Limbažu slimnīcā noslēdzies vērienīgs projekts
Limbažu slimnīcā noslēdzies Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) finansēts projekts. To ārstniecības iestāde īstenoja sadarbībā ar Vidzemes slimnīcu. Projekta mērķis ir, atjaunojot infrastruktūru un medicīnas tehnoloģijas, nodrošināt kvalitatīvākus veselības aprūpes pakalpojumus Vidzemē.
Par ERAF projekta īstenošanu SIA Limbažu slimnīca ar Centrālo finanšu un līgumu aģentūru līgumā vienojās pirms gada. Slimnīcas veselības aprūpes dienesta un šī projekta vadītāja Liene Česle, iepazīstinot ar paveikto, aicināja aplūkot poliklīnikas ēkā jauniekārtoto bērnu zobārstniecības kabinetu. Lai uzlabotu valsts apmaksātā bērnu zobārstniecības pakalpojuma kvalitāti un pieejamību, slimnīca iegādājusies mūsdienīgu aprīkojumu. Pārmaiņas notikušas arī rentgenkabinetā slimnīcas ēkā. Tur nomainīta novecojusī diagnostikas iekārta. Jaunā nodrošina ne tikai labāku un ātrāku, bet arī drošāku pakalpojumu neatliekamās situācijās traumu gadījumos un dažādu slimību konstatēšanā un novērošanā. Iegādāts arī jauns elektrokardiogrāfs, lai laikus varētu atklāt sirds asinsvadu saslimšanas un tās uzraudzīt.
Projekta gaitā ne tikai atjaunota medicīnas tehnoloģiju bāze. Renovēti abi – gan zobārstniecības, gan rentgendiagnostikas – kabineti. Domājot par drošu vidi pacientiem, poliklīnikas ēkā atjaunotas apkures, ventilācijas, apsardzes un ugunsdzēsības signalizācijas sistēmas.
Sadarbības iestādē SIA Vidzemes slimnīca savukārt iegādāta un uzstādīta portatīvā mākslīgās plaušu ventilācijas iekārta, kas paredzēta neatliekamās medicīniskās palīdzības nodrošināšanai, divi galdi ar elpināšanas/atdzīvināšanas iekārtu reanimācijas veikšanai jaundzimušajiem.
Projekta kopizmaksas ir 418 247,00 eiro. No tām ERAF finansējums – 355 4823,75, valsts budžeta nauda 37 639,35 eiro un abu ārstniecības iestāžu (Limbažu un Valmieras slimnīcas) līdzekļi – 25 092,90 eiro.
Īstenojot projektu, Limbažu slimnīca ieguvusi jaunas medicīnas iekārtas, veikusi telpu renovāciju un virkni pasākumu, lai radītu drošu vidi pacientiem.
Veselības aprūpes dienesta un arī īstenotā projekta vadītāja Liene Česle stāsta, ka poliklīnikā bērnu zobārstniecības kabineta izbūvei ziedota daļa no ķirurģisko procedūru telpas. To varēts atļauties, jo slimnīcā ir arī ambulatorās ķirurģijas centrs. Bērnu un pieaugušo zobārstniecības kabineti atrodas vienkopus. Remonts ir veikts visos, bet lielākais ieguldījums ir jauniekārtotajā – mūsdienīga aparatūra, dators, mēbeles. – Patlaban trūkst bezeļļas kompresora. Pagaidām to nomājam, kamēr paši saņemsim iekārtu. To piegādās tuvākajās dienās, – turpina Liene. Izejamās un svētku dienās zobārsti nestrādā. Darbdienās bērniem pakalpojumus nodrošina pārmaiņus visi trīs ārsti – Lolita Cināte, Jana Veilande un Mārtiņš Ločmelis. Valsts apmaksātā bērnu zobārstniecība ir ļoti nepieciešams, pieprasīts pakalpojums, jo tuvākajā apkārtnē, pat pilsētās, tā nav vai ir ierobežotā apjomā. – Jauno kabinetu apmeklē visu mūspuses novadu bērni, brauc arī no Valmieras, Cēsīm, – sarunā iesaistās medicīnas māsa Natālija Kuzņecova. – Mums tagad ir mūsdienīga zobārstniecības aparatūra. Turklāt ir arī digitāla rentgeniekārta. Pacients vairs nav jāgaida, atgriežoties no rentgena, kamēr viņam uztaisa bildi. Diagnostiku var veikt uzreiz šeit kabinetā, – ieguvumu novērtē zobārsts M. Ločmelis. – Iespējas attīstīties, protams, ir vienmēr, bet starta platforma ļoti laba. Viņš piebilst, ka tāda aprīkojuma iegāde prasa lielus līdzekļus, tādēļ bez projekta nebūtu iespējama.
