Pēc neatkarības atgūšanas Tautas fronte, kas baudīja nedalītu tautas atbalstu, zaudēja savas pozīcijas izmanīgiem darboņiem - pamatā Latvijas ceļam, arī nacionālajam grupējumam, kas radīja priekšnoteikumus tautsaimniecības sagraušanai, vienlaikus vairojot savu finansiālo pārākumu. Dzīšanās pēc ātras peļņas sagrāva esošo, bet jauna radīšanai pietrūka vēlmes un saprāta. Un te nu mēs esam - bez ražošanas, darba un naudas. Pēc tam tautieši Lavents, Kargins un Krasovickis ar banku palīdzību, vairojot savu bagātību, noveda valsti dziļā ekonomiskā krīzē. Un kur vēl mūsu manīgie biznesmeņi Šķēle, Lembergs un Šlesers! Tajā pašā laikā Latvijas iedzīvotāji, pilni uzticības, skatās šiem brīnumu solītājiem acīs un kārtējās vēlēšanās balso par vieniem un tiem pašiem labdariem. Par visu to dārgi samaksāts ar starptautisko aizdevēju naudu.

Priecē vismaz tas, ka tautas prāts sāk apskaidroties. Jau iepriekšējās vēlēšanās mistiskais veidojums Par labu Latviju zaudēja savas pozīcijas. Sabruka viena trīsgalvainā pūķa galva - A. Šķēle ar savu Tautas partiju. Miskastes partija LPP/LC, kas saslaucīta no veciem, aizvēsturiskiem politiķiem (A. Bērziņš, J. Jurkāns, pat caurkritušais deputāts Dz. Jaundžeikars), A. Šlesera vadībā dzīvo pēdējās dienas.

Kādas izredzes nākotnē? Katram piedalīties balsošanā ir vairāk nekā nepieciešams. Lai kā mums nepatiktu politiskie grupējumi, tajos ir arī labi, darbīgi cilvēki. Pats bīstamākais, ka pasivitātes dēļ mēs varam zaudēt savu izcīnīto valstiskumu. Ekonomisko neatkarību jau esam zaudējuši.

atvija ir maza valsts, gudru, darbīgu cilvēku skaits mums ir ierobežots. Saeimas ārkārtas vēlēšanās savu dalību pieteikusi Zatlera Reformu partija. Skaidri iezīmējas šī politiskā spēka atklātums un godīgums. Partijā ir jauni cilvēki, arī lauku ļaudis, kuri mums var būt īpaši noderīgi ar savu redzējumu, degsmi un patriotismu.

Izvēloties politiskos spēkus, nevajag uzķerties uz nepamatotiem solījumiem. Politiķi itin bieži spēlē uz vecākās paaudzes jūtām, jo šie cilvēki vienmēr ticējuši godīgumam. Mīļie, labie kolēģi pensionāri! Neticiet nevienam vārdam, ka kāds jums tuvākajā nākotnē palielinās pensijas vai arī dos kādus citādus naudas pabalstus! Valstij naudas nav un nav arī kur ņemt, jo mēs dzīvojam no svešiem līdzekļiem. Tāpēc vēlēšanu procesam jānotiek pēc rūpīgas kandidātu sarakstu analīzes. Tie, kuri seko līdzi notikumiem valstī, var saprast, kāds ir katra deputāta pienesums, - viņa balsojumi, uzstāšanās debatēs, arī viņa personiskā dzīve. Tie ir galvenie izvēles kritēriji.

Ko vajadzētu prasīt no jaunās Saeimas? Lai krasi mainītu situāciju valstī, nekavējoties jāmaina vēlēšanu sistēma. Tautai jāļauj izvirzīt un ievēlēt arī bezpartijiskus deputātus, lai tie nebūtu atkarīgi no partiju diktāta vai sponsoriem. No jaunās Saeimas jāpieprasa valsts pārvaldes reorganizācija - t.s. strukturālās reformas. Jau kuro gadu V. Dombrovskis cīnās ar Zaļo un Zemnieku savienību par ministriju apvienošanu, daudzo aģentūru un citu mākslīgo veidojumu likvidēšanu. Visās jomās jānovērš bezsaimnieciskums, kāre iedzīvoties uz valsts rēķina. Daudz pārmetumu pelnījusi Vides ministrija ar Vējoni priekšgalā. ZZS pārziņā esošo Satiksmes ministriju, kas ir lielākā un naudīgākā, ministrs Augulis pārveidojis par savas ģimenes un draugu kompāniju. Bet valsti gaida nākamais satricinājums - tuvais airBaltic bankrots.

Nākotnē jādomā par politisko spēku apvienošanos, jālikvidē sīkpartijas. Sadrumstalota politika tikai traucē valsts attīstībai. Ja Saeimā darbosies 5 - 6 partijas, nekad nebūs vienotas politikas un rīcības. Politiķiem jāatrod rīcības kopsaucējs un vienoti mērķi, pretējā gadījumā šos savstarpējos ķīviņus sekmīgi izmantos Saskaņas centrs. Tieši tas šajā priekšvēlēšanu laikā izgājis uz atklātu konfrontāciju. Ņemot vērā mūsu lētticību, protestu pret šībrīža ekonomisko situāciju, viņi ir ļoti tuvu uzvarai. Tādēļ jau esam zaudējuši Rīgu, nu kārta Latvijai. Latgali pārpludinājuši aģitatori no Krievijas, kas ar atļautiem un neatļautiem līdzekļiem cenšas uzvarēt vēlēšanās.

Zīmīgs ir vēl viens fakts. Pagājušomēnes Rīga svinēja 810. jubileju. Svētki noritēja reizē ar augusta puča notikumu un Latvijas valstiskās atjaunošanas gadskārtu. Ne krievu prese, ne Rīgas mērs Ušakovs ne ar vārdu nepieminēja Neatkarības deklarāciju. Domāju, tas daudz ko izsaka. Toties iedzīvotāji svētkos ziedoja savas atslēgas, lai no tām izkaltu simbolisku Rīgas atslēgu, jo iepriekšējā atdāvināta Krievijai. Vai Latvijas iedzīvotāji pēc 20 neatkarības gadiem būs tik stulbi, ka ziedos savas balsis Saskaņas centram, lai N. Ušakovs varētu izkalt atslēgu Latvijas vārtiem?
Pēteris DAUGINS
Tūjā