieguldīja aptuveni 200 000 eiro, lai ielas atjaunotu visā to platumā, nevis tikai tranšeju vietās. K. Krūmiņš uzskata, ka bija vērts paciesties. Rezultāts ir labs.

Linda TAURIŅA

Komentāri

0

Komentēt

Aptauja

Vai ārkārtas situācijā vajadzētu rīkot bērnudārzu, skolu un augstskolu izlaidumus?

Arhīvs

Runā,ka...

Preses pīle

Pasmaidīsim

  • Karikatūra 1
  • Jāņu karikatūra 3
  • Karikatūra 2
  • Jāņu karikatūra 1
  • Jāņu tautasdziesmas 3
  • Jāņu tautasdziesmas 6
  • Kas jāzina ceļotājiem
  • Jāņu tautasdziesmas 7
  • Jāņu tautasdziesmas 2
  • Jāņu tautasdziesmas 5
  • Jāņu karikatūra 2
  • Jāņu tautasdziesmas 4
  • Filmēt aizliegts!
  • Jāņu tautasdziesmas 1

Ieraudzīju – nobildēju