Pārmaiņas piedzīvojis rentgenkabinets. Līdz šim darbojās divas iekārtas – viena slimnīcā, otra poliklīnikā. – Slimnīcā bija seniore – vecākais modelis valstī. Arī poliklīnikas iekārta godam mums kalpoja 17 gadu. Nolēmām iegādāties vienu labu, jo divas uzturēt izmaksā pārlieku dārgi, – teic Liene. Saistībā ar to rentgens tagad ir un turpmāk būs tikai slimnīcā. Līdz ar to tur koncentrēta visa diagnostika un vieglāk arī izmeklēt stacionāra pacientus, kuri daudzi ir hroniski slimnieki un ar pārvietošanās grūtībām. Jaunā aparatūra, kas arī ir dārgs pirkums, atbilst šodienas kritērijiem attēla izšķirtspējā un nodrošina maksimālu aizsardzību pret rentgenstarojumu. – Tā ir digitāla iekārta. Mums vairs nav jānēsā kasetes ar uzņēmumiem. Tie uzreiz parādās ekrānā un ir redzami arī ārstiem speciālistiem. Tāpat ir iespēja šos attēlus pārsūtīt uz citu ārstniecības iestādi, – skaidro radioloģe Elita Roshofa un viņas asistente Ilona Kopeika. – Turklāt bildes kvalitāti iespējams uzlabot, tādēļ pacientiem vairs nav jāatkārto izmeklējums sliktākas attēla izšķirtspējas dēļ.
– Pagaidām rentgenkabineta apmeklētājiem gan ir neērtības, jo pieteikšanās notiek caur poliklīnikas reģistratūru. Taču plānots jau februārī diagnostikas reģistratūru izveidot slimnīcā, – sola projekta vadītāja. Atsevišķi no rentgenkabineta ir nodalīta neliela telpa mamogrāfijai. – Tas tomēr ir intīms izmeklējums. Nu tas ir nošķirts un vienlaikus var strādāt abos kabinetos, – viņa uzsver un piebilst, ka no iekārtām iegādāts arī jauns kardiogrāfs, kas tāpat paredzēts gan stacionāra, gan ambulatoro pacientu izmeklēšanai.
Runājot par ērtas, patīkamas un drošas vides radīšanu poliklīnikā, L. Česle skaidro, ka lielākais ieguldījums tajā ir ventilācijas sistēmas izbūve. Tiesa, gaiteņi ir zaudējuši daļu plašuma. Tur zemāk nolaisti griesti, bet ēkā manāmi uzlabojusies gaisa kvalitāte. Projektā pilnībā nomainīta apkures sistēma. – Tajā ik pa laikam veikti uzlabojumi. Līdz ar to siltums izplatījās nevienmērīgi, bija karstas un aukstas telpas. Tagad tas ir izlīdzināts visā ēkā, – skaidro L. Česle. Tāpat sakārtota apsardzes un ugunsdzēsības trauksmes signalizācija. Nu tā darbojas arī telpās, kas iepriekš nebija aprīkotas. Ēkas 2. stāvā nomainīts grīdas segums, jo vecais bija kļuvis par klupšanas un krišanas draudu. Šis darbs gan ir paveikts par slimnīcas līdzekļiem. – Tagad poliklīnikas ēka atbilst visu drošības institūciju prasībām, – priecājas projekta vadītāja.
Aija SEDLIŅA
